Atpūta

Mežs – radošs atklājums bērniem

Vasara ir īstais laiks, kad baudīt piedzīvojumus pie dabas. Par to pārliecināta arī Sindija Čaika, kas kopā ar vīru un diviem bērniem kādu dienu izlēma izbaudīt meža sniegtās izjūtas visā pilnībā, visiem nakšņojot teltī pie ezera – ļaujoties vakara un nakts peldēm, iekurot ģimenes ugunskuru, klausoties dzērvju klaigās, baudot meža veltes un spēlējoties ar dabas radītām rotaļlietām.

Līdz lielajai nakšņošanas reizei vasaras karstajās dienās ģimene bieži vien pat divas reizes brauca uz ezeru peldēties, tomēr arī tad šķita, ka tas ir par maz. Ņemot vērā šo sajūtu un arī praktisku apsvērumu dēļ, jo benzīns šobrīd nav no lētākajiem, vienu dienu visi kopā izdomāja, ka pārmaiņas pēc varētu pie ezera pavadīt divas dienas ar nakšņošanu teltī, kas būtu lielisks piedzīvojums bērniem. Līdz šim bērni bija nakšņojuši teltī kempingos, bet ne gluži brīvā dabā pie ezera.

Pils mežā – pašu uzceltā telts

“Mēs izvēlējāmies Driškina ezeru, kas nav visai tālu, bet arī ne pārāk tuvu mūsu dzīvesvietai. Mājās jau biju samarinējusi gaļu šašlikam, tā ka veikalā atlika tik sapirkt kādus našķus, ko ņemt līdzi.

Kad nonācām galamērķī, vispirms izpeldējāmies, bet pēc tam bērni pamielojās ar visapkārt augošajām mellenēm.Viņiem tas bija tāds milzu prieks, ka ogas pieejamas neierobežotā daudzumā!

Kad vēderi bija ogu pilni, mūsu tētis aicināja palīgos uzsliet telti. Keita (pieci gadi) centās lasīt instrukciju, cik vien uzmanīgi varēja, Roberts (trīs gadi) padeva tētim metāla mietiņus vai virves pēc vajadzības.Tā nu mēs visi četri veiksmīgi un samērā īsā laikā uzslējām lielo telti, kuru bērni tūdaļ pasludināja par savu pili un sāka rotaļāties prinčos un princesēs, līzdami iekšā un ārā pa telts ieejām,” par aizraujošo pasākuma sākumu mežā stāsta Sindija.

Šis un pārējie foto no Sindijas Čaikas privātā arhīva.

Ģimenes ugunskurs

Vakarā ģimenes galvenais uzdevums bija iekurināt ugunskuru, lai sasildītos pēc vēlajām peldēm, kā arī pagatavotu maltīti – ceptus šašlikus un grilētus dārzeņus. Māmiņa teic, ka bērni kopā ar tēti devās dziļāk mežā lasīt sausos zariņus iekuram, bet pēc tam visi kopā mācījās veidot skaistu ugunskura vietu. Šašlikiem vecāki bija paņēmuši līdzi mangāli, bet dārzeņus visi cepa uz tiešas ugunskura liesmas. “Mēs ar vīru gan tos sadūrām uz iesmiem, bet tad vīrs izdomāja, ka bērniem var sadurt dārzeņu gabalus uz noasinātiem koku zariem, ko paši atrada mežā. Tikai kukurūzu nekādi nevarējām uzspraust. Tāpēc to grillējām, uzlikdami uz diviem šašliku iesmiem perpendikulāri, jo restes mums nebija. Mangālim izmantojām nopirktās ogles, bet ugunskuru iekūrām no pašu salasītajiem zariem. Lielos vīrs saskaldīja, mazos ar bērniem salauza tāpat ar rokām.

Gatavojot ugunskuru, vīrs rādīja un stāstīja bērniem, kā tas pareizi kurināms, ka ugunskura vieta ir jānorobežo ar akmeņiem un ķieģeļiem, kas bija tur uz vietas atrodami. Viņš pamācīja bērniem, ka tā kā mums nav papīra, tad, lai ugunskurs aizdegtos, jāsameklē mazi, pavisam sausi zariņi. Tētuks pamācīja, kādā kārtībā veidojams ugunskurs, cik rūpīgi un glīti jāsaliek iekurs, lai tas veidotos stabils un pēkšņi nesagāztos uz kādu pusi, kā arī vieglākajiem zariem un žagariem jābūt apsegtiem ar smagākajiem, lai vējš neizdzenātu degošus zarus. Kad ugunskurs mums visiem kopīgi darbojoties bija tapis, tas bija neaprakstāmi skaists! Par to bija sajūsmā arī bērni, jo paši bij pielikuši roku tā izveidošanā,” teic abu bērnu māmiņa.

Pēc vakariņām mežā ģimene sagaidīja pasakaini skaistu saulrietu un klausījās, kā pamazām pieklust meža putnu balsis. Kad bērni ap pusnakti bij iemiguši, vecāki divatā devās nakts peldē: “Tas bija romantiski un reizē draiski. Un tā kā telts bija uzslieta pašā ezera krastā, mums nebija jāraizējas par bērnu drošību – telts visu laiku bija mūsu redzeslokā.”

Sindija atceras, ka rīts pienāca drēgns, bet ar izteiksmīgām dzērvju klaigām, novērojot, ka šogad jau tik agri dzērves pulcējas baros un uzsāk savas kāzu dejas. No rīta bērniem brokastīs neko citu nekārojās kā tikai gardās, pašu lasītās mellenes. Vecāki bija nodrošinājusies ar auto ledusskapi, kurā bija piena produkti, tāpēc bērni meža vidū varēja našķoties ar tādu kārumu kā mellenēm pienā.

Rotaļlietu vietā ezera smiltis, čiekuri un ķērpji

Sindija novēroja, ka bērniem divās pie ezera pavadītajās dienās nemaz nevajadzēja līdzpaņemto rotaļlietu – viņi paši būvēja ceļus un ēkas no ezera miklajām smiltīm, čiekuriem, zariem un sacietējušiem ķērpjiem. “Dažu labu akmeni vai priežu zaru viņi iedomājās pielietot pavisam radoši! Piemēram, baltos, no ezera izskalotos oļus, meita izdomāja „nokrāsot” ar zāli, berzēdama zāles kušķi pret akmens pamatni. Un stāstīja brālim, ka jauniegūtā krāsa ir zaļa. Tā mums jaunākais bērns tagad pazīst arī zaļo krāsu.”

Kopumā Sindija secina, ka šīs divas vasaras dienas bērniem ilgi paliks atmiņā, jo viņi ieguva ne tikai jaunu pieredzi, bet arī apgūva pavisam jaunas un praktiskas lietas – ugunskura veidošanu un kuršanu, tāpat tējas vārīšanu lielajā čuguna katlā virs ugunskura. Bet vēl ir ļoti svarīgi bērniem iemācīt, parādīt un ļaut pašiem savākt visus atkritumus pēc atpūtas dabā, paskaidrojot, ka viss jāsakārto pēc sevis, lai arī citiem cilvēkiem būtu patīkama atpūta šajā vietā, ka daba jāsaudzē un jārūpejās par tās tīrību, ja ir vēlēšanās arī citas vasaras peldēties tīros ūdeņos vai ēst meža ogas.

Ģimenēm, kas vēlas vasarā nakšņot teltīs, Sindija iesaka paņemt līdzi arī siltas segas, jo, pat ja ir guļammaisi, tad segas ir neaizstājamas, ko ieklāt uz telts paklājiņiem, lai mīkstāka gulēšana – tad vismaz no rīta nebūs stīva mugura. Obligāta līdzi ņemamā lieta ir pretodu līdzeklis, kā arī naktslampiņa – kabatas lukturītis, lai piedzīvojums mežā var turpināties arī pēc saules rieta.

Iveta Rozentāle

Citi interesanti raksti

Mistiskais Niedrāja ezers

Lauku sētas pilsētas bērnu izglītošanai

Par ceļošanu un atpūtu varat apspriesties forumos

Aktīva atpūta

Valstis, pilsētas, vietas