Cāļa forumi » Zaļumu un pūkainīšu stūrītis

Pupuķis: TOMĀTI 2009

Slēdza Reklāma: "Ir jauna tēma".

Zanek

Pastāvīgs apmeklētājs

CT = +36.6°

28.03.2009 18:42:12 0 0

taa kaa man shogad ir priekshaa pirmais gads tomaatu audzeeshanaa, tad no pagaajushaa gada tomaatu diskusijas uztaisiiju izvilkumu ar shaadiem taadiem padomiem. izvilkums gansanaaca uz 6 lpp, bet,domaaju,ka iesaaceejiem buus noderiigs. Lai piedod padomu autori, tie gan nav piemineeti

Augsne

Dārzniecības «Neslinko» siltumnīcās augsni katru gadu nemaina, bet audzē zaļmēslojumu. Vai nu siltumnīcu sadala uz pusēm un pārmaiņus maina tomātus un zaļmēslojumu, vai vasaras beigās zaļmēslojumu pasēj zem ražojošiem tomātiem. Zaļmēslojumam izmanto rudzus, arī sinepes, eļļas rutkus. Izaudzē zaļo masu (apmēram divus mēnešus) un iestrādā. Vasarā tā tiek izaudzētas divas zaļmēslojuma aprites.

Siltumnicas dezinficesana

* Attiecībā uz dezinfekciju iesaka dedzināt sēru. ielikt noslēgtā siltumnīcā un tad kādu nedēļu tajā neiet iekšā. Lieliksi dezinfekcējot, ka nevajagot mainīt vispār augsni.

* Stikli ir jāmazgā ar zaļo ziepju šķīdumu - pārdodas burciņās dārkopības veikalos, klāt ir pamācība, kā jāatšķaida. Un šers ir jālike uz elektriskās plītiņas vecā pannā -apmēram 3-4 stundas jādedzina, vēlams divās vietās, bet ne visiem tas ir iespējams, tāpēc labāk nolikt pa vidu ugunsdrošu uzparikti - piemēram sakraut grēdā pāris ķieģeļus. Rezultāti tiešām neizpaliek.

* Sērs ir dzeltenīgs pulveris, nopirkt droši vien var dārzkopības veikalos.Domāju, ka sēru var dedzināt arī plēves siltumnīcās, bet tikai tad, ja plēve ir vesela, citādi nebūs nekāda efekta. Siltumnīcas koka daļas var apstrādāt ar dzelzs vai vara vitriolu, augsni saliet ar lillīgu zilograudiņu šķīdumu.

* Pret pelēko puvi siltumnīcās. http://www.bioefekts.lv/BioGrupa.html

Profilaksei. http://www.bioefekts.lv/BioMiks.html

Stadisana

* Tomāti obligāti nav jāstāda guļus, bet tad, ja stādi ir pastīdzējuši, ir ieteicams viņus likt guļus. Kā var redzēt - ir vai nav izstīdzējuši? Neizstīdzējušiem tomātiem posmi starp lapām nav gari, stumbri drukni. Galotni, protams,atstāj ārā no zemes. Tomāta stumbrs ļoti labi apsakņojas, veidojas spēcīga sakņu sistēma, kas nodrošina labāku barības vielu uzņemšanu.Nu,jā,par pazarītēm - tās siltumnīcas tomātiem jāizkniebj, bet ieteicams atstāt apmēram 1 cm stumbriņu, tad tajā vietā neaug jauna pazarīte. Ja izlauž līdz pamatam,tad reizēm blakus aug cita pazarīte.

Papildināts 28.03.2009 18:42:37:

Lapu, padusu kniebsana

* Tomātiņiem lapas nav jākniebj.Ja stādus stāda siltumnīcā guļus, tad nokniebj tās lapas,kuras tiktu apbērtas ar zemi.Lapas lauž krietni vēlāk, kad tomātu ķekari jau krietni paaugušies. Tas tādēļ, lai būtu labāka gaisa apmaiņa.Nolauž vienu vai divas apakšējās lapas, vispirms spēcīgi paliecot uz augšu, tikai pēc tam uz leju. Ja lapu lauž vispirms uz leju, tad parasti noplīst līdzi miza no stumbra, radot brūci.Tomēr nevajaga pārcensties un šķibīt daudz lapu nost, jo tomātam vajadzīga lapu zaļā masa, lai notiktu normāla fotosintēze.

* Nu,jā,par pazarītēm - tās siltumnīcas tomātiem jāizkniebj, bet ieteicams atstāt apmēram 1 cm stumbriņu, tad tajā vietā neaug jauna pazarīte. Ja izlauž līdz pamatam,tad reizēm blakus aug cita pazarīte.

* Vēlams izlauzt apakšējās lapas līdz pirmajam ķekaram, lai labāka vetilācija.

* Apakšējās lapas un dzeltēt sākušās izlauž, lai būtu labāka gaisa apmaiņa. Ja ir divas un trīs galotnes, jāatsien, citādi lūzīs. Krūmu tomātiem pazarītes nelauž.

* Man gandrīz visiem tomātiem pa 3-4 galotnēm. Zinu, ka jālauž paduses kamēr mazas, bet tās nebija kā paduses, un vispār nesaprotu kā man viņas šitā izauga. Ko darīt? Griezt nost tādas lielas? Varb'ut galotnes apgriezt t'am liekajām? - viss atkarīgs no tā, kādā attālumā viens no otra ir tomāti. Ja veidojas traks biezoknis, tad pavērtē, kuru galotni jāsaīsina. Atstāj vienu lapu virs ķekara un galotni nogriez vai noknieb. Ķekari vēlāk, kad augļi augs lielāki, būs jāatsien, lai nelūzt. Kādu lapu pa vidu arī var izkniebt, ja dikti liels biezoknis.

* Tās galotnes var tā vienkārši šņikāt nost? Atstāj pēc ķekara 1 lapu un griez nost. Kad man nebija pietiekami augsta siltumnīca, tad es galotni griezu nost, bet ļavu augt vienai pazarei pašā apakšā, tur vecās lapas ir aprautas un pietiekami tukšs un gaišs.

* Augšā gan džungļus neiesaku veidot, jo tad augi slikti vēdinās un veidojas dažādas puves. Drīkst atstāt līdz 3 galotnēm, pie nosacījuma, ka augi nav sastādīti pārāk bieži. Ja kāda pazare izaug pārāk liela un jau taisās ziedēt (man tad arī žēl lauz ārā), tad var to nokniebt pēc ziedķekara, neļaujot augt tālāk.

* Nu jau (augusta sakums) jāsāk domāt par tomātu galotņošanu, jo galotnes droši vien jumtā atduras. Noskati, kuru ķekaru gribi atstāt pēdējo, pēc tā atstāj vienu lapu, un galotni knieb nost. Varētu būt, ka brūnie ziedi karstumā nav apputeksnējušies. Ja dažiem tomātiem jau bija puve, tad viņa siltumnīcā ir. Vismaz vairāk bojātās lapas izlauz. Protams, gluži visas nevajag nošķīt bez nopietna iemesla. Tomātu augļu lielums atkarīgs ne tikai no mēslošanas, bet galvenokārt no šķirnes īpašībām.

Skirnes

* Neslinko prieksh balkona piedaavaa Spriidiiti. Esmu pati vairaakus gadus uz balkona audzeejusi. Tomeer labaak vinjus audzeet lielaa spainii, nezinu cik litri tur ir, bet klasisks lielais spainis. Jo vairaak vietas sakneem, jo labaaka razha. Nu, protams, jaameeslo Vienu gadu no viena Spriidiisha staada nonjeemu apm. 127 tomaatinjus! Spriidiitis ir eerts ar to, ka nekas nav jaalauzh. Vinjsh aug kaa taads kruums. Tik nu peec kaada laika naakas atsiet/atbalstiit.

* Veel vinji piedaavaa Akrobaats Toms. Sarkani un dzelteni auglji. Tas ir nokarens tomaats. Staada iekarinaamaa spainii. Ljoti smuks un interesants.

* Tomati uz lauka - Tādas šķirnes ir vairākas. Ļoti daudz šķirņu ir tieši krieviem. Stādi ir zemāki par parastajiem siltumnīcas tomātiem. Ja aug vējainajā vietā, tad stādi blakus tādas kultūras, kas šo vēju samazinas. Esam stādījuši kukurūzu. Vienīgi lietainajā vasarā var tomāti sākt vairāk pūt un slimot. Bet tomāti pāši pēc sevis ir ļoti garšīgi un miltaini.

Papildināts 28.03.2009 18:43:12:

Meslosana

* Es mēsloju savus tomātus ar kemiras vasaras mēslojumu. To pašu mēslojumu izmantoju arī puķēm kas vasarā aug podos un uz balkona. Arī no bioloģiskajiem mēslojumiem esmu izmantojusi bioefektu, bet vislabākie ir pavasarī pirms tomātu stādīšanas iestrādāt augsnē kūtsmēslus un īstenībā tas ir vis izdevīgāk un arī raža ir bagātāka.

* Visforšākais ir pašiem taisīt kompostu ar BioKompostētāju. Tad viss labi sadalās un tādu labumu var droši likt gan siltumnīcā, gan dārzā augsnes bagātināšanai. Ielikšu bildes, lai zini kāds izskatās un ko meklēt. http://www.bioefekts.lv/Biokompostetajs.html

Bet tomātiem siltumnīcās labs ir BioMikss http://www.bioefekts.lv/BioMiks.html

Gurķiem un pārējām kultūrām atklātā laukā Trihodermīns http://www.bioefekts.lv/Trihodermins.html

Ja Tev pagaidām nav komposta, vari nopirkt slieku mēslus-biohumusu un lietot tāpat kā kompostu.

* Ja der nebioloģisks mēslojums, tad mans pēdējā laika atklājums - Shultch tomātu mēslojums. Pēc divām llietošanas reizēm rezultāti acīmredzami.

* Es tomātus mēsloju visu vasaru, jo tam ir reizē ķekari ar lieliem un gataviem tomātiem, maziem un augošiem tomātiem, kā arī ziedu ķekari. Ja nemēslos, no kā tad augšējie ķekari barosies?

Generell var teikt, ka vispār nedrīkst mēslot vismaz divas nedēļas pēc stādu iestādīšanas. Vārgus, vai slimus augus nemēslo. Mēslot vajag ar ļoti vājas koncentrācijas šķīdumu bet regulāri. Labāk mazāk nekā vairāk. Taču es personīgi uzskatu, ka vislabāk ir lietot labi sadalītu kompostu un rūpēties par augsnes pareizu skābumu, un pareizu agrotehniku, jo tad arī viss augsnē esošais ir pieejams augam. Liela nozīme ir uzturēt labu mikroklimatu siltumnīcā, laikus vēdināt, neieklaltēt, neliet ar ledus aukstu ūdeni pa taisno no šļaukas pusdienas karstumā u.t.t. , u.t.t.

* Kūtsmēslus es liku stādu bedrītē.Izraku pietiekoši lielu, iebēru vismaz pusspaini mēslu, uzbēru nedaudz zemi, lai tomāta saknes nebūtu tieši uz mēsliem, un liku tomātu bedrē,rausu zemi ciet. Apmēram 20 - 25 cm no stumbra pa apli iztaisīju nelielu grāvīti, lai laistot ūdens netek prom, bet paliek grāvītī. Svaigus kūtsmēslus nekādā ziņā nedrīkst likt, tikai jau satrūdējušus. Zemesvēžiem ļoti patīk dzīvot un vairoties svaigos kūtsmēslos. Jāmēslo vismaz vienreiz nedēļā, jo tagad tomāti ziedēs un auglīši aizmetīsies viens pēc otra.

* Veel vari taisiit meeslojumu no virzas (esmu dzirdeejusi, ka var arii no pieneneem un vispaar no visiem zaljumiem). Raveejot dobes, virzu samet kaadaa vecaa spainii, katlaa utmldz, paarlej ar uudeni un atstaaj kaut kaadas dienas uzruugt (vot cik - nezinu. Man staaveeja kaadu nedeelju) Tad lieto kaa meeslojumu laistot dobes. Jo nabadziigaaka augsne, jo biezhaak taadu var izmantot.

* piepilda ar zaļo drazu 1/3 no tilpuma, pielej ūdeni pilnu, uzliek vāku, raudzē 2 nedēļas un tad to smerdekli šķaidot 1:5 vai 1:10 aplaista. Sanāk gan aplaistīt gan pamēslot uzreizi.

* Pelnus bērt noteikti drīkst, bet cik - nudien neatceros. Labāk gan pirms stādīšanas iestrādāt augsnē pāris saujas uz m2. Kaut kur literatūrā vajadzētu būt normām gramos, bet es vienmēr daru uz aci. Arī mēslojumu lieku 1,5 - 2 reizes vairāk, nekā norādīts, jo deva norādīta ar milzīgu piesardzību. Nedomā, ka tās bagātīgi ziedošās petūnijas un citas bagātīgi ziedošās puķes, kas ir pārdošanā, tiek mēslotas pēc norādītajām normām. Lika pagaidīt! Protams, ēdamas lietas jācenšas nepārmēslot. Tām labāk vājāku mēslojumu, bet biežāk.

* Es šogad nodzēru skopumu un nopirku Schultz mēslojumu tomātiem. Nu super. Un runājot par augļu kvalitāti - nu tādi tomāti mūsmājās sen nebij redzēti. Zeme siltumnīcā nav mainīta, sēklas vienmēr mana mamma ievāc pati. Līdz tam agrāk mēslojām ar VITO vai kādu šķīstošo Kemiru. Tikai tas Schultz gan ātri iziet, ja lieto, kā norādīts. Pēc tik un tik dienām uz tādu un tādu platību. Viens iepakojums mums reizēm trijām pietika.

Laistisana

* Liet noteikti tikai uz saknēm un labāk no rīta puses, lai līdz vakaram nožūst. Vēdināt noteikti vajag,piles uz augiem pilēt nedrīkst, tad var puve ieviesties.Ja siltumnīcā temperatūra virs 28 grādiem,lielākā daļa tomātu šķirņu neapputeksnējas - ziedi nozied un nobirst.Kad tomāti sāk ziedēt, vēlams reizi dienā katru augu sapurināt, tad labāk apputeksnējas.

* Ja salej, lai visa zeme vienmērīgi mitra, tas ir labi.Galīgi slapju visu laiku nav jātur, bet galīgi izkaltēt arī nevar. Kad sāk gatavoties augļi, tad tomāti var plaisāt, ja viņus pārmaiņus izlaktē un pēc tam stipri salej. Un, kur plaisas, tur ieviešas puve.

* kaut kur lasīju, ka nogrieztās tomātu lapas u.c. nezāles, var mest ne tikai komposta kaudzē, bet arī ūdens toverī, are ko pēcāk laista tos tomātus... jautājums, kad tais siltajās dienās, tai toverī jau sašķīlās visādi kustoņi - vai šis ūdens der tomātu laistīšanai? dabīgais mēslojums ar mikroelementiem! - droši, ka der! Bet nākošreiz pārsedz mucu ar kādu nederīgu drēbes gabalu vai pussaplēstu salnu plēvi, lai tie kukaiņi tur netiek. Nogrieztās lapas var likt gan mucā, gan uz visādiem kāpostiem tauriņu atbaidīšanas nolūkā. tie ir odu kāpuriņi, jo odi dēj oliņas ūdenī. Ja muca ir nosegta, ods savu oliņu būs spiests nest citur, un tavā mucā kāpuru nebūs. Un odi, kas tev pēc tam kodīs, neizšķilsies.

* Laistīt reizi divās vai trijās dienās, tas jāskatās pēc laika apstākļiem.

Papildināts 28.03.2009 18:43:35:

Siesana

* Jāsien ir tad, kad tomāti jau sāk paaugties - to var mierīgi uz aci noteikt, kad tas laiks ir klāt. Kad tomāts sāk gāzelēties un grib krist uz leju, tad vairs nav ko gaidīt. Un arī ja pastīdzējis stāds un negrib lāgā pieņemtires, tad tos visupirmām kārtām.

* Es negaidīju, kad tomāti paaugsies, bet drīzi pēc iestādīšanas sēju.Darīju tā: auklu apsēju ap tomāta stumbru zem lapām, bet tā, lai cilpa nav cieši ap stumbru, jo stumrs vēl drusku augs resnumā.Tad auklas otru galu piestiprināju pie stieples vai āķiem siltumnīcas augšpusē.Es auklu nepārsēju, bet, tomātam augot,auklu apviju apstumbru arvien augstāk.Kat tev tomāti augs, tu redzēsi, ka to var viegli izdarīt, jo aukla mazliet nostiepjas. Un tā turpina kniebt pazares un vīt auklu ap tomāta stumbru, līdz augusta sākumā, kad parasti tomāti jau atduras siltumnīcas jumtā, nokniebj galotni tā, lai pēc pēdējā ķekara paliek viena lapa.

* Apsēju auklu zem pirmās lapas tā, lai aukla tomātu apņemtu vaļīgi, jo stumbrs drusku augs resnumā. Pēc tam auklu piestiprina augšā. Pēc tam jau redz, kad aukla un tomāts jāvij viens ap otru. Ap tomātu apsien auklu, nevis pie kāda stiprinājuma. Augšā mezglu gan vajag sasiet tā, lai var vajadzības gadījumā atraisīt un pārsiet, ja aukla ir izstiepusies.

Salnas

* Ne jau salnas ir tomātu stādu galvenais ienaidnieks, bet gan zemā temperatūra - ja tomāti paliek zili, tas nozīmē, ka barības vielas netiek uzņemtas un tomātiem ir par aukstu. Tad siltumnīcā vai nu sildītājs uz nakti vai arī man ir viena vienkārša recepte - māla podā ielik palielāku sveci un uz nakti aizdedzina. Māla pods tāpēc, lai būtu ugunsdrošība. Un tā apmēram ik pa metram uz celiņa saliek. Mēs uz nakti, tagad pavasarī, pārklājam arī agrotīklu, vienalga - sola salnas vai nesola.

Papildināts 28.03.2009 18:43:57:

Problemas

* Maniem tomātiem birst ziedi! Ko darīt??? - Droši vien vēdināšanas vaina. Saulīte spoža, siltumnīcā vairāk par 28 grādiem. - Jātaisa vaļā viss,ko var attaisīt. Un vēl atcerējos, ka esmu smidzinājusi ziedķekarus ar vāju borskābes šķīdumu, lai ziedi nebirtu. Es paņēmu tādu naža galu un izšķīdināju pulverizatorā, kur ūdens bija drusku mazāk par litru. Smidzināju smalkiem pilieniņiem. Līdzēja.

* Zieda kātiņš paliek dzeltens un ziediņš nokrīt. - Ja zieda kātiņš paliek dzeltens un zieds nokrīt, tas liecina, ka pārāk augstas temperatūras dēļ appute nav notikusi. Taisi vaļā visu, ko var attaisīt, lai vēdinās!

* Aug kā zvēri, vītuma pazīmes neredz, bet sākušas intensīvi sarullēties lapas. Ja tā ieskatās, tad tā lapa ir ar tādiem kā gaišāk zaļiem plankumiņiem. Tajā pašā laikā tomāti zied un auglīši arī aizmetas. - Man šķiet, ka varētu trūkt kāds no mikroelementiem. Lūko sameklēt kādu rakstu par šo tēmu, man ir aizmirsies, kā izpaužas vara, dzelzs un citu trūkums. Ja paprikai lapas ir dzeltenīgi zaļas, tad diez vai ir pārmēslots. Lapas var palikt dzeltenīgas, ja organiskais mēslojums ir par daudz koncentrēts vai ticis tieši uz tomāta/paprikas saknēm. Lapas tomātiem var rullēties arī no pārmērīga karstuma.

* Ieskats, kā izpaužas dažādu barības vielu trūkums augos.
Kālijs: lapas sākumā tumši zaļas, pēc tam malas paliek dzeltenbrūnas un iekalst, lapas plātnes sačokurojas. Augļi tad veidojas plankumaini, nevienmērīgi krāsoti, kroplas formas.
Magnijs: visbiežāk sastopamais deficīts. Lapas plātne dzeltē starp dzīslām (dzšlas paliek zaļas), sākot no apakšējām lapām.
Kalcijs: Agrā pavasarī atmirst augu galotnes un jaunās lapas. Vispirms lapiņas saritinās uz augšu un kļūst pelēki zaļas. Uz augļiem parādās sausā puve.
Bors: biežāk novērojams dēstu audzēšanas laikā, it sevišķi ja tie tiek audzēti substrātā bez māla daļiņu piejaukuma. Vecākās lapas sāk dzeltēt kopā ar galveno dzīslu, vēlāk dzeltē arī lapu gali, lapas un vasas kļūst trauslas.
Mangāns: vecākās lapas sāk dzeltēt starp dzīslām. Trūkumu veicina liels kalcija daudzums ūdenī vai substrātā.
Dzelzs: dzeltē jaunās lapas, pēc tam kļūst gandrīz baltas, lapu dzīslas, arī sīkās, paliek zaļas. Vālāk pazīmes parādās arī zemākās lapās. Līdzīgas pazīmes var būt arī vīrusslimībām. Trūkumu veicina blīvs substrāts ar mazu gaisa daudzumu, pārlaistīts substrāts, kalcija, vara, cinka pārbagātība.

* var b'ut man ari paskaidrosi 'sovakar atklaju ka man vienam tom'atam ir ta ka l'ipigas lapas pap'etiju melnas mu'si'nas virsu zem lapas ka lai tagad apkaroju ,jo man tomati vienos ziedos - pirmais, kas man nāk prātā, ir ķiploku novilkums, tikai vairs precīzi neatceros, cik ķiploku uz kādu ūdens daudzumu jāņem.

* Varbūt varat ieteikt kā lai tiek vaļā no tārpiem, kas saēd tomāta stumbru un tas iet bojā. It kā drātstārpi. - drātstārpiem garšo kartupeļi.Tātad vajadzētu starp tomātiem ierakt kartupeļus vai vismaz kartupeļu mizas un pēc pāris dienām aizvākt un sadedzināt. Varbūt procedūra jāveic atkārtoti, ja visi nav izķerti. Var no sākuma ar tautas metodēm. Ja nelīdz, tad lielākajai daļai kaitēkļu der Decis vai Fastaks. Devas un instrukcija gan jau būs uz pudelītes. No miglošanas līdz ražas novākšanai jāpaiet vismaz 40 dienām.

* Sakien nu, kas tas var būt, ka tomāti zied, bet augļu nav??? Nost nekrīt. Tikai nozied, sačokurojas un viss...- es domāju, ka karstajā laikā ziedi nav apputeksnējušies. Tagad ir vēsāks, vai tagad notiek tāpat? Cik tavai siltumnīcai vēdināšanas lūkas un durvis? paskaties, vai tu nevari siltumnīcai otrā galā arī kaut ko atveramu ietaisīt. Tomātiem caurvējš nav kaitīgs.Un vēl jumtā vajadzētu pāris lūkas. Jo vairāk gaiss kustēsies starp tomātiem, jo labāk. Mēģini nosmidzināt ar borskābes šķīdumu.Liec kādu naža galu uz litru. Un pamēslo ar mēsliņiem, kur fosfors un kālijs pārsvarā. Ja siltumnīcā temperatūra uzskrien virs 28 grādiem, tad vairs nelīdz kratīšana arī.

* A ko darīt ar mošķiem? Ir kāds pēc iespējams dabiskāks veids ,kā apkarot? Maniem tomātiem uzmetušās kaut kādas mušiņas- dīvainākais tas,ka nevis viņas tur dzīvojas, bet beigtas pielipušas - dažs uz kātiņa, dažās uz kādas lapas. Piebildīšu,ka tomāti aug ārā, uz lauka. - ja tur nav nekādu dzīvu mošķu, tad tomātam nekāds kaitējums nav nodarīts. Varbūt, ka tās mušiņas uz tomāta nobeigušās, jo uz kāpostiem, kad sametušies tārpi, var likt tomātu lapas.Tās nobeidz tārpus. Kad izlauž tomātiem lapas , tās tāpat profilakses nolūkos vat salikt uz kāpostiem.

* Par to augļu trūkumu, kā jau te teica, tomātiem vajag labu vēdināšanu lai apputeksnētos. Man vēl ieteica tomātus purināt- katru dienu tā viegli papurina stādu ar ziediņiem. Tad nu es vēdinu un purinu un bumbuļu pilns.

* Bet man cita bēda- cik ilgi jāgaida līdz viņi beidzot paliks sarkani? Tomāti jau aizmetušies kādas 3 nedēļas, dažs labs jau riktīgs milzis, bet visi zaļi un nekādas sārtošanās pazīmes. Esmu nedaudz par biezu sastādījusi. Varbūt tas pie vainas? - Tomāti sāk sārtoties pēc 5 - 6 nedēļām pēc ziedēšanas. Agrās šķirnes varbūt nedaudz ātrāk. Kad tomāti sāk sārtoties, viņus var nolasīt un novietot tumsā [kādā kastē vai vecā koferī]. Tas ļaus barības vielām plūst uz nākošajiem vēl augošajiem tomātiem.

* Plankumi uz tomatiem, lapam - Uz lapām tādi plankumi varētu būt, ja tur uzpilējis kondensāts, un pēc tam saulīte spīdējusi virsū. Kā pleķi izskatās uz tomātu augļa? Ir kaut kāda sausā puve, bet man ar to nav iznācis saskarties. Siltumnīcai durvis tagad nav vajadzības vērt ciet, naktis ir pietiekoši siltas. sap forumā noskaidrojām, ka šiem būs pelēkā puve piemetusies - bija dažas citas pazīmes arī, kas fotogrāfijās nav redzamas. vakar izgriezu visas slimās lapas (bija izplatījies šausmīgā ātrumā ) un apsmidzināju visus ar siltām sūkalām. gaidīšu, kas būs tālāk, uff...

* kapec siltumnica tikko izveidojusies gurkisi sak dzeltet, tadi 3 cm gari un paliek dzelteni. - tie gurķīši nav apputeksnējušies. Kas par šķirni bija? Ja nav pašapputes, tad jāputeksnē pašāi vai jāķer bites vai kamenes un jāliek pie darba.Nu, droši vien jau lapas jānorauj līdz apakšējam ķekaram, jo ķekariem vajadzētu būt noziedējušiem [apakšējiem].

* A ko var nozīmēt brūni pleķi uz tomātu augļiem? - Domāju, ka tā ir puve. Kāds tas pleķis izskatās? Vai neveidojas tāda kā iežuvusi ieplaka? Tie brūnie pleķi var būt gan brūnā puve - tad uz zaļajiem augļiem dažāda lieluma brūni plankumi, kas izplatās dziļi auglī, gan tomātu parastā mozaīka (vīrusslimība) - uz augļu mizas zaļgandzelteni vai rūsgani stūraini plankumi, augs panīcis.

Man jau izskatās, ka tas ir lapu brūnais pelējums sākumstadijā. Un uz augļiem no tādiem pleķīšiem arī sākas puve.

Brūnie pleķi augļu galos rodas no kalcija trūkuma. Vajag miglot (vai vismaz laistīt) ar kalcija nitrāta šķidumu. Kalcija nitrāts pārdodas veikalos - ūdenī šķīstošs mēslojums. Iepakots baltos, caurspīdīgos plastmasas maisiņos un virsū dzeltena papīra šilte uzlīmēta.

Ja tie pleķi ir tikai apakšā un ir sausi, ne mitri, tad tas tiešām ir no kalcija trūkuma. Auga bojājumus veicina augsts gaisa mitrums apmākušā laikā, augsta sāļu koncentrācija substrātā un ūdens trūkums saknēm saulainā laikā, kā arī pārāk liels amonija slāpekļa un kālija daudzums substrātā (padaudz lietoti šīs vielas saturošie minerālmēsli). novērš, pietiekami kaļķojot substrātu (pH5,5-6,5). Augi regulāri jālaista un jāmēslo, lai substrātu uzturētu vienmērīgi mitru un ar optimālo sāļu koncentrāciju, svarīga ir vēdināšana apmākušā laikā. ātru efektu dod lapu miglošana ar 0,2 % kalcija hlorīdu vai kalcija nitrātu (jāmeklē turpat, kur visus mēslojumus un indes).

* kāpēc gurķi paliek rūgti Gandrīz visi, kas izauguši ir rūgti. Aizpagājušā gadā bija līdzīgi. Pagājušā gadā, nebija rūgti. Šogad atkal rūgti. It kā visu daru vienādi, laistu regulāri, bet šie nav ēdami - Vairāk jālaista. Pamēģini.

* Vienam tomātam novīta lapas. Ko darīt? Lapas vīst sākot ar apakšējām un uz augšu, sākumā novīta lapas padusei, tagad arī pārējais vīst. - Aiz sausuma tā kā nevarētu būt? Vai nav ticis pavairāk mēsliņa? Vai arī kurmis kārtīgi paracis? Laistīšana nelīdz?

varbūt skudras iemitinājās... man tā bija, kad agrāk audzēju piparu un baklažānu stādus kastītēs uz palodzes - nevarēju saprast, kāpēc stādi sāka nīkuļot - ņēmu pārstādīt - bet tur skudru ka biezs!

Tā var būt kāda no tomātu slimībām - tomātu ātrā vīte vai tomātu lēnā vīte.

No kurienes ņēmi augsni - var būt, ka zemesvēzis apgrauž saknes un tad augs novīst. Šogad vispār ir zemesvēžu gads - kur tik paklausies, zemesvēži uzdarbojas. Var būt arī sakņu puve tavus tomātus piemeklējusi.

Vai var izglābt jau slimus augus - nezinu, jo pašai tādas likstas nav bijušas. Bet vispār, apkaro, kodinot sēklas, laikus novācot augu atliekas, dezinficē telpas un augsni. Augsni apstrādā ar trihodermīnu vai biomiksu. Audzē izturīgas šķirnes, kas aprakstos apzīmētas ar F vai F2.

* Ko jūs domājat par šo jautājumu: saka, ka tomāti plaisājot tāpēc, ka tos lej ar aukstu ūdeni. Manējie plaisā, bet laistu tikai ar siltumnīcā sasilušu ūdeni no lejkannām. - Tomāti plaisā arī tad, ja trūkst kaut kāds mikroelemnts. ūdeni tak Tu lej tikai uz zemes, nevis uz visa auga? Citi, redz, iedomājas, ka ūdens ir jālej arī uz tomātu lapām. Arī šajā gadījumā augļi mēdz plaisāt. tomāti plaisā gadījumā, ja ir pārāk sauss. Gaisa mitrumam jābūt apmēram 80 %.

Es novēroju, ka tomāti plaisā no neregulāras laistīšanas. It sevišķi, ja regulāri laista minimāli vai mēreni un pēkšņi kādam uznāk baigais darbaprieks un salaista tā riktīgi. Man pietika atstāt pieskatīt siltumnīcu mammai uz 3 dienām - atbraucot gandrīz visi gatavie un pat daļa pusgatavo tomātu bija saplaisājusi.

* Apakšējās lapas vispār vēlams novākt līdz pirmajam ķekaram. Apakšējo lapu dzeltēšana vēl nenozīmē kaut ko nelabu. Var gadīties, ka bijuši iekaltēti, varbūt kādas barības vielas trūkst. Jāpavēro. Ja, normāli mēslojot un laistot, turpmāk lapas nedzeltē, tad viss kārtībā.

Papildināts 28.03.2009 18:44:12:

viss:)

Zanek

cabe

Pastāvīgs apmeklētājs

cabe

CT = +37.2°

29.03.2009 14:08:17 0 0

Pupuķis

Es daru tā. Ņemu piemēram puslitra krējuma trauciņus (tos sakrāju iepriekš un arī dažādas sulu pakas ) izduru caurumiņus , lai liekajam šķidrumam būtu kur notecēt .Trauciņā ieberu augsni tomātiem , kuru var nopirkt veikalos un lieku iekšā stādiņu ,kuram ir jau trīs lapiņas. Piespiežu klāt augsni , stādiņu lieku līdz lapiņām iekšā. Apleju obligāti ar nostādinātu ūdeni , kurš ir istabas temperertūrā. Nu un tad uz palodzes salieku visus izpiķētos tamātu stādiņus un reizi dienā apgrozu viņus , jo viņi vēršas uz gaismu.

cabe

aardillaa

Pastāvīgs apmeklētājs

CT = +39.7°

29.03.2009 15:14:01 0 0

es šodien arī piķēju savus tomātus! Paprika man aug apgrieztās piena pakās, bet tā kā pavēlu atčohnījos, to nav tik daudz iekrāts, lai pietiktu arī tomātiem, kuriem nopirku kūdras četrkantainos trauciņus. Tā kā lieāku nebija, pirku kādi bija palikuši, aptuveni 5x5. Laika gaitā redzēs, ja būs jāpārstāda lielākos, pārstādīšu, bet ja nē - pa taisno augsnē iekšā!

Mainīja aardillaa, 29.03.2009 15:14:33


Особенно невыносимы идиоты, которые смотрят на тебя как на равного

aardillaa

abruks

Pastāvīgs apmeklētājs

abruks

CT = +36.6°

30.03.2009 09:02:09 0 0

Par trauciņiem - ekonomiskāk, protams, ir piena pakas, mana mamma ar tā dara, bet es lasīju, ka vislabāk tomēr tomātus ir pārstādīt podiņos, jo tad tad siltums un gaiss tiek labāk klāt. Ja stāda četrkantīgajos traukos, tad labāk esot tos kopā nesabīdīt. Un ja padomā loģiski - tas varētu būt taisnība. Pie pārstādīšanas mana mamma vienmēr pieliek klāt trihodermīnu augsnei un arī siltumnīcā izstādot zem katra stāda ieber saujiņu kūdras, kas sajaukta ar trihodermīnu.


esmu kā konjaks - jo vecāks , jo labāks.
abruks

aardillaa

Pastāvīgs apmeklētājs

CT = +39.7°

30.03.2009 09:31:14 0 0

es ar pie pirktās tomātu kūdras liku klāt trihodermīnu! un vēl piepirku klāt un piejaucu to slieku kompostu...

tie kūdras trauciņi saskarās tikai ar augšējām malām, jo uz apakšu viņi ietur slaido līniju bet vienalga, paldies par padomu! Centīšos mazliet atbīdīt vienu no otra, jo kastīte ļauj!

Papildināts 30.03.2009 09:32:53:

Stādu audzēšanas ABC
Īstens dārzkopis centīsies sēklas ievākt pats, tikai jārēķinās ar to, ka no hibrīdajām šķirnēm savas raksturīgās īpašības nākamajās paaudzēs var nesaglabāties.

Ir pienācis tomātu sēšanas laiks, lai izaudzētu stādus. Daudzi tos iegādājas tirgū vai dārzniecībās. Taču lietderīgi apsvērt iespēju dēstus izaudzēt pašam mājas apstākļos.
Tomātu sējas laiks atkarīgs no tā, kad plānots dēstus izstādīt paliekošā vietā. Jāatceras, ka tomātu dēsts izaug 5-6 nedēļās.

Tomātus sēj vieglā, izsijātā augsnē, 2 cm dziļumā. Vēlamais augsnes skābums – no 5,6 līdz 6,2 Ph.
Pirms sēšanas sēklas vēlams apstrādāt ar augšanas aktivizatoru.
Lai iespēju robežās mazāk traumētu sakņu sistēmu, ieteicams sēt speciālajās dēstu kasetēs vai podiņos.
Lai jaunos tomātu stādus pasargātu no dažādām slimībām un baktērijām, augsnes substrātam ieteicams pievienot trihodermīnu vai biomiksu.
Sēklas sadīgst 5-7 dienu laikā.
Stādus ieteicams pārpiķēt divas reizes, jo tas ļauj attīstīties labākai sakņu sistēmai. Tāds stāds spēj labāk uzņemt barības vielas, un būs labāka raža pēc iestādīšanas paliekošā vietā.
Tomātus piķē tad, kad izaugušas un atvērušās divas pirmās dīgļlapas. Izpiķētos dēstus novieto gaišā, siltā vietā. Papildmēslojumu var sākt lietot 10 dienas pēc pārpiķēšanas. Papildmēslojumam lieto «Vito 2», «Schultz tomātiem».


Особенно невыносимы идиоты, которые смотрят на тебя как на равного

aardillaa

Pupuķis

Pastāvīgs apmeklētājs

CT = +36.6°

30.03.2009 14:02:16 0 0

Tomātus sēj vieglā, izsijātā augsnē, 2 cm dziļumā.

Vai tik dziļu?! Man lab ja 2mm ir

Un kad pārpiķē - tiešām tik dziļu jāliek, ka tikai abas lapeles ārā rēgojas?


Cilvēkam vajag suni. Vismaz vienu :)

Pupuķis

aardillaa

Pastāvīgs apmeklētājs

CT = +39.7°

30.03.2009 14:04:56 0 0

Pupuķis
Es arī, knapi ar augsni apbēru... Piķējot, iedziļinu līdz tām dīgļlapām, ja trauciņš atļauj Ar tiem, kas pastīdzējuši, tā nesanāk!

Papildināts 30.03.2009 14:07:17:

Vēl iekopēšu vienas cālenes (sorry, bet vārdu aizmirsu piefiksēt) konspektu par tomātiem

Tomātu aprūpe un šķirņu izvēle.

Sēklas (Neslinko vai amatieru sēklas no veikala) nekodinātas iesaka dezinficēt (bet ne kodināt). Dezinficē ar kālija permanganāts (zilie graudiņi) 1g uz 1 l ūdens (visas sēklas tā var). Izturam 20 min. Apžāvē sēklas 3 dienas – izsēj. Ja uzreiz neizsēj, tad jānoskalo ar tīru ūdeni sēklas un izžāvējam un papīta turziņā turam līdz sējai.

Bagātināts kūdras substrāts, neitralizēta brūnā sūnu kūdra sastrādāta (safrēzēta) + kompostzeme un nedaudz minerālmēslus (to dara rudenī). Veikala substrāti – Kaidu purva substrāts, kas domāts stādu audzēšanai vislabākais. Daba V substrāts “KANO” (pelēks maiss) arī labs tomātiem, saldajai paprikai (gurķiem šis neder, tiem jāņem ķirbjaugiem domātais). Ir arī Kano koncentrāts, kas jāatjauc ar neitralizētu kūdru 1:12 obligāti!!! Citus substrātus labāk neizmantot. Substrātu samitrina tā, lai, ja saspiež kulakā – pil ūdens. Kastītē 7-8 cm biezumā sapilda. Virsū liek dezinficētu vidēji rupju (celtniecības) granti (zilie graudiņi 1g uz 4l ūdens) daļu grants izžāvējam, jo slapja grants ir pa daudz blīva, tad 1 mm slānī uzklāj uz kūdras substrāta un izsēj virsū sēkliņas, kuras var nosmidzināt ar bioaktīvajiem dīgšanas veicinātājiem šķīdumiem (Germīns, Vitmīns vai kautkā tamlīdzīgi). Vienmērīgi sadīgst, arī temperatūrai jābūt atbilstošai. Neapklātas patur 10-12 h, pēc tam pārklāj ar mirtu, irdenu granti (dezinficētu) 4 mm, pa virsu uzklāj plēvīti un visu kasti noliek zemā temp. 8-10 grādi. Pēc 4-5 dienām temp. Strauji paaugstina 24-27 grādi. Šis ir īstais stimuls vienmērīgai dīgšanai, tad ar stādiem ir daudz vieglāk strādāt – tie attīstās vienādi. Jāseko, kad parādās pirmie dīgsti – noņem plēvi, kastīti turēt gaismā. Kad ir sadīguši daudz dīgsti, temp. Pazemina līdz ~ 14-16 grādiem uz 3-4 dienām. Tas svarīga tam, lai veidotos spēcīga sakņu sistēma, un stāds nestīdzētu. Turpmāk temp. Atkal paaugstina, saulainā dienā - 22-24 grādi, apmākušās dienās 12? grādi, naktī 14-15 grādiem. Temperatūra nedrīkst regulāri krist zem 10 grādiem, tad uz laiku apstājas dzīvības procesi.

Mēslošana caur lapām... vai vajag? It kā nē, jo stāds tad nebūs ieinteresēts veidot saknes. Substrāts ir pietiekoši bagāts ar barības vielām. Tātad nē.

Pēc 16-20 dienām parādās pirmās īstās lapas. Piķēšana – pārstādīšana, vajadzīga augsne –sasildīts, bagātināts substrāts vismaz līdz 12 grādiem, lai neapsalst saknītes. Mitrs un irdens, ne slapjš (tas blīvējas un saknēm nav gaisa, lai iesakņotos). Stādiņu pirms piķēšanas noteikti aplaista ar siltu ūdeni, pēc 10-15 min. Var sākt darboties, ņem tikai aiz dīgļu lapiņām, lai nesabojātu kāta aizsargmatiņus un nepieļautu savainojumos baktēriju iekļūšanu), iedziļinam zemē līdz pirmajām dīgļlapām, augsni saudzīgi piespiežam dziļumā pie saknītes, ne pie kātiņa. Laistīšanas nolūkos var nedaudz samitrināt augsni, nepieļaut pārmērīgu mitrumu, jo pirms piķēšanas jau samitrinājām. Tā viņi aug apm. 2 nedēļas vai nedaudz vairāk. Tomātam patīk pārstādīšana vairākas reizes (atšķirībā no pipara, to piķē tikai vienreiz) pat 2 vai 3 reizes jaunā substrātā. Zemes apjomu uz vienu stādu palielina, mitra irdena augsne, pirmās dīgļlapas var ņemt nost (ja pastīdzējis, var ņemt nost pat 1 vai 2 kārtas īsto lapu) un stāda līdz īstajam lapām (iedziļinam) apm. 0,7 – 1 l traukā, var augt līdz izstādīšanai. Sagaidīt pumpuru.

Nekad nestāda guļus agrās šķirnes, zemās, krūmu tomātu šķirnes. (Augums līdz 1 m). Iedziļina tikai par 5-7 cm dziļāk. Ja ieliek guļus, tad nīkuļo, jo zemajām šķirnēm nav paredzētas papildus saknes, birst ziedi, lien atpakaļ zemē utt. Jāzina informācija, cik stāds ir garš, lai neiestādītu nepareizā vietā siltumnīcā. Pareizi jāizvieto stādi, pēc garuma un saules. Vidēji garie 1-1,5 m tomāti arī nemīl, ja liek guļus, tikai iedziļinam līdz 10-12 cm. Garās 1,80 -2 -3 -4 m šķirnes var likt arī guļus, jo tiem pumpuri sāk veidoties no 12 lapas. Saknei jāatrodas ne dziļāk par 50 cm. Ja augsti gruntsūdeņi, lai sakne negrimtu, stāda guļus augsnes virskārtā, jo tomātam nepatīk gulēt vannā. Aplauž zemās lapas pirms stādīšanas un nogaida 10-15 minūtes, jo Augam katra nolauztā lapa ir rēta, tāpēc, jāstāda zemē kādas 10 min. Vēlāk, jo tad aizsargvielas jau ir nonākušas līdz brūcēm, tāpēc nav bīstamas infekcijas no zemes. Debesspusēm stādot guļus nav nozīmes, pēc dažām dienām augs pats iztaisnojas. Pirms iestādīšanas salaista, pēc tam laista reti. Zemei jābūt 12 gr. Siltai, mitrai un irdenai, lai neblīvējas un ir gaiss. Pēc iestādīšanas ar laistīšanas neaizraujas (10 l uz 8 augiem pirmajā laistīšanā). Nākošā laistīšana atkarīga no augsnes, laika apstākļiem. Sākumā laistīšana ir neliela. Pakāpeniski paaugstina ūdens daudzumu. 1,5- 2 spaiņi uz 1 augu lej tad, kad jau ir daudz tomātu un ziedu. Zaļā masa prasa ūdeni. Ja lej nepietiekami – augstākos ķekaros birst ziedi (arī no karstuma). Ja augs jūt, ka ziedus nevarēs izbarot ar konkrētajiem apstākļiem, tas ziedus nobirdina, lai varētu izaudzēt pirmos augus. Nedrīkst trūkt arī barības vielu. Lietainās dienās laistīšana nepieciešama mazāk. Barības vielu uzņemšana notiek ar ūdens klātbūtni tikai. Izdevīgi apvienot piebarošanu ar laistīšanu, zaļie koteiļi, mucā raudzētie kūtsmēsli utml.

Laika apstākļi un apputeksnēšanās. Apputeksnējas tikai līdz 28 gr. Temperatūrai, karstākā laikā nē. Ja t ir augstāka, no rīta jāiet purināt ziedi, tad ir cerības, ka būs augļi. Tas ir darbietilpīgi - plkst. 8 no rīta, kad rasa nobirusi, paņemam 1 m garu līkstiņu, galu aptin ar audumu. Asi, satricinoši, bet saaudzīgi pasitam zem ziedu ķekariem, tad būs labi.

Barības vielu trūkums, kā saskatīt? Tomāts ir ļoti prasīgs pret Kāliju, Kalciju, Magniju. Jāseko augsnes stāvoklim gadu no gada. Barības vielas pēc iestādīšanas tomātam pietiek ~ 1 mēnesi, pēc tam sākam tomātu piebarošanu. (ja stādam ½ maijā, uz jaņiem piebaro (jūnija vidus un beigas)) Labākā ir nātru (dzēlīgo) virca, bioaktīva, tomāti to labi uzņem (1/3 trauka piepilda ar nātrēm sablīvētām, pa laikam apmaisa, lai iekļūst gaiss, 10-14 dienas vēlāk ir gatavs (karstākā laikā ātrāk nogatavojas, tad atšķaida 1:10 ar ūdeni un laista. Tas stimulē tomāta imunitāti, aizsargā pret kaitīgo sēnīšu iedarbību. No šīs vircas sarga rokas, ļoti krāso! 3 reizes šādi piebaro ar 10-14 dienu intervālu. Nātru kokteili lietot, kad tas vēl ir intensīvi zaļā krāsā, un smaržo vel pēc zāļu kokteiļa, nevis kad jau ir brūns un smirdīgs (kaut gan arī tas nav slikts, tikai savādāks). Ar nātru vircu var laistīt arī gurķus, puķes utt. Vēl piebaro ar citu zāļu vircām, putnu, mājdzīvnieku mēsliem (1:10 šķaidījums visam).

Minerālmēsli – kompensē to, kā nav kūtsmēslos, jūlija vidus, otrā puse, 1 vai 2 reizes augšanas periodā (atkarībā no auga veselības stāvokļa) aplaista ar minerālmēslu šķīdumu N - P - K : 6 – 12 - 36 + mikroelementi. Kālijs tomātiem visvajadzīgākais. (to dara, ja nav Bioloģiskie zemnieki). Ph līmenis augsnē jāizmēra, jāaiznes uz laboratoriju vai labāk ar PH līmeņa kastīti un indikācijas šķidrumu (janopērk), samitrinām augsni, izspiežam sulu, uzpilinām indikācijas šķ. Un uz skalas nolasām, maksā 29 Ls, pietiek visam mūžam, Struktoru ielā. Tomātiem vajag Ph 6,1 – 6,7. Ja man ir ap 6, jādomā par dolomīta miltiem (ražo Saulkalnē ar kalciju un magniju) augsnes kaļķošanai. To dara gatavojot augsni, ne jau tad, kad jau iestādīts. Brūni plankumi, kas izpūdē augli no iekšas, rodas, ja trūkst kalcija. Lai no tā izbēgtu, jāskata Ph līmenis, ja tas ir 6,3 vai lielāks, tad augļiem nevajag dot Kalmax, izņemot, ja ir garenie augļi, tad 1-2 reizes var samiglot. (vai kalcija nitrātu salaista). Apaļajiem tomātiem nevajag pie šāda Ph līmeņa papildus kalciju.

Augļi. Ja ir ciets, gaišāks plankums sānos vai pie astes, negaršīgs... tas ir kālija trūkums, nesabalansētība augsnē. Lai izbēgtu, nepieciešams sabalansēt kāliju augsnē (tā bieži vien trūkst kūtsmēslos) tad dodam kālija magnēziju 1-2 nedēļas pirms stādīšanas (jāpērk jau laikam ziemā – varasā vairs nevar dabūt (agrimaco veikalā vēl ir)). Kūtsmēslus vai kompostu nedrīkst iestrādāt kopā ar dolomīta miltiem, tad veidojas kancerogēnas, augiem neizmantojamas vielas, no kuram iet bojā mikroorganismi, nenotiek nekāda pārstrāde un zeme tiek noplicināta. Jādara tā. Rudenī ierokam kūtsmēslus un pāri pārkaisa miltus, salaistam un nogrābjam, vai otrs variants: uzkaisām dolomīta miltus, salaistam, un iegrābjam augsnes virskārtā un pēc 2 nedēļām iestrādājam kūtsmēslus. Tikai ne vienlaicīgi. Ja visu savlaicīgi iedod augiem, negācijas nemēdz būt.

Olu čaumalas, reņģes, pelni, zivju, kaulu milti???? Ko ar tiem darīt? Tas nav kā pamatmēslojums, bet gan papildus barības vielas. Zivi var likt 1 sprīdi no tomāta katrā pusē, ierakt zemē blakus saknei pie stādīšanas (tikai ne tuvā kā sprīdi, tad var sadegt saknes). Kaulu, zivju milti – ir labi, bet tikai 1 ēdamkaroti uz 1 m2 iestrādāt augsnē, bet ne vairāk. Ja liek zivju miltus, tad reņģi neliekam un otrādi. Olu čaumalas sasmalcina, izkaisa pa augsni (3 gadu laika sadalās un dod labumu) mērenā daudzuma katru gadu. Kafijas biezumi – iesaka nelikt – tomāts nesapratīs. Pelnus – lapu koku pelni (var nedaudz būt piejaukti skuju koku pelni) – var likt diezgan daudz uz augsnes un iestrādāt, bet tas nekad neaizstās pamatmēslojumu. Pelnus putina pa visu siltumnīcu pret sēņu slimībām (ietin marlītē) 3 reizes putina ik pēc nedēļas. Brikešu un ogļu pelni nav dārzam derīgi. Garo augļu tomātiem, stādot iejauc pie saknēm lapu koku pelnus, lai neveidojas galotņu puve.

Pret sēnīšu slimībām, kad augi vēl nav sēnīšu slimību skarti, aptuveni nedēļu pēc Jāņiem, sīpolu mizas 20 g pārlej ar 1 l dīķa temperatūras ūdeni (sastampā sīpollmizas ūdenī, jo 20 g ir ļoti daudz), notur 7-8 dienas, nolej. Izvilkumu atšķaida ar 10 l ūdens un smidzina pār augiem. Tām pašām mizām atkal virsū lejam 1 l ūdeni un dara tā pat, kā pirmajā reizē, 3. reizē dara tāpat ar tām pašām mizām, pēc tam gan mizas met ārā. Kādēļ tik daudz reizes? Tāpēc, ka pakāpeniski mainās koncentrācija un mainās šķīduma sastāvs. Šis ir pret brūnajiem lapu plankumiem un citam kakām. Miglo dienas otrajā pusē, novakarē ap plkst. 7 vai 8, kad nav saulains un karsts. Nemiglot lietainās un mitrās dienās, tad drīkst nobīdīt miglošanas termiņu (6tajā vai 9aja dienā), savādāk var dabūt pretēju efektu dēļ mitruma. Ja starp miglojumiem uz lapām parādās kādi plankumi, slimās lapas jānoņem nost.

Augsne. Vai jāved āra iepriekšējā augsne? Viņi nepraktizē, bet gan gadu no gada atveseļo augsni. Kādā siltumnīcas daļā iesēj sinepes, rapsi, rutku, rudenī norok un iestāda rudzus, ko arī pēc tam ierok. Ja zemes nav tik daudz, tad kopā ar tomātiem iesēj rudzus ap 15-20 augustu. Oktobra beigās, novembra sākumā iestrādā augsnē obligāti, kaut gan, ja tas ir ārā, tad var atstāt arī uz ziemu neiestrādātus. Lai rudzi sadīgti, tiem jārada tumsa. Tomāti nav rušināma kultūra, tos nedrīkst kaplēt, tikai izravēt. Var uzbērt bagātinātu kūdru vai mulču 3-4 cm slānī divas vai 3 reizes pa sezonu, tas tomātiem ļoti patīk, tad arī virza neaugs. Tad rudzus sēj tā: pirms rudzu sēšanas augsni salaista, isēj un pāri rudziem pārkaisa kūdru, rudzi ir ātraudzīgi, zelmeni izveido jau diezgan ātri. Turpinām laistīt tomātus (kopā ar rudziem), ņemam nost slimās lapas un tā.

Sēra sveces. Siltumnīcā var kūpināt, ja nav metāla konstrukciju. Ja ir metāls, tad var ar kadiķu slotiņām dezinficēt, tās salauž (kamēr zaļie neredz) un aizdedzina ik pa gabaliņam, lai visa siltumnīca piepildās ar kadiķu dūmiem, aizver siltumnīcu, lai tas gaiss maksimāli ilgi tur paliek, pēc tam izvēdina. To var darīt gan pavasarī gan rudenī. Arī mājās ir ļoti labi pakūpināt kadiķus pret visu slikto.

Augsni nevajadzētu dezinficēt ar ķīmiju, tas neko labu neizdarīs, var ar vara vitriolu 150 g uz 10 l ūdens, ar smalku lejkanniņu izlaista, vai izsmidzina siltumnīcu un augsni (uz metāla konstrukcijām nedrīkst smidzināt - sarūsē). Vājpiena miglošana– 0 efekts, var vienīgi kā barības vielu liet uz saknēm, ja grib. Sūkalas šķaidītas – jā, ir ļoti labas pret sēņu slimībām. Trihodermīnu kaisām uz saknēm, tas veicina sakņu sistēmu.

2006. - 2007. g jaunās šķirnes:

Siržu iekarotājs – ļoti garšīgs, bet tomāti parasti. 1.6 – 1,7 m

Cukura gigants – saldi, lieli sviestmaižu tomāti, miltaini, 1.2 – 1.3 m

Septītnieks – 7 kg no auga, 7 ķekari, 7 augļi ķekarā – reklāma. Reāli virs 6 kg, 7 ķekari un 6-7 augļi uz ķekara. Garša laba, stingrs, saturīgs, 120 – 130 gr. tomāts.

Romus – koši dzeltens, ražo nevainojami, vajag sauli, lai būtu saldi, var konservēt, labi puteksnējas.

Vēja roze – rozā, 1m, agrie, maiga, laba garša.

Gulivers – dažādas formas augļi, ļoti garšīgs, bet ražībā pieticīgs, 1 m.

Alikante – ļoti ražīga ļoti, īpaši, ja ir bagātīga augsne un atstāj 2, 3 dzinumus. Var novākt lielu augļu daudzumu.

Silets – 80 cm, agrais, 100 g līdz 0,5 kg augļi. Gaļīga, no Amerikas latviešiem. Apputeksnējas arī pie augstām temperatūrām.

Fitoktoras izturīgais – ražīgs, izturīgs, garie ķekari, ķekars uz ķekara. Trūkums – 1. ķekars burtiski uz zemes, jāveido paliktņi, lai nebojājas.

Debarau gigants – plūme, lieli ka zosu olas.

Car kolokol – dūmakaini rozā, 1,6 – 1,7 m, labas kvalitātes gardi augļi.

Zelta kupoli – tumši dzelteni, garšīgi, neizceļas ar ražību.

Cukura bizonis – smagsvara tomāti, gaļīgi, ne miltaini. 1,8-2 m. No krūma 8 kg.

Maks karotīna – burkānu oranži, stingri, satur daudz karotīna, garša atgādina burkānu, ilgi stāv pie krūma, lēnām gatavojas. Kas nenogatavojas uz krūma, kastēs paspēj ienākties arī telpās, nesabojājoties. Purinot – viegli apputeksnējas, 1,8 m augums.

Agro karalis – ļoti smuks, ļoti lieli tomāti visi virs 200 g – 900 g, 3 , 4 augļi ķekarā, augļu kvalitāte līdzvērtīga gan zemos gan augstos ķekaros, 1,8 m, ražas atdeve pakāpeniska.

Ziska - plūmjveida garie, 1,20 m.

Sajūsma – izturīgs, daudz gatavu augļu vienlaikus, lapas nebojājas, 120 gr. Augļi, garša atšķiras minimāli zemajos un augstajos ķekaros.

Jukas – zemais krūms 0,40 cm, pat pārāk zems, kopējā raža līdz 2 kg. Tāpēc var stādīt tuvāk - 35 cm intervālu . Ilgi stāv uz krūma un saglabā labas garšas īpašības. Audzēt uz lauka vai lecektī.

Nedrīkst gatavus augļus turēt uz tomāta stāda, uzreiz ir jānovāc tiklīdz nogatavojušies, jāsaudzē stāds.

Papildināts 30.03.2009 18:11:33:

mana paprika

tomāti pēc piķēšanas


Особенно невыносимы идиоты, которые смотрят на тебя как на равного

aardillaa

cabe

Pastāvīgs apmeklētājs

cabe

CT = +37.2°

30.03.2009 22:42:00 0 0

aardillaa

Man jautājums. Kas tās ir par kastītēm ? Laikam tomātus pēc tam stādīt var ar visu kastīti paliekošā vietā .

cabe

aardillaa

Pastāvīgs apmeklētājs

CT = +39.7°

31.03.2009 09:08:33 0 0

cabe
Tu domā tās, kur sapiķēti tomāti? Tad tie ir kūdras podiņi, ar kuriem var arī stādīt augsnē. Ir nopērkami dažādu izmēru, tikai tagad - tas kas palicis pāri

Man šie vairāk patika par kūdras briķetēm - tās vairāk nepirkšu


Особенно невыносимы идиоты, которые смотрят на тебя как на равного

aardillaa

esenif

Pastāvīgs apmeklētājs

CT = +41.8°

01.04.2009 20:18:10 0 0

Paldies abruks par atsūtīto rakstu - ņemot vērā, ka izgājis caur faksu, tad ne tās labākās kvalitātes, bet izlasīt var. Atvainojos, ka tik ilgi bija jāgaida, bet man visi vajadzīgie aparāti tik darbā un tur šonedēļ esmu pirmo reizi.

Tomātu dēstu audzēšana


Nepopulārs viedoklis
www.adonika.net

esenif
Jūs nevarat rakstīt šajā tēmā, jo tā ir slēgta.
12731561
Noderīgas saites

Rīga

°C
Gaisa spiediens: hPs
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tasty
DELFI
Izvēlies tapeti: Pavasara smarža