Cāļa forumi » Neredzamā pasaule

Zīle: Raksts par lāstu.

Zīle

Pastāvīgs apmeklētājs

CT = +36.6°

22.06.2009 19:45:07 0 0


- Kas īsti ir lāsts? Vai nav tā, ka cilvēks savām problēmām meklē vienkāršāko izskaidrojumu?
- Nolādēt tik tiešām var, un lāsti arī darbojas. Lāsts ir cilvēka enerģētiskā apvalka apzināta, mērķtiecīga bojāšana ar konkrētu programmu. Visbiežāk nolād uz nāvi, slimībām, naudas trūkumu. Nolādēšana ir apzināta un tīša darbība pret kādu cilvēku. Cilvēku var arī noskaust, bet tas parasti notiek nejauši, bez sevišķa nodoma, arī sekas ir krietni vieglākas.
- Kā notiek nolādēšana, un kāds ir tās darbības mehānisms?
- Ja cilvēkam ir ļoti spēcīga enerģētika un viņš ir tuvs tam, kuru nolādē, var pietikt tikai ar vārdiem. Māte savu bērnu var nolādēt ļoti spēcīgi, pat nedomājot, ka viņas teiktais var īstenoties. Bet, ja tas teikts dusmās, tad tā arī notiek. Tad par vēlu taisnoties: "Es taču tā nemaz nedomāju..."
Lāstu iedarbību pastiprina spēcīgas emocijas, un tie brīži saistīti ar kādiem pāridarījumiem, konfliktiem, noziegumiem. Radinieki, tuvi kaimiņi, draugi... Viņi ir tuvi un atvērti cits citam, pat ja šķietami tā neizskatās, enerģētiski tā bieži mēdz būt. Uz ielas sastaptu svešinieku vai ministru, kas nepatīk, neprofesionālim diezin vai izdosies nolādēt jo "kaķa lāsti debesīs nekāpj", bet tuvu cilvēku gan.
Ir arī otrs veids: kāds nolemj, ka viņa ciešanu kauss ir pilns un otrai pusei pienāktos kāts taisnīgs sods par viņa rīcību. Tad cilvēks dodas pie profesionāļa, samaksā naudu, izsaka savu vēlmi - un pasūtījums tiek izpildīts.
- Un tad arī lāsts iedarbojas?
- Ne vienmēr. Lai lāsts iedarbotos, cilvēkam, kas tiek nolādēts, jābūt līdzīgai programmai ar to, kurš nolād un par ko tiek nolādēts.
-Kas tās ir par programmām?
Piemērs. Cilvēks ir bagāts, bet kāds viņu par to ienīst un nolād. Tātad cilvēks ir dusmīgs, viņam skauž un šķiet netaisnīgi tas, ka vienam ir, bet viņam nav. Līdz pat tādam absurdam, ka vienam dārzā viss aug labāk, bet otram nīkuļo. Taču, ja bagātajam un veiksmīgajam kaimiņam būs harmoniskākas attiecības ar naudu, bagātību, viņš tāpēc sirdī nejutīsies pārāks par citiem, viņam nebūs šīs lepnības programmas uz bagātību, tāpēc lāstam nebūs kur aizķerties. Darbojas likums - līdzīgs pievelk līdzīgu. Lāsta iedarbības mehānisms uz to arī balstās.
- Cilvēkam jau tā ir slikti, bet viņš vēl vainīgs, ka viņu nolād!? Kur te loģika?
- Ir cilvēki, kurus pat prātā nenāk nolādēt. Tīrus, gaišus cilvēkus parasti neviens nelād. Lāsts ir saistīts ar cilvēka rakstura īpašībām, attieksmi pret dzīvi. Un to parasti viņi nevēlas saprast. Vienmēr ir kāds dziļāks iemesls, kāpēc kāds ticis nolādēts. Jānonāk līdz zināmai robežai, diezgan konsekventi jārīkojas un jāuzvedas, lai kādu novestu tiktāl, lai tas citu nolādētu. Ir jāaizķer otrs ļoti sāpīgi un pašam jāizturas tā, lai cilvēks nespētu jums piedot. Vienmēr ir iemesls, kāpēc tā notiek un kāpēc lāsts tiek pieņemts.
- Kā var pieņemt lāstu? Tas izklausās nejēdzīgi!
- Ja cilvēkā nav spilgti izteiktu negatīvo programmu, lāsts viņam neko nenodarīs. Varbūt tikai noreibs vai pasāpēs galva. Visas negatīvās programmas rodas no viena avota - naida un bailēm. Naids un bailes faktiski ir viens un tas pats, jo mēs ienīstam, kad esam stipri, un baidāmies, kad esam vāji. Visas pārējās negatīvās programmas ir šo emociju atvasinājumi. Un, ja cilvēks ir pārliecināts, ka citiem skauž viņa panākumi vai veiksme, jo viņš ir labāks, gudrāks, vērtīgāks, tad tā ir lepnība. Te ir arī naida programma - pilnīgi droši, ka lāsts iedarbosies. Ja cilvēkam šķiet, ka viņu, nabadziņu, visi apvaino un dara pāri, ka tūlīt, tūlīt notiks kas slikts, te ir izteikta baiļu programma, atkal lāstam ir, kur pieķerties. Jebkuras naida un baiļu izpausmes deformē cilvēka garīgo struktūru, ja ne lāsts, cilvēku piemeklētu cita nelaime, kuru viņš pats vien būtu piesaistījis. Tad ir divas iespējas - vai nu cilvēks šo slimību izslimo un kļūst labāks, vai neizslimo un kļūst sliktāks. Imunitāte uz mūžu vai arī deformācija uz mūžu.
- Kā var zināt, ka uzlikts lāsts? Reizēm cilvēki teic, ka ievērojuši vien pakaisītas smiltis pie savām durvīm vai ko līdzīgu. Neviens tak mūsdienas nepiesūta publisku paziņojumu par lāstu.
Var nezināt un nejust. Bet ja ilgsoši bez redzama iemesla ir nomākts garastāvoklis vai visu laiku ir nemotivētas dusmas un trauksme, ja bez iemesla un bez medicīniskajiem apstiprinājumiem ir slikta pašsajūta, ja nemitīgi notiek dažādas ķibeles, tas varētu būt lāsts. Arī tad, ja notiek patiešām lielas nelaimes, avārijas un smagas slimības.
- Kas varētu pateikt - ir vai nav lāsts?
- Lāstu redz jebkurš cilvēks, kas ar to strādā, redz vai jūt enerģētisko lauku. Ieraudzīt nav sarežģīti, noņemt gan ne vienmēr ir vienkārši.
- Vai tās gaišreģes, kas uz ielas uzrunā cilvēkus, arī redz, ka cilvēkam ir lāsts?
- Tas ir kas cits, jo tiek meklēti klienti savam biznesam. Cilvēku uzrunā un iestāsta, ka viņam ir lāsts. To varot noņemt un, protams, par ļoti lielu naudu. Tiek lietota standartfrāze: "Tu esi tik laba un jauka sieviete, bet tev tāds smagums, bēdas un slikti cilvēki apkārt!" Ja cilvēks piekrītoši māj ar galvu - jā, jā, man tieši tā arī ir -, tad viss notiek.
Bet tāda situācija, ka cilvēks ir labs, bet citi slikti, nekad nevar būt! Cilvēkam apkārt vienmēr ir tādi, kas atspoguļo viņu pašu un atbilst viņam pašam. Uzķersies jau taāda pati programma, bet tas, kuram nav, mierīgi ies tālāk. Starp citu, ja ir tāds deformēts skatījums uz dzīvi, tiešām cilvēkam var būt arī lāsts. Bet ne jau to noņemot ir Zilākalna Martas mazmeitas interesēs.
- Ja cilvēkas apgalvo, ka lāstam netic principā, vai viņš tiek pasargāts? Jo galvenais lāsta iedarbības mehānisms esot sevis psiholoģiska noskaņošana un ticība blēņām.
- Nē, tā tas nav, lāsts ir ļoti konkrēts, tāpat kā infekcija. Ja jūs nezināt par kādu vīrusu, tas nenozīmē, ka jums nevar būt šā vīrusa infekcija. Tāpat arī ar lāstu. Ir naivi domāt: ja es nezinu, tad man tas nebūs. Cilvēks, kas apgalvo - esmu visstiprākais, visgudrākais, ar mani nekad un nekas nevar notikt -, ir ļoti viegls mērķis nolādēšanai. Jo cilvēkā ie vairāk pašpārliecinātības, jo vairāk viņā izpaužas lepnības programma. Tā negatīvo pievelk ātrāk. Bet, no citas puses, lāsts gan nav arī nekas tāds, no kā būtu briesmīgi jābaidās.
- Bet cilvēki baidās.
- Protams, nepatikšanas var būt ļoti lielas, un kuram gan patīk nepatikšanas? Tomēr tas nav bīstamāk kā nelāga rakstura radītās sekas. Ja cilvēks nemitīgi ar savu izturēšanos un rīcību izraisa citos agresiju pret sevi, tad lāsts ir bīstams. Ja tā nav, tad nav ko raizēties.
- Tomēr ar lāstu dzīvot nav vajadzības. Kas to var noņemt? Vai meklēt palīdzību jebkurā zīlēšanas kantorī, pēc reklāmām - "Noņem lāstu, kodē uz veiksmi"...
- Kurā katrā vārtrūmē gan nevajadzētu. Labāk doties pie sertificēta dziednieka un izstāstīt savas aizdomas. Bet par to, vai noņems un uz cik ilgu laiku, neviens nevar dot garantijas. Var aiziet uz baznīcu, izsūdzēt grēkus. Taču ar to arī var nepietikt. Ja cilvēks patiesi vēlas, viņš var lāstu noņemt arī pats. Veltīt laiku un padomāt, kas viņam dzīvē izraisa vissliktākās emocijas, kāda situācija, konkrēts notikums, cilvēks. Pajautāt savām izjūtām, saprast tās, iejusties otrās puses motīvos un izprast rīcību. Un piedot. Redz, lāsts jau nav dziednieka problēma, viņš nevar veikt tās dziļākās pārmaiņas, kas jādara katram pašam. Aktīvi jāiesaistās, jāstrādā, bet tas cilvēkiem nepatīk, lai gan tas ir efektīvāk un tā arī ir garantija, ka vismaz šajā jomā lāsts vairs neskars.
Lāsta noņemšana nav nekas ārkārtīgi sarežģīts, gluži tehniski to var daudzi dziednieki, ekstrasensi.. Deformācijas ārējā enerģētiskajā apvalkā labi var redzēt un, izmantojot savu enerģiju, arī labot. Bet ir kas cits. Ja pēc tam nekas nemainās, cilvēks nav sapratis, kāpēc lāsts ir uzlikts, nav izdarījis nekādus secinājumus par sevi, tas var atgriezties.
- Tātad cilvēks pats ar savām domām un rīcību atkal to var izraisīt un piesaistīt?
- Tieši ar domām, jo lielāka nozīme ir motīvam, nevis rīcībai. Cilvēks saka: es nevienam neko sliktu neesmu nodarījis. Jā, nodarījis nav, bet ir it kā sīkumi - kādam kaut kas nav piedots, kaut kas nav saprasts, kaut kas tiek ignorēts. Tas nav nekas tāds, par ko var iesūdzēt tiesā, bet nolādēt var. Jo, pat neizdarot neko krimināli sodāmu, otru cilvēku var aizķert ļoti smagi. Lāstu uzlikšanai parasti ir ļoti līdzīgi iemesli.
Klasisks gadījums - aizviļ kādam sievu vai vīru. Un aizvainotā, pamestā otrā puse nevēlas saprast, kas viņa paša rīcībā ir novedis pie tā. Vīramātei nepatīk vedekla, bet vedeklai pietrūkst spēka un gudrības pieņemt vīramāti ar visiem viņas trūkumiem. Vīramātes lāsts var ķert gan vedeklu, gan viņas bērnus. Grūtnieces, mazi bērni pret lāstiem ir ļoti vārīgi.
Vai arī - dzimta nevar sadalīt īpašumu, konflikti velkas gadiem. Visi it kā labi cilvēki, bet katrs redz tikai savu taisnību. Vēl viens motīvs ir skaudība. Bet skaudību izraisa tas, kurš gan iekšēji, gan ārēji ar savu attieksmi parāda - es esmu labāks par jums. Un tad var skaust arī par pilnīgiem sīkumiem. Viens lepojas, otrs noskauž. Tā tas notiek.
- Noskaudums ir kaut kas cits?
- Tas ir vieglāks nekā lāsts, sekas arī nav tik smagas. Noskaudums parasti ātri pāriet pats no sevis. Nav arī izteiktas piesaistes programmas, tas var notikt nejauši. Ne vienmēr tas saistīts ar skaudību, kā varētu likties. Dusmas, apvainojums, neiecietība...
Ir cilvēki, kas nemitīgi tiek noskausti. Tie parasti saistīti ar publisku uzstāšanos, politiku, šovbiznesu, profesijām, kurās jāsaskaras ar daudziem cilvēkiem, - skolotāji, pārdevēji, klientu apkalpotāji. Uz viņu uzvedību cilvēki reaģē ļoti jūtīgi, jo uz viņiem projicē savas problēmas. Ja negatīva reakcija rodas tūkstošiem cilvēku, situācija var veidoties visai nelāga.
- Kas tad notiek?
- Jūtīgs cilvēks var sajust smagumu galvā, reiboņus, var saasināties hroniskas kaites, tas atkarīgs, kurš enerģētiskais centrs tiek skarts. Ja cilvēks ir biezādains, viņš var nejust arī neko. Bet jūtīgāks būs slims jau no katra šķība skatiena vai rupjas piezīmes.
- Vai visās neveiksmēs un sliktā pašsajūtā uzreiz jāvaino lāsts?
- Lielākoties nē. Tas jau būtu liels gods kļūt tik ļoti svarīgam, lai kādam rastos vēlēšanās nolādēt. (Smejas.) Vislabāk būtu iemācīties pašam sevi līdzsvarot, jau iepriekš piedot visiem cilvēkiem viņu iespējamās reakcijas uz mums. Ir cilvēki, kas ir tik enerģētiski spēcīgi, ka pietiek tikai nelāgi nodomāt - un jau notiek enerģētisks trieciens. Tāpēc katram vajadzētu trenēt arī mentālo disciplīnu, kontrolēt savas domas un attieksmi pret citiem.
- Mūsu tautas gudrībā ir daži spēka vārdi, kā atvairīt lāstus, visu negatīvo. Vai varat ko ieteikt?
- Tas ir tāpat kā ārstēties ar zālēm. Zāles var uzlabot situāciju, bet nevar likvidēt iemeslus. Jūtīgs cilvēks, kurš reaģē uz visām negācijām, ir pat izdevīgākā situācijā, jo viņš ātrāk saņem informāciju par savām problēmām un viņam ir lielākas iespējas operatīvi labot savus uzskatus un uzvedību. Un tad jau līdz lāstam pat nenonāk. Informācijas avots


- Kas īsti ir lāsts? Vai nav tā, ka cilvēks savām problēmām meklē vienkāršāko izskaidrojumu?
- Nolādēt tik tiešām var, un lāsti arī darbojas. Lāsts ir cilvēka enerģētiskā apvalka apzināta, mērķtiecīga bojāšana ar konkrētu programmu. Visbiežāk nolād uz nāvi, slimībām, naudas trūkumu. Nolādēšana ir apzināta un tīša darbība pret kādu cilvēku. Cilvēku var arī noskaust, bet tas parasti notiek nejauši, bez sevišķa nodoma, arī sekas ir krietni vieglākas.
- Kā notiek nolādēšana, un kāds ir tās darbības mehānisms?
- Ja cilvēkam ir ļoti spēcīga enerģētika un viņš ir tuvs tam, kuru nolādē, var pietikt tikai ar vārdiem. Māte savu bērnu var nolādēt ļoti spēcīgi, pat nedomājot, ka viņas teiktais var īstenoties. Bet, ja tas teikts dusmās, tad tā arī notiek. Tad par vēlu taisnoties: "Es taču tā nemaz nedomāju..."
Lāstu iedarbību pastiprina spēcīgas emocijas, un tie brīži saistīti ar kādiem pāridarījumiem, konfliktiem, noziegumiem. Radinieki, tuvi kaimiņi, draugi... Viņi ir tuvi un atvērti cits citam, pat ja šķietami tā neizskatās, enerģētiski tā bieži mēdz būt. Uz ielas sastaptu svešinieku vai ministru, kas nepatīk, neprofesionālim diezin vai izdosies nolādēt jo "kaķa lāsti debesīs nekāpj", bet tuvu cilvēku gan.
Ir arī otrs veids: kāds nolemj, ka viņa ciešanu kauss ir pilns un otrai pusei pienāktos kāts taisnīgs sods par viņa rīcību. Tad cilvēks dodas pie profesionāļa, samaksā naudu, izsaka savu vēlmi - un pasūtījums tiek izpildīts.
- Un tad arī lāsts iedarbojas?
- Ne vienmēr. Lai lāsts iedarbotos, cilvēkam, kas tiek nolādēts, jābūt līdzīgai programmai ar to, kurš nolād un par ko tiek nolādēts.
-Kas tās ir par programmām?
Piemērs. Cilvēks ir bagāts, bet kāds viņu par to ienīst un nolād. Tātad cilvēks ir dusmīgs, viņam skauž un šķiet netaisnīgi tas, ka vienam ir, bet viņam nav. Līdz pat tādam absurdam, ka vienam dārzā viss aug labāk, bet otram nīkuļo. Taču, ja bagātajam un veiksmīgajam kaimiņam būs harmoniskākas attiecības ar naudu, bagātību, viņš tāpēc sirdī nejutīsies pārāks par citiem, viņam nebūs šīs lepnības programmas uz bagātību, tāpēc lāstam nebūs kur aizķerties. Darbojas likums - līdzīgs pievelk līdzīgu. Lāsta iedarbības mehānisms uz to arī balstās.
- Cilvēkam jau tā ir slikti, bet viņš vēl vainīgs, ka viņu nolād!? Kur te loģika?
- Ir cilvēki, kurus pat prātā nenāk nolādēt. Tīrus, gaišus cilvēkus parasti neviens nelād. Lāsts ir saistīts ar cilvēka rakstura īpašībām, attieksmi pret dzīvi. Un to parasti viņi nevēlas saprast. Vienmēr ir kāds dziļāks iemesls, kāpēc kāds ticis nolādēts. Jānonāk līdz zināmai robežai, diezgan konsekventi jārīkojas un jāuzvedas, lai kādu novestu tiktāl, lai tas citu nolādētu. Ir jāaizķer otrs ļoti sāpīgi un pašam jāizturas tā, lai cilvēks nespētu jums piedot. Vienmēr ir iemesls, kāpēc tā notiek un kāpēc lāsts tiek pieņemts.
- Kā var pieņemt lāstu? Tas izklausās nejēdzīgi!
- Ja cilvēkā nav spilgti izteiktu negatīvo programmu, lāsts viņam neko nenodarīs. Varbūt tikai noreibs vai pasāpēs galva. Visas negatīvās programmas rodas no viena avota - naida un bailēm. Naids un bailes faktiski ir viens un tas pats, jo mēs ienīstam, kad esam stipri, un baidāmies, kad esam vāji. Visas pārējās negatīvās programmas ir šo emociju atvasinājumi. Un, ja cilvēks ir pārliecināts, ka citiem skauž viņa panākumi vai veiksme, jo viņš ir labāks, gudrāks, vērtīgāks, tad tā ir lepnība. Te ir arī naida programma - pilnīgi droši, ka lāsts iedarbosies. Ja cilvēkam šķiet, ka viņu, nabadziņu, visi apvaino un dara pāri, ka tūlīt, tūlīt notiks kas slikts, te ir izteikta baiļu programma, atkal lāstam ir, kur pieķerties. Jebkuras naida un baiļu izpausmes deformē cilvēka garīgo struktūru, ja ne lāsts, cilvēku piemeklētu cita nelaime, kuru viņš pats vien būtu piesaistījis. Tad ir divas iespējas - vai nu cilvēks šo slimību izslimo un kļūst labāks, vai neizslimo un kļūst sliktāks. Imunitāte uz mūžu vai arī deformācija uz mūžu.
- Kā var zināt, ka uzlikts lāsts? Reizēm cilvēki teic, ka ievērojuši vien pakaisītas smiltis pie savām durvīm vai ko līdzīgu. Neviens tak mūsdienas nepiesūta publisku paziņojumu par lāstu.
Var nezināt un nejust. Bet ja ilgsoši bez redzama iemesla ir nomākts garastāvoklis vai visu laiku ir nemotivētas dusmas un trauksme, ja bez iemesla un bez medicīniskajiem apstiprinājumiem ir slikta pašsajūta, ja nemitīgi notiek dažādas ķibeles, tas varētu būt lāsts. Arī tad, ja notiek patiešām lielas nelaimes, avārijas un smagas slimības.
- Kas varētu pateikt - ir vai nav lāsts?
- Lāstu redz jebkurš cilvēks, kas ar to strādā, redz vai jūt enerģētisko lauku. Ieraudzīt nav sarežģīti, noņemt gan ne vienmēr ir vienkārši.
- Vai tās gaišreģes, kas uz ielas uzrunā cilvēkus, arī redz, ka cilvēkam ir lāsts?
- Tas ir kas cits, jo tiek meklēti klienti savam biznesam. Cilvēku uzrunā un iestāsta, ka viņam ir lāsts. To varot noņemt un, protams, par ļoti lielu naudu. Tiek lietota standartfrāze: "Tu esi tik laba un jauka sieviete, bet tev tāds smagums, bēdas un slikti cilvēki apkārt!" Ja cilvēks piekrītoši māj ar galvu - jā, jā, man tieši tā arī ir -, tad viss notiek.
Bet tāda situācija, ka cilvēks ir labs, bet citi slikti, nekad nevar būt! Cilvēkam apkārt vienmēr ir tādi, kas atspoguļo viņu pašu un atbilst viņam pašam. Uzķersies jau taāda pati programma, bet tas, kuram nav, mierīgi ies tālāk. Starp citu, ja ir tāds deformēts skatījums uz dzīvi, tiešām cilvēkam var būt arī lāsts. Bet ne jau to noņemot ir Zilākalna Martas mazmeitas interesēs.
- Ja cilvēkas apgalvo, ka lāstam netic principā, vai viņš tiek pasargāts? Jo galvenais lāsta iedarbības mehānisms esot sevis psiholoģiska noskaņošana un ticība blēņām.
- Nē, tā tas nav, lāsts ir ļoti konkrēts, tāpat kā infekcija. Ja jūs nezināt par kādu vīrusu, tas nenozīmē, ka jums nevar būt šā vīrusa infekcija. Tāpat arī ar lāstu. Ir naivi domāt: ja es nezinu, tad man tas nebūs. Cilvēks, kas apgalvo - esmu visstiprākais, visgudrākais, ar mani nekad un nekas nevar notikt -, ir ļoti viegls mērķis nolādēšanai. Jo cilvēkā ie vairāk pašpārliecinātības, jo vairāk viņā izpaužas lepnības programma. Tā negatīvo pievelk ātrāk. Bet, no citas puses, lāsts gan nav arī nekas tāds, no kā būtu briesmīgi jābaidās.
- Bet cilvēki baidās.
- Protams, nepatikšanas var būt ļoti lielas, un kuram gan patīk nepatikšanas? Tomēr tas nav bīstamāk kā nelāga rakstura radītās sekas. Ja cilvēks nemitīgi ar savu izturēšanos un rīcību izraisa citos agresiju pret sevi, tad lāsts ir bīstams. Ja tā nav, tad nav ko raizēties.
- Tomēr ar lāstu dzīvot nav vajadzības. Kas to var noņemt? Vai meklēt palīdzību jebkurā zīlēšanas kantorī, pēc reklāmām - "Noņem lāstu, kodē uz veiksmi"...
- Kurā katrā vārtrūmē gan nevajadzētu. Labāk doties pie sertificēta dziednieka un izstāstīt savas aizdomas. Bet par to, vai noņems un uz cik ilgu laiku, neviens nevar dot garantijas. Var aiziet uz baznīcu, izsūdzēt grēkus. Taču ar to arī var nepietikt. Ja cilvēks patiesi vēlas, viņš var lāstu noņemt arī pats. Veltīt laiku un padomāt, kas viņam dzīvē izraisa vissliktākās emocijas, kāda situācija, konkrēts notikums, cilvēks. Pajautāt savām izjūtām, saprast tās, iejusties otrās puses motīvos un izprast rīcību. Un piedot. Redz, lāsts jau nav dziednieka problēma, viņš nevar veikt tās dziļākās pārmaiņas, kas jādara katram pašam. Aktīvi jāiesaistās, jāstrādā, bet tas cilvēkiem nepatīk, lai gan tas ir efektīvāk un tā arī ir garantija, ka vismaz šajā jomā lāsts vairs neskars.
Lāsta noņemšana nav nekas ārkārtīgi sarežģīts, gluži tehniski to var daudzi dziednieki, ekstrasensi.. Deformācijas ārējā enerģētiskajā apvalkā labi var redzēt un, izmantojot savu enerģiju, arī labot. Bet ir kas cits. Ja pēc tam nekas nemainās, cilvēks nav sapratis, kāpēc lāsts ir uzlikts, nav izdarījis nekādus secinājumus par sevi, tas var atgriezties.
- Tātad cilvēks pats ar savām domām un rīcību atkal to var izraisīt un piesaistīt?
- Tieši ar domām, jo lielāka nozīme ir motīvam, nevis rīcībai. Cilvēks saka: es nevienam neko sliktu neesmu nodarījis. Jā, nodarījis nav, bet ir it kā sīkumi - kādam kaut kas nav piedots, kaut kas nav saprasts, kaut kas tiek ignorēts. Tas nav nekas tāds, par ko var iesūdzēt tiesā, bet nolādēt var. Jo, pat neizdarot neko krimināli sodāmu, otru cilvēku var aizķert ļoti smagi. Lāstu uzlikšanai parasti ir ļoti līdzīgi iemesli.
Klasisks gadījums - aizviļ kādam sievu vai vīru. Un aizvainotā, pamestā otrā puse nevēlas saprast, kas viņa paša rīcībā ir novedis pie tā. Vīramātei nepatīk vedekla, bet vedeklai pietrūkst spēka un gudrības pieņemt vīramāti ar visiem viņas trūkumiem. Vīramātes lāsts var ķert gan vedeklu, gan viņas bērnus. Grūtnieces, mazi bērni pret lāstiem ir ļoti vārīgi.
Vai arī - dzimta nevar sadalīt īpašumu, konflikti velkas gadiem. Visi it kā labi cilvēki, bet katrs redz tikai savu taisnību. Vēl viens motīvs ir skaudība. Bet skaudību izraisa tas, kurš gan iekšēji, gan ārēji ar savu attieksmi parāda - es esmu labāks par jums. Un tad var skaust arī par pilnīgiem sīkumiem. Viens lepojas, otrs noskauž. Tā tas notiek.
- Noskaudums ir kaut kas cits?
- Tas ir vieglāks nekā lāsts, sekas arī nav tik smagas. Noskaudums parasti ātri pāriet pats no sevis. Nav arī izteiktas piesaistes programmas, tas var notikt nejauši. Ne vienmēr tas saistīts ar skaudību, kā varētu likties. Dusmas, apvainojums, neiecietība...
Ir cilvēki, kas nemitīgi tiek noskausti. Tie parasti saistīti ar publisku uzstāšanos, politiku, šovbiznesu, profesijām, kurās jāsaskaras ar daudziem cilvēkiem, - skolotāji, pārdevēji, klientu apkalpotāji. Uz viņu uzvedību cilvēki reaģē ļoti jūtīgi, jo uz viņiem projicē savas problēmas. Ja negatīva reakcija rodas tūkstošiem cilvēku, situācija var veidoties visai nelāga.
- Kas tad notiek?
- Jūtīgs cilvēks var sajust smagumu galvā, reiboņus, var saasināties hroniskas kaites, tas atkarīgs, kurš enerģētiskais centrs tiek skarts. Ja cilvēks ir biezādains, viņš var nejust arī neko. Bet jūtīgāks būs slims jau no katra šķība skatiena vai rupjas piezīmes.
- Vai visās neveiksmēs un sliktā pašsajūtā uzreiz jāvaino lāsts?
- Lielākoties nē. Tas jau būtu liels gods kļūt tik ļoti svarīgam, lai kādam rastos vēlēšanās nolādēt. (Smejas.) Vislabāk būtu iemācīties pašam sevi līdzsvarot, jau iepriekš piedot visiem cilvēkiem viņu iespējamās reakcijas uz mums. Ir cilvēki, kas ir tik enerģētiski spēcīgi, ka pietiek tikai nelāgi nodomāt - un jau notiek enerģētisks trieciens. Tāpēc katram vajadzētu trenēt arī mentālo disciplīnu, kontrolēt savas domas un attieksmi pret citiem.
- Mūsu tautas gudrībā ir daži spēka vārdi, kā atvairīt lāstus, visu negatīvo. Vai varat ko ieteikt?
- Tas ir tāpat kā ārstēties ar zālēm. Zāles var uzlabot situāciju, bet nevar likvidēt iemeslus. Jūtīgs cilvēks, kurš reaģē uz visām negācijām, ir pat izdevīgākā situācijā, jo viņš ātrāk saņem informāciju par savām problēmām un viņam ir lielākas iespējas operatīvi labot savus uzskatus un uzvedību. Un tad jau līdz lāstam pat nenonāk.

Papildināts 22.06.2009 19:48:34:

Informācijas avots- http://darela.lv/news.php?extend.121


Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.  Pitagors

Zīle

Basteta

Pastāvīgs apmeklētājs

CT = +37.4°

22.06.2009 20:36:37 0 0

Jēdzīgs raksts.


Vienmēr esi maiga, teica Basteta un izlaida nagus...
Basteta
Jūs neesat iegājis sistēmā, tādēļ nevarat rakstīt šajā forumā
13360742
Noderīgas saites

Rīga

°C
Gaisa spiediens: hPs
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tasty
DELFI
Izvēlies tapeti: Pavasara smarža