Līdz 3. aprīļa 11:00 – bezmaksas tirgus laukums! Pārskatiet savu bērnu drēbju skapjus un atvilktnes, gatavojiet savus piedāvājumus un izmantojiet iespēju par simbolisku naudu sarūpēt saviem bērniem apģērbu un apavus pavasarim!
Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Meža zvēru gaļa - ko ar to darīt?

puma8

Aļņa gaļa derēs tikai kotletēm, to sautēt var ilgi, ilgi un tik un tā būs grūti sakost.
Brieža mīkstumu jau varēs šmorēt (dievīgi to darīt sarkanvīnā un ja vēl šitaki sēnes klāt). No brieža atgriezumiem - kotletes. Es kotletēm jebkurā gadījumā lieku trešdaļu cūkgaļu klāt, bet tas ir gaumes jautājums. Tīrā meža gaļa man kotletēs gan par sausu, gan par stipru liekas, bet var visādi.
Ribas var izmantot zupām.

Kā mednieka sieva iesaku vīru jau no paša sākuma pieradināt - kurš gaļu mājās atnesis, tas to arī sadala un sazortē. Jo viņš to pratīs vislabāk atšķirt. Un arī gaļu atkaulot un atcīpslot nav joka lieta, tur vajag vīrieša spēku, vismaz es tā esmu iekārtojusies. Kad gaļa smuki salikta pa bļodiņām, tad nāku es un salieku maisiņos (ļoti labi noder saldējamie maisīņi,kam stieples aiztaisāmais komplektā). Man ir niķis uzreiz arī savērt tādos izmēros, kas man ērti iet šmorējamā katlā vai kotlešu porcijā (manā gadījumā tie ir apt.700 gr.). Tad maisiņam tiek pielikta klāt zīmīte: Briedis, šmorējamie gabaliņi, 11.11.2013., un viss aptīts ar pārtikas plēvi, lai zīmīte klāt nekrīt, nesamirkst saldētavā un ir izlasāma arī pēc gada. Nav nekā briesmīgāka par kilogramīgu apsalušu nenosakāmas izcelsmes gaļas gabalu, par kuru neviens vairs nepateiks, kas tas tāds. Tas der tikai ārā izmešanai. Savukārt pārāk lieli sasaldēti gabali aarī ivenā atkausēšanas reizē būs jāizmanto, gribēsi to vai nē.

Vispār, gaļas dalīšana mājās pēc veiksmīgām medībām aizņem savas 3-4 stundas, tad abi atkorķējam sarkanvīnu un viens griež gaļu, otrs jau riktējas ap aknām, vai maļ kotletes... Vesels pasāciens ģimenes stiprināšanai.

Forele

Mata Hari
jo briedim būs tā brieža garša
es par šo. Man tā šķiet neierasta un ne pārāk patīk. Tāpēc domāju kā nomaskēt nevis izcelt.

Kā mednieka sieva iesaku vīru jau no paša sākuma pieradināt - kurš gaļu mājās atnesis, tas to arī sadala un sazortē. Jo viņš to pratīs vislabāk atšķirt. Un arī gaļu atkaulot un atcīpslot nav joka lieta, tur vajag vīrieša spēku, vismaz es tā esmu iekārtojusies. Kad gaļa smuki salikta pa bļodiņām, tad nāku es un salieku maisiņos (ļoti labi noder saldējamie maisīņi,kam stieples aiztaisāmais komplektā). Man ir niķis uzreiz arī savērt tādos izmēros, kas man ērti iet šmorējamā katlā vai kotlešu porcijā (manā gadījumā tie ir apt.700 gr.). Tad maisiņam tiek pielikta klāt zīmīte: Briedis, šmorējamie gabaliņi, 11.11.2013., un viss aptīts ar pārtikas plēvi, lai zīmīte klāt nekrīt, nesamirkst saldētavā un ir izlasāma arī pēc gada.
Lelde
Piekrītu! Es vienīgi tos gabaliņus salieku maisiņos (saldējamie, kas smaku izolē, lai nav tā, ka gaļa smaržo pēc brūklenēm vai zirnīši pēc gaļas, jo tomer gadās, ka blakus tiek saldētavā) un pielīmēju ar plato skoču. Vēl ir variants likt zīmītes mazajos aizspiežamajos maisiņos un tālāk izpildīties vai nu tā, kā tu, vai ar skoču pielīmēt.

Papildināts 11.11.2013 17:14:

Forele
Nus, pirms cepšanas/šmorēšanas vari iemarinēt ar garšvielām, piemēram, paprikas pulveris, mazliet čili pulveris, rozmarīna lapiņas saberz piestiņā ar rupjo sāli, saberz smaržīgos piparus un koriandra sēkliņas, uzrīvē muskatriekstu, saspied piestiņā kadiķogu sēklas, vēl vari piešaut kādu persilādi vai ķiplokpiparu, vari piešaut arī hmeli suneli, mazliet brūnā niedru cukura, šito visu kārtīgi samaisīt un uz kādu laiku (mierīgi vari uz nakti vai diennakti) aizmirst ledusskapī. Vari pievienot arī mazliet olīveļļas, sarkanvīnu. Nu, un kad grasies gatavot, velc laukā, apcepini uz pannas, lai aprauj virsu un netek ārā viss labums no tās gaļas, šmorējamā podā iekšā, pārlej to pašu sarkanvīna marinādi, piemet kādu lozberlapu, ķiplokdaivu un sautē, kamēr mīksta. Ar garšvielām tu to garšu, kas tev nepatīk, lieliski notušēsi. Ja cepetis, vari "iespeķot" ar maziem speķa gabaliņiem un ķiplokdaivām (ar tievu, asu nazi uztaisi iegriezumus un tajos sapildi ķiploka gabaliņus un mazus speķa gabaliņus, smuki sasien ar nekrāsotu diegu, ierīvē ar garšvielu maisījumu, vari pievienot vīnu un pa laikam apgrozot, lai iemarinējas no visām pusēm. Kad grasies cepināt, atkal liec podā, kur var cepināt, apecpini no visām pusēm un šauj klāt sarkanvīnu un sautē, kamēr mīksts. Var arī viņu iegriezt tā, lai izveidojas tāds..plakans gabals, ieberzēt ar garšvielām no abām pusēm, sakrāmēt uz viņa ķiplokus un to speķīti (tas - lai nebūtu sauss), satīt kā ruleti un apsiet stingrā paciņā.

puma8

Liels, liels paldies visiem par ieteikumiem!

Ir skaidrs, ka gaļasmašīna būs mans tuvākais pirkums un testi un eksperimenti ar dažādiem meža gaļas ēdieniem viss nākamais.

gaļasmašīna būs mans tuvākais pirkums Maļot vienmēr piedomāju, ka šis ir mana mūža labākais pirkums. Gan jau būs arī aknas - nu pastēte iznāk dievīga. iepērc arī muskariekstus (veselus) un kadiķogas. Sākumā varbūt būs vilšanās, jo ar laiku izstrādājas čujs, cik jāliek, lai nebūtu par daudz vai maz.

Mums mājā ir tā, ja nav ko ēst, tad jāņem no saldētavas gaļa.

grafe
iesakiet recepti pastetei.

Bet man tagad priekšā baigais uzdevums, ''drušķai'' uz vārda dienu man jāpagatavo ''soļanka'' (12 L katlā) no brieža gaļas. Es jau esmu kulināre, bet nu kaut ko tādu neesmu vēl gatavojusi. Princips skaidrs, bet kā to gaļu no sākuma apstrādāt, es cik savā galvā saprotu, jānovāra no sākuma biljons, stundas 6, točna.Ir idejas vai ieteikumi?

pomello

Es ''pieturos'' pie šīs http://www.fotoreceptes.lv/pastete.html.

Ir vērts piestrādāt piemalšanas un putošanas .

Zete

Meža gaļai ļoti ideāli der kadiķis. Ogas, pats par sevi. Bet kaut kad senāk Sirmais rādīja vienu labu lietu, kadiķa zariņus nomizo un klāt pie cepeša, šmora u.tml. Kopš tā laika meža gaļu bez tā negatavoju. Vēl, protams, medus.


Lai nu tās neaizmirstules!

Bet zied arī mārrutks! (I .Z.)

Skirmants
Es jebkurai zupai, vienalga - meža vai mājas, no sākuma pamatam uzmeikoju buljonu. Tur vajag labus buljonkaulus (parasti, kur gaļa klāt - to arī lieku iekšā soļankā vai citā zupā). Noblanšēju no sākuma - uzvāru, nokāšu, izmazgāju katlu (tad tik redz, ka tās putas, ko nosmeļ no virsas, ir mazākā daļa), kaulus atkal katlā iekšā un tad vāru "pa īstam". Kad noņemtas putas šajā etapā, lieku klāt visas garšvielas, burkānus, sīpolus, ķiplokdaivas un uz lēnas uguns vāru stundas četras. Ja ir pacietība, tad vairāk (tas par meža zvēru). Tad buljonu nokāšu caur sietiņu un attiecīgi tālāk top zupa.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18232207
Lasīt vairāk