Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Kusties, Leon! Nav laika fidroties-2.

12345

12345

Lasu, ka tauta gribētu tēmas atjaunošanu. Lai notiek?

Tātad- minam ievietotā citāta autoru un darbu, no kura fragments ņemts. Kurš uzmin, ievieto nākošo.

"Vai jūs dziedat tikai no rītiem tās saulainās? Bet dusmu dziesmas un izmisuma dziesmas, un uzbrukuma dziesmas? Jā, kur ir jūsu uzbrukuma dziesmas?

Vai jūs jau esat uzvarējuši, kad dziedat tikai no rītiem? Vai uzvarēti, ka nedziedat nemaz?......."


.

Flokse

12345
Šis ir vienkārši - Imanta Ziedoņa epifānija "Dziediet".

12345

Nu tad savu tagad!


.

Flokse

12345
Labi, tad arī iesākumā ko vienkāršu.

Cilvēks, kurš ceļo un vēl nepazīst pilsētu, kas viņu gaida priekšā, prāto, kā izskatīsies valdnieka pils, kazarmas, dzirnavas, teātris, bazārs. Katrā impērijas pilsētā ikviena ēka ir atšķirīga un arī novietota citādi, bet, tikko svešinieks ierodas nepazīstamajā pilsētā un uzmet skatienu pagodu, mansardu, siena šķūņu jūklim, izseko kanālu, sakņudārzu, izgāztuvju aprisēm, viņš tūlīt apjauš, kuras ir valdnieku pilis, kuri - augsto priesteru tempļi, kur krogs, cietums un staiguļu kvartāls. Tādējādi - dažs labs apgalvo - tiek apstiprināta hipotēze, ka ikviens cilvēks savā prātā nēsā pilsētu, kas veidota tikai no atšķirībām, pilsētu bez tēliem un bez formas, un tad konkrētās, atsevišķās pilsētas to piepilda.

Samael

Flokse
Tikai minējums pēc nosaukuma, lasījusi neesmu. Italo Kalvīno "Neredzamās pilsētas"?


Paraugies uz to veco sievieti pāri ielai.Tu nekad nebūsi tāda. Tu nekad nekļūsi veca,un tu nekad nemirsi.

aveirulz

Man minējuma nav (viegls ir tad, ja lasīts un aizķeries smadzeņpodā, ja nav, nekas nav viegls ), tikai gribu izteikt preiku par tēmas atdzimšanu.

Flokse

Samael
Minējums ir pareizs, tās patiešām ir Kalvīno "Neredzamās pilsētas".

Samael

Urā! Nu tad mans fragments:
"[...] viņš atskārta, ka bērniem labāk izdevās tik tikko izvairīties no nāves un labāk sanāca arī iekļaut neizprotamo savā dzīvē. Viņi nešaubīgi ticēja neredzamajai pasaulei. Gan gaišie, gan tumšie brīnumi bija jāņem vērā, o jā, pavisam noteikti, taču tie nekādā ziņā neapturēja pasauli. Piepeša skaistuma vai šausmu uzrašanās pulksten desmitos nekavēja notiesāt vēl vienu divus hotdogus pusdienlaika maltītē.
Taču pieaugot viss mainījās. Tu vairs negulēji nomodā ar pārliecību, ka skapī kāds pieplacis pie grīdas vai skrāpējas pie loga... taču, kad kaut kas patiešām notika, kaut kas prātam neizskaidrojams, tīkls tika pārslogots. Aksoni un dendrīti uzkarsa. Tu sāki trīcēt un drebēt, kratīties un raustīties, iztēle sāka lēkāt un spēlēt uz nerviem. Vairs nevarēja ņemt un iekļaut notikušo savā dzīves pieredzē. To nevarēja sagremot. Prāts arvien atgriezās pie pārdzīvotā, vieglītēm pieskaroties tam kā kaķēns diegu kamolītim... līdz beidzot, protams, tu vai nu sajuki prātā, vai nonāci vietā, kur nav iespējams funkcionēt."


Paraugies uz to veco sievieti pāri ielai.Tu nekad nebūsi tāda. Tu nekad nekļūsi veca,un tu nekad nemirsi.

aveirulz

Nu tā kā tēma nekustās un neviens nemin: ar prikstu mākoņos - Stīvena Kinga "Tas"? (lasījusi neesmu, pēc dzirdētā atbilst tematikai)?

Samael

aveirulz
Pirksti mākoņos iebakstīti pareizi Tas ir S. Kinga "Tas".

Papildināts 16.10.2017 17:06:

Un es tā sargājos, lai nav neviena personvārda


Paraugies uz to veco sievieti pāri ielai.Tu nekad nebūsi tāda. Tu nekad nekļūsi veca,un tu nekad nemirsi.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18362321