Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

bezceris

Adzika

Jau kādu laiku mani nodarbina domas, kuras neliek mieru. Runa ir par pilnas slodzes darbu grafika režīmā (parasti 9:00 – 23:00/24:00) un mammas “pilno slodzi” mājās. Man kkā liekas, ka neiet tas viss kā gribētos. Pēc dekrētiem (kuru laikā dzimuši 2 puikas ar 1.6 gadu starpību) strādāju vairāk kā gadu darba vietā, kura bija pirms ģimenes. Bet... toreiz viss bija vienkārši – atnācu no maiņas kā izlaista caur gaļasmašīnu un guļu (ja nākošā diena brīva, tad 11 h stabili). Taču esot mammai diviem pirmsskolas bērniem (jaunākajam vēl nav 3 g), atjaunot savu enerģiju un atpūsties īsti nav laika, arī attiecības ar vīru negribu pazaudēt – siltas vakariņas jāuztaisa, māja jākārto nonstopā, gultas prieki jāpabauda. Vīram standarta darba laiks 9:00 – 17:00, un viņš cenšas ļoti palīdzēt, iesaistas mājasdarbos – iepirkt pārtiku iet, miskasti nes, ar bērniem paspēlējas, no rīta uz bērnudārzu ved (kad manis nav mājās, jo man mēdz būt maiņas arī no 4:00 rītā), vecāko uz pulciņiem aizved/izņem u.c.

Man darbā tiek dota iespēja pāriet uz augstāku amatu, taču tas pats grafika darba laiks + daudz vairāk stresa un atbildības, daudz jāmācās, lai kvalitatīvi pildītu savus darba pienākumus. Es sāku šaubīties, vai man to pieņemt... Jo sanāk pārslodze jau tagad darbs + mājas. Vīram arī ir pārslodze, kā rezulātā ir sākušās veselības problēmas. Es, pagaidām, vēl turos – vienīgi visu laiku cīnos ar miegainību – laikam hroniska neizgulēšanās.

Kolēģi mani diez vai saprot, jo lielākā daļa vēl nav izveidojuši savu ģimeni. Domāju par darba nomaiņu kā tādu... Ar standarta darba laiku.

Man laikam nepieciešams kāds “svaigs” skats no malas, kā izskatās mana situācija...

P.S. mums abiem nedaudz pāri 30, ir hipotekārais kredīts, kas neļauj atslābt.

Esmu bijus ilgstosi majsamainiece, tad visu es dariju, ari rekiniem sekoju lidzi, virs tikai mamutu nesa un majas atputas. Tacu kops atkal saku stradat, ari mainu grafiks, nereti ari naktis, darba dienas tas ir menesi kur 10 vai 15 maja neko nedaru.Visu dara virs, ari est gatavo, ieperkas, miskasti iznes, maju skarto. Manejam rokas no pakalas ara neaug un ees neesmu vina kalpone.

Papildināts 12.02.2018 16:11:

P.S. Un ja atlikusas brivdienas atpusos majas, un daru majas soli ari nes.Nav nekadu problemu. Ok berni pieaugusi, bet kad bija mazi nebija ne pamperu, ne automatisko vesmasinu un 80% ikdiena bija grutaka. I neko, vel tuset , stradat, un macities ar paspejam ......nenaudejam


Saproti mani pareizi: man nav ne mazāko pretenziju pret sarunām, bet vai tu nevarētu uz brīdi aizvērties?

Ar savu pašreizējo pieredzi teiktu, ka ir jāmazina slodze, ar laiku kļūst vieglāk, bērni lielāki un patstāvīgāki, tā ap 10 gadu vecumu)), tad var atgriezties pie karjeras. Pretējā gadījumā cietīs veselība un arī attiecības, nu nav iespējams visu sagrābt.

arī attiecības ar vīru negribu pazaudēt – siltas vakariņas jāuztaisa, māja jākārto nonstopā, gultas prieki jāpabauda.
Kapec pec darba gatavo tu? Nakti vai? Lai virs gatavo nu..


Saproti mani pareizi: man nav ne mazāko pretenziju pret sarunām, bet vai tu nevarētu uz brīdi aizvērties?

Nakts un vēlu vakaru darbs tāpat ir liela slodze organismam

Umka73
Tajos laikos, kad pamperu nebija un veļasmašīnas, nebija arī tādu sadzīves problēmu, kādas ir tagad. Salīdzināt laikus var vienmēr, mana vīramāte arī parasti tā dara. Un saka tieši šos vārdus!

Es varu salidzinat, man ir ar ko,...Visa jauna tehnika nenormali palidz ikdienas dzivi uzlabot. Nebojat veselibu, neteret laiku... piem ar rokam velu mazgajot vai varot gulatsvelu. Turklat bonusa vel partiku nevareja vesi ieiet un jebko veici nopirkt...

Papildināts 12.02.2018 16:21:

Tajos laikos, kad pamperu nebija un veļasmašīnas, nebija arī tādu sadzīves problēmu, kādas ir tagad

Njaa....nevareja celo, nebija apgerba izvele, jamekle deficita preces, un etc.... kur nu...problemu bija mazak....man toreiz daudzi jaunie 3 darbos rukaja lai galus savilktu...

Papildināts 12.02.2018 16:41:

Un par sadzives problemam, tu pat nesaproti par ko runa. Bija laiks ari astondesmito beigas kad Rigas centra augsejos stavos pa dienu nebija udens ( tipa spiediena del) nekada! Ne auksta, ne karsta. Krajam spanoos, un nakti vareja visu darities, Vel japielano velasdiena. Nakti darbs, diena lekcijas, pa celam bernus uz un no BD... vel i ka teicu tuset paspejam, i privata dzive bija. Ka tagad brinos. Ari partiku japaspej sadabut, veikali stradaja lidz 20.00. Tagad dzive ir simtiem reizu vieglaka. Es nuapta pat irobotu panemu, maja visa iespejama tehnika.Neakdu velasdienu. Milzigs tv gulta ar pulti...IDEALI... dators, filmas, pasutit partiku uz majam.Sedi un baudi dzivi...

Pēdējās izmaiņas: Umka73, 12.02.2018 16:42.


Saproti mani pareizi: man nav ne mazāko pretenziju pret sarunām, bet vai tu nevarētu uz brīdi aizvērties?

Adzika
Ar šādu darba grafiku cietīs veselība, attiecības ar bērniem arī ar vīru, kas manuprāt ir galvenais ģimenē visamz kamēr bērni mazi. Atvainojiet, bet nekad neesmu sapratusi, ja nu pilnīgi nav citas iespējas kā var izvēlēties darbu/naudu/karjeru pret būšanu ar bērniem .. bērni mazi ir tik ne ilgu laiku

Papildināts 12.02.2018 16:43:

Umka73
vēl karu un mēri piemini, tad vispār bij d...ā un cilvēki izdzīvoja.

BTango

Umka73
Jā, kādreiz nebija arī elektrības un meitām pūri skalu gaismā bija jātapina..

ā, kādreiz nebija arī elektrības un meitām pūri skalu gaismā bija jātapina..
Ja, nezinu tadus laiku nepiedzivoju. Tev labak zinams

Papildināts 12.02.2018 16:48:

Tajos laikos, kad pamperu nebija un veļasmašīnas, nebija arī tādu sadzīves problēmu, kādas ir tagad. S
Kads smagas sadzives problemas tev ir? Darbs ir tava izvele, nevis spiesta lieta. Vareji sameklet ar citu grafiku.


Saproti mani pareizi: man nav ne mazāko pretenziju pret sarunām, bet vai tu nevarētu uz brīdi aizvērties?

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18369239