Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Kādi jūs bijāt kā pusaudži?

Mincuks

Kā jūs sevi atceraties kā pusaudžus? Kā jutāties? Melanholija, dusmas, kompleksi?

Tā pirmajā mirklī man šķiet, ka es biju labs pusaudzis un ar mani bija tik viegli Es biju bez kādiem asiem izlēcieniem - labi mācījos, apkārt bija tikai kārtīgi bērni, lasīju daudz grāmatas, palīdzēju mājās gan dārzu ravēt, gan lopus kopt, pie tam man tas patika. Tad, kad atceros dažas tādas epizodes, saprotu, ka tik gludi nebija - ģimenes ārste domāja, ka man ir veģetatīvā distonija - es daudz slimoju, 7. klasē man bija vairāk kavējumu nekā apmeklējumu. Ļoti daudz staigāju viena pa āru, dzīvojām lauku ciematiņā, varēju kilometriem un stundām dienā noiet, domājot savas domas, kaut ko sadomājos, noraudājos, ar sevi izrunājos. Man nebija tuvu draugu ne klasē, ne pagalmā (draugi gan bija, bet es nejutos tuva viņiem un mani reizēm viņi garlaikoja), jāpiebilst, ka 12 gados pārcēlos uz pilnīgi svešu vietu, līdz ar to mani pusaudža gadi sakrita ar jaunas dzīves sākumu. Bija arī kaut kādas epizodes ar mukšanu pa logu, bet neatceros, kas un kāpēc. Uz skolas pasākumiem praktiski negāju, to pašu draugu trūkuma sajūtas dēļ, lai gan bērni mani aicināja. Dzīvoju tādā kā savā sapņu - grāmatu, klažu, žurnālu, seriālu un domu pasaulē. Ar mani visi pieaugušie lepojās, bet es biju dusmīga par to. Es jutos kā kaut kādās važās.

No ķēdes norāvos augstskolā, mājās aizvien biju godīgā paimeitiņa, bet Rīgā ballītes gāja vaļā. Arī tagad esmu kompānijas dvēsele, man patīk ballītes.


Kārumnieks

Cucamonga

Biju traka, kāda esmu joprojām, ar mani bija grūti, holeriska. Dzimusi un augusi rīdziniece, kam pasaule beidzās pie Daugavas un VEF tilta. Sportoju, vesela kā kaujas zirgs, slinka, bet gudra, sava ceļa gājēja.


Отпускайте идиотов и клоунов из своей жизни. Цирк должен гастролировать! © Ф. Раневская

12345

Kopš 15 gadu vecuma- prom no mājas, izvēlētajā mācību iestādē Rīgā. Stipendiju zaudēt nevarēju atļauties, tik "biezs" atbalsts no mājas nebija.

Viss cits- pakārtoti šim.


.

no malas

Kā jūs sevi atceraties kā pusaudžus?
Pilnu ar eksistenciāliem jautājumiem. Un laikam nekas daudz nav mainījies, tikai tagad visu tveru ar daudz lielāku pofigismu un varbūt vairs neesmu tik ļoooti naivs kā kādreiz =)


a²+b²=c²

Biju prātīga. Dumpinieciska, bet mīļā miera labad piekāpos. Kaut arī tiku turēta īsā pavadā, studiju laikā nenorāvos Īpašība, kas pārnesusies uz pieaugušo dzīvi, bet tai nepiedienas - kategoriskums.

pecina

Es biju draaausmīgi kompkeksaina. Līdz ar to ārēji klusa un kautrīga. Eksistenciālie jautājumi, protams, arī.

Arī mana valstība bija mežs, ritenis un biedrs suns. Dzīvoju laukos.

Bija sirdsdraudzene viena, ar kuru kopā gāzām podus.

malacis

Ūberkautrīgs nūģis. Meiteni dejot uzlūgt man bija vesela traģēdija

Pēc 23 g.v. sāku apzināties savu vērtību un lietas strauji uzlabojās

kino

Es biju traka! Daži vēl joprojām brīnās, kā man izdevies palikt dzīvai!


Better to remain silent and be thought a fool, than to speak and remove all doubt. /Mark Twain/

Lielas krūtis var padarīt pievilcīgu pat visgudrāko sievieti ! 


Es biju traka, lecīga, nesaprātīga un domāju pārsvarā par smukām drēbēm un puišiem, noteikti neko eksistenciālu.

Paradoksāli, ka paralēli tam neprātam ļoti daudz lasīju un labi mācījos.

Lecamaukla

Es biju no saprātīgajiem. Draudzeņu mammas, pirms gājām uz disenēm utt, prasīja-vai es arī iešot. Ja jā, tad laida ar mierīgu prātu savas meitas.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18370779