Vai visām patīk?

doorhinge

Slēdza doorhinge: "Pietiek sučkoties.".

Vai man ir problēma ar pasākumiem?

Es domāju - vai tiešām visas mātes iet ar prieku uz savu bērnu pasākumiem skolās, dārziņos?

Bērnudārza izdomātie pasākumi - nepatīk, bet ir jāapmeklē. Jāiet rotaļās un jājūtas priecīgi, bet nejūtos. Negribas iet, kaut jāiet, jo bērns noteikti kaut ko ir mācījies un gatavojies šim.

Man katrs šāds pasākums riebjas. Man nepatīk šīs rotaļas, kaut kāda piespiedu ņemšanās. Es gribētu, lai dārziņā bērns varētu vienkārši iet un viņiem tur būtu savi pasākumi, bez tik biežas vecāku dalības ( bērns vēl ir mazs un īsti nekādi priekšnesumi nenotiek).

Mani nesajūsmina sveši bērni.

Ar savu mēs darbojamies ikdienas gan līmējam, gan zīmējam, gan dziedam, gan dzejoļus skaitam, gan puzles liekam, gan trakojam, gan ķerenes spēlējam. Savu bērnu es dievinu un mēs daudz darbojamies un mīļojamies, un man sava bērna nekad nav par daudz.

Kamēr daļa mammu jau somās sabāž salvetes asaru slaucīšanai māmiņdienā, tikmēr es vienkārši gribu, lai tas ātrāk ir galā un lai tās audzinātājas norimstas ar visiem saviem izdomājumiem.

Es esmu sajūsmā par bērnu pašrocīgi darītajiem darbiem dārziņā - visi salīmētie gliemeži, mārītes un rūķi. Priecājos par katru teātri, koncertu un pasākumu par ko man jāsamaksā, lai bērns varētu to redzēt dārziņa telpās. Priecājos par katru jauno dziesmu vai prasmi, ko bērns parāda atnākot mājās. Tas man sagādā prieku, bet visas tās omīšu , opīšu, ģimenes dienas un vēl citas simts dienas. Vai es viena tāda? Vai tāpēc esmu slikts vecāks?

astuti

Nu man bija ļoti līdzīgi. Rotaļas briesmīgi besīja, bet vēl besīja, ka vairums bērnu nevarēja noskaitīt/atcerēties savus pantiņus un tādējādi viss vēl vairāk ievilkās. Manējie ta ātri nobēra savus pantiņus.

BlackCat

Nepatīk un bieži arī negāju. Par laimi, bērni bija patrāpījušies tādi gana pārņemti un aizņemti ar sevi, ka viņiem bija pofigs par to, ka manis tur nav. Ja bija kāda gatavošanās, tad kopīgi gatavojāmies (nu, tur dzejolīti iemācīties, padziedāt, utml.), tērpu sagatavot, utt.

Lecamaukla

Pasākumi ļoti atkarīgi no tā, kas tos veido. Manējai bd vienu gadu bija burvīga muzikālā audzinātāja. To Māmiņdienu atceros vēl šodien kaut bērnam tūlīt 10 būs. Bet tā kopumā nav lielu pretenziju, ir gan stīvāki bijuši, tas vairāk skolā gan, bet pamatā ir normāli un pat interesanti.

Kāpostgalva

Lecamaukla
Tieši tā. Manējie jau sen neiet dārziņā, bet es ļoti labi atceros vairākus burvīgus pasākumus. īpaši tos, kas notika ārpus no bērnudārza telpām, tur tiešām milzīgs darbs tika ielikts. Man patika un patīk iet tad: 1) ja pasākums notiek jēdzīgā laikā (t.s. - organizatori padomājuši arīdzan par vecākiem, kuri lielākā daļa ir strādājoši; 2) ja no manis netiek prasīti cirkus numuri un iesaiste stafetēs utml (jo man nepatīk tādas lietas jau no skolas gadiem). Bet nu dārziņā biju uz visiem pasākumiem. Skolā gan - visādi gadās, bet tur arī bērniem vairs tas nav tik būtiski, īpaši ja paši tai pasākumā neuzstājas. Man abu bērnu grupiņās bija daudz ja ne gluži draugu, tad domubiedru vecāku vidū. tāpēc arī man patika iet, jo bija savs tusiņš. un vispār, tā teikt, mikroklimats grupiņās bija labs. visur jau tā nav, tāpēc arī var nebūt baigā patika pret tiem pasākumiem. manu bērnu dārziņā it sevišķi jaunākā bērna grupiņa ļoti izcēlās. tur nebija nekādas superpārcentīgās mātes, kas nu pāraktīvi censtos kaut ko darīt, bet kaut kā organiski izveidojās ļoti ģimeniska tā vide.


Viss panākams - kamēr vēl acīs skatās,Viss iespējams - kamēr vēl vārdā sauc.(I.Z.)

Сергей Жадан: ...и поэтому все, чего ты боишься, как оно ни зовется,
тебя не касается, пока не начнется.

viktorija09

Es domāju man vienai ir ši problēma mani tracina, kad vecākiem piespiedu kārtā jāiet dejot, vingrot un ļodzīties. Pret bernu koncertiem man nav pretenziju, bet kad vajag vecākiem iet priekša lekt/dziedāt, tad gan ir riebums. Vēl mani ļoti tracina, ka lielākā daļa vecāku nemaz to koncertu pa tiešo neskatāts, bet lec apkārt ar telefoniem rokas, fočē, filmē, un īsti nemaz pārējie priekšnesumu neredz. Vieglāk taču palūgt no malas kādu pafočēt

magoņmaizīte Berta

Kāpēc jūs domājat, ka tie pasākumi ir Mātēm, lai viņas tur justos labi? Tie ir pasākumi Bērniem, lai mācītos uzstāties publikas priekšā, un priecātos par to, ka viņa mamma viņu redz. Ja reiz savu bērnu mīl, tad var arī pārciest dažus riebuma brīžus (kā nekā ne tas vien pa dzīvi būs jāpārcieš). Pamain attieksm

Paldies Dievam, ne es viena tāda. Kā reiz šonedēļ ir pasākums, kas jāapmeklē un man jau tracina. Bērns ir 2+ gadi un nekādi baigie pasāumi tur nav. Liekas bezjēdzīgi. tuklāt jāatprasās gandrīz no pus dienas darbā, lai uz to tiktu.

magoņmaizīte Berta
Bērniem, lai mācītos uzstāties publikas priekšā, un priecātos par to, ka viņa mamma viņu redz.
Tad lai bērni uzstājas. Kāpēc vecākiem grupveidā jāmet kūleņi uz skatuves?

felina

Es domāju - vai tiešām visas mātes iet ar prieku uz savu bērnu pasākumiem skolās, dārziņos?

Štruntīgs dārziņš tev gadījies. Sava bērna dārziņa laika pasākumus atceros ar prieku.

Vecāki gada laikā tika aicināti uz 2-3 koncertiem. Dārziņā bija ļoti foršas muzikālās audzinātājas, uz katriem Ziemassvētkiem tika iestudēta vesela muzikāla izrāde ar dziesmām un dejām, kurā sava lomiņa bija katram bērnam. Katru gadu bija cita tēma, aizvien bija ļoti jauki un interesanti, jo parasti bērni dziedāja grupiņās pa 3-4, līdz ar to viena "mākslinieka" piemirstie dziesmas vārdi īpaši nebija pamanāmi un nervozos vecākus nekaitināja. Noslēgumā parasti bērniem un vecākiem bija 1 kopīga deja, bet tā arī visa vecāku iesaistīšanās.

Protams, Mātes dienas koncerti, kuru noslēgumā bērni pasniedza audzinātāju sagādātu puķīti mammām. Atkal bija forši, jo muzikālās audzinātājas bija iepriekš visu sagatavojušas un iestudējušas. Nekādas rotaļas utml. visiem kopā nenotika.

Un tad dārziņa tradīcija - ikgadējais pavasara koncerts, katru gadu ar citu tēmu, kurā piedalījās pilnīgi visas grupas, pat silīte. Katrai grupai 1-2 dziesmas +dejas. Šo ar sajūsmu gaidīja visi, jo iestudējumi bija interesanti, ar humoru un rozīnīti, fifīgiem aksesuāriem.

Pārējie pasākumi notika bez vecāku dalības: Mārtiņdiena, Lieldienas, Jāņi. Notika arī aerobikas diena, kur katra grupa kopā ar audzinātāju iestudēja savu priekšnesumu. Par šito man pat bija žēl, ka vecākus uz to neaicināja. Nu, un visi teātri, koncerti utml. regulāri brauca uz dārziņu, vecākiem tik bija nauda jāieskaita.

Tagad skolā vispār - Ziemassvētku koncerts + Mātes dienas koncerts, tas arī viss. Nekādās rotaļās vecākiem neliek iet. Un divas reizes gadā es mierīgi varu paklausīties skolas korus un ansambļus; ja vēl drusku samazinātu tautasdeju īpatsvaru šajos koncertos, būtu pilnīgi OK.

Jūs nevarat rakstīt šajā tēmā, jo tā ir slēgta.
18373877