Saimniecība

Maijvaboļu kāpuri

Mēs iekopjam dārzu un pēkšņi tur atrodam maijvaboļu kāpurus! Sākam rakt dārza otrā galā - iepriekš neskartā laukā - un atkal maijvaboļu kāpuri jau priekšā. Tie apgrauž zemenēm saknes, sabojā kartupeļu bumbuļus un burkānus. Pilnīgi rokas nolaižas. No kurienes tie uzrodas un kā ar viņiem cīnīties? Kā pasargāt augļukokus, zemenes, kartupeļus?

  • Kāpurus augsnē var iznīcināt mehāniski – vairakkārt frēzē, disko un savādāk apstrādā zemi.
  • Tā kā bieži maijvaboļu kāpuri dārzā nonāk no kompostkaudzēs kopā ar kompostu, tad nelielos daudzumos kompostu ieteicams ir izsijāt, izlasīt kāpurus ārā un iznīcināt.
  • Var cīnīties ar maijvabolēm, tad nebūs jācīnās ar maijvaboļu kāpuriem. Maijvaboles lido vakaros un vēlāk sasēžas augļukokos. Agri no rīta tās var nopurināt uz plēves, paklāja, palaga vai kāda cita auduma gabala. Salasītās vaboles izbaro mājlopiem vai iznīcina.
     
  • Maijvabole ir rizofāgs, apgrauž koku un lakstaugu saknes un tās kāpuri atrodami līdz vienam metram dziļi augsnē. Pavasara otrajā pusē, kad bērziem plaukst lapas, sāk lidot maijvaboles. dienā tās mīt kokos un nav pamanāmas, bet vakarā, stipri dūkdamas, lido ap kokiem un barojas ar jaunajām lapiņām. Maijvaboles mātīte ierokas zemē un iedēj ap 70 baltu oliņu. Apmēram pēc mēneša no tām izšķiļas kāpuri. Tie pārtiek no trūdvielām un augu sīkajām saknītēm.

    Rudenī kāpuri ielien dziļāk augsnē un sastinguši tur pārziemo. Nākošajā pavasarī kāpuri pārvietojas uz augsnes virskārtu un sāk grauzt augu, visbiežāk jauno priedīšu saknītes. Rudenī tie no jauna ielien dziļāk un pārziemo. Pēc tam trešajā vasarā jau pārtiek no resnākām saknītēm. Pieaugušie maijvaboles kāpuri (dzeltenīgi balts ar lielu, brūnu galvu) nodara lielu postu priežu asniem un priežu jaunaudzēm. Bojātie asni parasti ātrāk iet bojā, jaunaudzes nīkuļo un nereti pat iznīkst.
    Pārziemojis trešo reizi, kāpurs ceturtā gada vidū iekūņojas. No kūniņas iznāk jauna vabole, kas pārziemo augsnē un tikai pavasarī izlien ārā. Tātad maijvaboles attīstība ilgst četrus gadus (ziemeļu apvidos pat piecus gadus).

    Maijvabole parasti mīt ne pārāk biezos mežos un stādījumos. Tās kāpurs ir bīstams jauno priedīšu kaitēklis, bet pati vabole nodara zaudējumus, grauzdama izplaukušās lapas.

    Maijvaboli iznīcina dažādos veidos: apmiglo kokus, no kuru lapām vabole pārtiek (ķīmiskais paņēmiens), var agri no rīta vaboles, kad tās aukstumā sastingušas, vienkārši nokratīt un savākt, pēc tam iznīcinot , vai arī iznīcina kāpurus augsnē.
     
    Nelielās platībās augsni pārrokot, kāpurus var salasīt un iznīcināt. Ļoti piesārņotus laukus vēlams atstāt melnajā papuvē, kuru visu vasaru regulāri ik pēc 2 – 3 nedēļām apstrādā.
  • Agri pavasarī vēlams augsnē iestrādāt mēslojumu — kalcija cianamīdu, kas samazinās drātstārpu, ziemāju pūcītes, pat maijvaboļu kāpuru skaitu, bojā ies gliemežu oliņas. Mēslojuma lietošanas laikā stingri jāievēro ieteiktās devas un nogaidīšanas laiks.
  • Var lietot arī insekticīdus. Kartupeļu stādījumos maijvaboļu kāpurus var ierobežot, kartupeļu stādāmo materiālu pirms stādīšanas apsmidzinot ar preparātu, kura sastāvā ir darbīgās vielas tiametoksams, fludioksonils un metalaksils-M . Par preparātiem smalkāk jājautā agrodienestā.
  • Pieredze rāda, ka maijvaboļu un drātstārpu kāpuru ierobežošanā (atbaidīšanā) labus rezultātus dod kartupeļu sēklas materiāla kodināšana ar darbīgo vielu tiametoksamu (mazdārziņos pēc bumbuļu salikšanas vagās tos ar rokas smidzinātāju nosmidzina un tad aizvago).
  • Maijvabolēm ir arī dabīgie ienaidnieki - kāpurus iznīcina strazdi, vārnas, kraukļi, kovārņi un citi putni, arī kurmji un lielās skrejvaboles. Mājas pīles un meža cūkas arī labprāt mielojas ar maijvaboļu kāpuriem.
  • Maijvaboles kāpuri ir traki rijīgi - tie kartupeļu ražu pataisa par nebijušu, vienas vienīgas mežģīnes paliek pāri no bumbuļiem.
  • Ja jau maijvaboles un kolorado izmanto kompostkaudzes par savu kāpuru silīti, tad sanāk, ka laikam der pārrakt un pirms lietošanas izsijāt. Un, manuprāt, nav nekā labāka par mazputniņu būrīšiem un zīlīšu piebarošanu ziemā.

Citi noderīgi raksti

Kartupeļu aizsargāšana no slimībām

Zāliena aerācija

Aprunāties ar citiem dārzkopjiem par līdzīgām tēmām varat Cāļa forumā

Zaļumu un pūkainīšu stūrītis