Saimniecība

Pašu gatavota barība suņiem

Mūs konsultēja «Dzīvnieku veselības centra» veterinārās klīnikas (www.dvc.lv) veterinārārsts Aigars Briņķis.

Saimnieki saviem mīluļiem, suņiem, bieži vien mēdz dot pašu taisītu ēdienu. Tomēr šādā gadījumā ir noteiktas lietas, kas jāievēro, lai ēdiens sunim nāktu par labu, nevis par skādi.

Barība jāpiemēro katram sunim individuāli

Mājās gatavotu barību var dot visiem suņiem, tikai šī barība ir jāsabalansē – barībā jāiekļauj olbaltumvielas (gaļa, olas, utt.), ogļhidrāti (rīsi, auzu pārslas, kartupeļi utt.), minerālvielas, vitamīni. Dzīvnieks noteikti jānodrošina ar svaigu ūdeni.

Foto: istockphoto.com

Katrai vecuma grupai (kucēns, pieaudzis suns, seniors) ir jānodrošina pareiza ēdināšana. Kucēniem ir nepieciešams lielāks olbaltumvielu daudzums, turpretī senioriem – daudz mazāks. Grūsnām kucēm un māmiņām ar bērniem ir nepieciešama enerģētiski bagātāka barība. Dzīvniekiem, kuri dzīvo ārā un ir aktīvi, arī nepieciešama enerģētiski bagātāka barība nekā dzīvniekiem, kuri guļ mājās uz dīvāna un ir aptaukojušies.

Nav būtiskas atšķirības, vai tas ir šķirnes vai bezšķirnes suns. Vienīgi jāievēro, vai dzīvniekam nav alerģijas pret konkrētām barības vielām, jo tādā gadījumā viņš tās nedrīkst saņemt.

Arī starp šķirnēm ir atšķirības – gan pēc to aktivitātes, gan uzvedības. Piemēram, labradoriem, kokerspanieliem ir tieksme uz aptaukošanos, vācu aitu suņiem bieži ir problēmas ar aizkuņģa dziedzera nepietiekamību, šarpejiem ir tieksme uz alerģiju no barības, mazo šķirņu suņiem ir problēmas ar zobakmens pastiprinātu veidošanos. Tāpēc ir lielas barības ražotājkompānijas, kas piedāvā katrai šķirnei atbilstošu barību.

Mājās gatavota barība ir svaigāka un aromātiskāka. Tā ir veselīgāka, ja tiek pareizi sabalansēta un taisīta atbilstoši vecumam. Veterinārārsts gan brīdina, ka pareizi sagatavot barību sabalansētās attiecībās, atbilstoši dzīvnieka kondīcijai un aktivitātes līmenim nemaz nav vienkāršs uzdevums. Tas prasa zināšanas gan fizioloģijā, gan dzīvnieku barošanas zinātnē.

Pamatu pamats, gatavojot sunim ēdamo

Lai pareizi pagatavotu barību sunim, jārēķinās ar papildu laiku un jācenšas ievērot pareizas barības sastāvdaļu proporcijas. Veterinārārsts neiesaka lietot barību, kas ir ļoti piparota, sālīta vai cepta. Cilvēks ir iemācījies sevi spīdzināt ar paaugstinātu sāls, piparu un cukura koncentrāciju barībā. Jāatceras, ka ir suņu šķirnes, kas aug ļoti strauji un pusgada laikā var izaugt no pieciem līdz 60 kg un pat vairāk. Šādi dzīvnieki ir ļoti jutīgi pret barības vielu trūkumu, īpaši minerālvielu trūkumu.

Ja organismā nepietiek kalcija vai ir nepareiza kalcija/fosfora attiecība, var attīstīties rahīts (kaulu augšanas traucējumi) un citas kaites. Ja dzīvnieks ievēro proteīna diētu, tad pastāv daudz lielāks risks saslimt ar nieru mazspēju. Ja barība ir pārāk taukaina un/vai ar ogļhidrātiem bagāta, tad dzīvnieki var slimot ar aptaukošanos un citām līdzīgām problēmām. Ir ļoti svarīgi pareizi barot kucēnus, īpaši viņu straujās augšanas periodā.

Ēdienreižu skaits un daudzums

Diemžēl nav vienas universālas receptes visiem dzīvniekiem. Barības nepieciešamība var atšķirties kucēnam no pieauguša suņa, vājam dzīvniekam no resna, pārbarota dzīvnieka. Šeit ir mājaslapa, kur var apskatīties katram piemērotu recepti.

Pieaugušam sunim pietiek ar vienu ēdienreizi dienā, taču viss ir atkarīgs no suņa aktivitātes un fizioloģiskā stāvokļa. Kucēnus pēc piedzimšanas baro ik pēc divām stundām, un, viņiem augot, barošanas biežums samazinās. Grūsnām un laktējošām kucēm ir jāēd biežāk un enerģētiski bagātāka barība nekā normālam, pieaugušam sunim. Barības deva atšķiras no dzīvnieka lieluma un aktivitātes, kā arī fizioloģiskā stāvokļa.

Papildu vitamīni un minerālvielas

Noteikti, gatavojot barību pašiem, papildus jādod vitamīnu un minerālvielu piedevas. Vitamīniem un minerālvielām ir jābūt sabalansētām. Lai kalcijs izgulsnētos kaulos, ir jābūt sabalansētai kalcija/fosfora attiecībai un D vitamīnam.

Piemēram, pastiprināti barojot ar jēlām zivīm, var attīstīties hiperfosfatēmija (paaugstināts fosfora daudzums) un B1 vitamīna deficīts, jo zivis satur lielu daudzumu tiamināzes (ferments, kas noārda tiamīnu – B1 vitamīnu).

Galvenais rādītājs – suņa izskats un pašsajūta

Ja dzīvnieks daudz ēd, bet joprojām ir vājš, tas var liecināt par barības vielu trūkumu vai sagremošanas un barības vielu uzņemšanas problēmām. Ja apmatojums ir nespodrs, savēlies, tas var liecināt par barības vielu trūkumu vai līdzsvara zudumu.

Nekādā gadījumā sunim nedrīkst dot sapelējušu barību vai konservus, kas ir uzpūtušies jau pirms atvēršanas. Tāpat sunim nevajag dot barību, kam beidzies derīguma termiņš.

Suns, tāpat kā cilvēks, ir visēdājs

Suns ir visēdājs, tāpēc principā var ēst visu, ko ēd cilvēks. Protams, jāņem vērā dzīvnieka individuālā reakcija uz produktiem, kā arī jāpievērš uzmanība, lai produkti nebūtu piparoti vai sālīti.

Foto: istockphoto.com

ASV veģetāriešu ģimenēs ir izplatīts arī suņus barot ar veģetāru barību. Ir izveidotas speciālas veģetārās receptes, lai suņa ēdienkarte būtu sabalansēta. Kaķi pārsvarā ir gaļēdāji, tāpēc viņi nevar dzīvot bez gaļas.

Veterinārārsts neiesaka suņiem dot kaulus, jo tie mēdz zarnās sablīvēties un radīt problēmas ar vēdera izeju, turklāt samērā bieži suņi ar kaulu gabaliem mēdz aizrīties. Kaulu graušana ir labs veids, kā sunim izklaidēties, un tādejādi tiek mazināts aplikums uz zobiem. Bet nevajadzētu ļaut sunim sagrauzt kaulu pilnībā – tiklīdz ir nograuzti gaļas atlikumi un skrimšļi, graušanu vajadzētu beigt.

Ir samērā daudz dzīvnieku, kuru organisms neizstrādā fermentus piena sagremošanai, tādēļ viņiem no piena ir caureja. Ja šādu problēmu nenovēro, pienu var dot gan suņiem, gan kaķiem.

No suņiem kaitīgajiem produktiem jāmin šokolāde, rozīnes, ķiploki un vīnogas. Pilnu sarakstu par suņiem kaitīgām vielām un pārtikas produktiem var atrast šajā mājaslapā.

Iveta Rozentāle

Citi noderīgi raksti

Kā izvairīties no suņa uzbrukuma

Par ko mēs maksājam interjera dizaineram?

Par mājdzīvnieku turēšanu varat aprunāties Cāļa forumā

Zaļumu un pūkainīšu stūrītis

Izvēlies tapeti: Septembris