Spogulis

Komplimentu izteikšanas un saņemšanas māksla

Svētkos tu esi īpaši saposusies un kāds tev saka: «Tu gan šodien skaisti izskaties!» Izrādās, ka šāds teikums var sabojāt visu vakaru, ja sāksi analizēt: kāpēc viņš tā teica? tas nozīmē, ka vakar izskatījos briesmīgi? vai tomēr nē? kas man tagad jāsaka? Lai nenonāktu šādā situācijā, vērts uzzināt, kas ir kompliments, kā to pareizi izteikt un saņemt.

Kas ir kompliments

Kompliments ir īpaša uzslavas forma, cieņas, atzinības un sajūsmas izpausme. Tad kāpēc mums reizēm tomēr vieglāk paciest kritiku vai pat agresīvus, vārdiskus uzbrukumus nekā labos un patīkamos vārdus?

Iemesli, kāpēc kompliments nesagādā prieku

  • Mēs tiešām domājam, ka neesam to pelnījuši, vai arī tas liek mums būt piesardzīgiem, kaut paši lieliski zinām, ka esam skaisti un gudri. Ļaudīm ar zemu pašnovērtējumu saņemtais kompliments var izraisīt paniku: «Šausmas, viņš teica, ka esmu tik simpātiska meitene. Vai tad viņš neredz, cik es esmu resna? To vienkārši nav iespējams nepamanīt. Tad kāpēc viņš tā teica? Droši vien palika manis žēl vai arī grib pasmieties par mani, skatās, ko nu es teikšu.» Vēl slimīgāk var reaģēt perfekcionisti: «Beidz, vai tad doktora disertācijas aizstāvēšana ir kāds panākums? Sīkums, nav pat vērts pieminēt.» Cilvēks domās jau ir saņēmis Nobela prēmiju, tāpēc starprezultāta pieminēšana, kamēr cilvēks ir ceļā uz lielo mērķi, viņam tiešām var izklausīties kā apvainojums.

Foto: istockphoto.com

 

  • Mums liekas, ka tie ir glaimi vai formālas un banālas dežūrfrāzes.

  • Mums liekas, ka tas ir slēpts manipulācijas mēģinājums, jo nevaram noticēt, ka cilvēks teiks ko labu bez jebkāda slēpta nolūka. Protams, ir arī tādi gadījumi, bet tie ir diezgan viegli atšifrējami. Piemēram, ja kāds slavē, cik ekonomiski protat rīkoties ar naudu, un pēc tam prasa aizdot, tad nolūks ir atklāti redzams.

  • Cilvēka, kurš izteicis komplimentu, viedoklis mums ir pilnīgi vienaldzīgs.

  • Mēs baidāmies, ka kompliments mums uzliek kādus pienākumus.

  • Mums liekas, ka jāatbild ar komplimentu, bet neesam pieraduši to darīt.

  • Mums nepatīk atrasties uzmanības centrā.

  • Kompliments prasa emocionālu reakciju, bet kautrīgiem cilvēkiem jūtu izrādīšana liekas sliktāka par publisku pērienu.

Kā izteikt komplimentus

  • Esiet patiesi. Sakiet, ja jūs patiešām tā domājat, nevis lai iegūtu labvēlību vai uzlabotu otram garastāvokli. Svarīga intonācija, kādā jūs to sakiet. Skaidrs, ka to var pateikt gan sirsnīgi, gan ironiski.

  • Ja kompliments ir pelnīts, sakiet to uzreiz, bet labāk, kad esat divatā, jo parasti komplimentus neizsaka publiski.

  • Nelietojiet salīdzinājumus, kaut vai tie ir divi izcili sasniegumi, tie ir izcili katrs par sevi. Nesalīdziniet ar citu cilvēku: «Tu esi otra māte Terēze», «Tu esi gandrīz tikpat skaista kā mana māsīca», «Tu arī esi malacis, tāpat kā tas no blakus nodaļas», «Jums gan ir skaists džemperis, ne tā, kā tam jaunietim, kas te bija ienācis» (var izrādīties, ka tas bijis priekšnieka dēls).

  • Komplimentam nevajadzētu pārvērsties par pamācību. «Šī frizūra tev tiešām piestāv! Bija jau arī laiks nomainīt.»

  • Nelietojiet komplimentu un kritikas apvienojumu vai komplimentus, ko var uztvert divdomīgi: «Tev ir laba atmiņa, žēl, ka darbā to neliec lietā», «Tev ir zelta rokas, bet ar atmiņu gan problēmas», «Šodien tu labi izskaties» (bet vakar?). Protams, ir arī izņēmumi, piemēram, «Jūs esat tik skaista sieviete, bet lamājaties. Jums nepiestāv.».

  • Izmantojiet vārdus ar pozitīvu nozīmi. Tādas frāzes kā «Man patīk tava pļāpāšana», «Neviens tā nemāk pieglaimoties, kā tu» neizklausās labi, jo vārdam «glaimi», tāpat kā «pļāpāšana», ir negatīva nozīme.

  • Daudz kas ir atkarīgs no jūsu attiecībām ar komplimenta saņēmēju. Labam draugam var teikt komplimentu ar humoru. Vispirms sarunas biedru var nedaudz nobiedēt, bet pēc tam izteikt komplimentu: «Esmu sašutis. Kāpēc tu visu izdarīji tik labi, ka pat man jāatzīst – es nevarētu labāk?»

  • Var runāt nevis par paša cilvēka īpašībām, bet par to, cik labi viņš liek jums justies: «Man patīk ar tevi parunāties.»

Kā adekvāti pieņemt komplimentus

Daudzi automātiski grib noraidīt pozitīvo vērtējumu vai samazināt tā nozīmi, tāpēc atbildot min savus trūkumus un kļūdas. Cilvēks komplimenta izteicējam var pateikt, ka viņam tikai tā liekas, bet patiesībā viss ne tuvu nav tik jauki un skaisti: «Nav jau nekas īpašs!», «To taču varētu jebkurš.», «Skaista kleita? Tu ko – tā bija vislētākā!» u. tml.

Kā vajadzētu rīkoties?


  • Ja kāds jums izteicis komplimentu, nav teikts, ka viņš gaida atbildi, tomēr parasti mums liekas, ka ir jāatbild. Labāk vienkārši pasmaidīt vai pateikt paldies, vai «Paldies, jauki, ka tev patīk», «Paldies par labajiem vārdiem», «Paldies, ka to pamanīji», «Paldies par komplimentu», «Paldies, patīkami to dzirdēt», «Paldies, tas bija ļoti jauki no Jūsu puses», «Paldies, ka tu tā domā». Uzreiz nav jāatbild ar komplimentu, sagaidi citu, piemērotu brīdi.

  • Kompliments var būt arī pārspīlēts. Ja kāds saka, ka esi visskaistākā meitene uz planētas, nesāc apgalvot, ka tāds konkurss vēl nemaz nav bijis. Saki: «Jauki, ka tev tā liekas!»

  • Nesaki, ka būtu ko izdarījis vēl labāk, ja būtu bijis vairāk laika vai lielāks atbalsts no citiem, vai «Tas jau tīrais sīkums». Tas attiecināms uz komplimentiem par sasniegumiem darbā.

  • Nereaģē uz komplimentu kā uz jautājumu vai apgalvojumu, kas prasa pierādījumus. Ja kāds pasaka, ka matu krāsa piestāv tavām acīm, nestāsti, cik grūti bija izvēlēties īsto matu krāsu un kāds bija krāsošanas process. Atbildi tikai tad, ja komplimentā ietverts jautājums. «Kādi skaisti gumijas zābaki! Droši vien bija grūti atrast tik interesantu krāsu salikumu.»

  • Nepastiprini komplimentu no savas puses. «Labi? Tas ir vairāk nekā labi. Tas ir lieliski.»

  • Ja jūties ļoti samulsusi, tā arī saki: «Paldies, es pat nedaudz sakautrējos.» Kautrība nav nekāds grēks.

Vienmēr atceries! Man ir visas tiesības saņemt komplimentus. Cilvēks, kas tos saka, dara to pēc savas brīvas gribas un bez piespiešanas. Man ir tiesības priecāties par to, ka citiem es patīku vai viņiem patīk tas, ko es daru.

Gadās, ka dzirdētos komplimentus cilvēki atceras visu savu dzīvi, tie viņiem ir nozīmīgi un dod spēku vēl ilgi, arī tad, ja pats teicējs tos jau sen ir aizmirsis.

Iveta Odiņa

Citi interesanti raksti

Kas nepatīk pretējā dzimuma izskatā un uzvedībā

Nevēlamās mazās mušiņas un atbrīvošanās no tām

Runāt un dalīties viedokļos par līdzīgām tēmām varat Cāļa forumos

Attiecības un psiholoģija

Atbalsta grupas