Spogulis

Masalas un masaliņas

2011. gada 8. jūlijā Latvijas Infektoloģijas centrs (LIC) ziņoja, ka laboratoriski apstiprināts pēdējo gadu laikā pirmais saslimšanas gadījums ar masalām Latvijā. Saslimušais bija vīrietis, kurš 5. jūlijā no Berlīnes atgriezās Rīgā. Par to, cik bīstamas ir masalas un kādas ir to pazīmes, konsultējāmies ar LIC Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta vadītāju Juriju Perevoščikovu.

Kas ir masalas

Masalas ir ļoti lipīga vīrusu infekcijas slimība. Masalas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā. Slimības inkubācijas periods ir vidēji 10–12 dienas (no 7 līdz 18 dienām). Saslimušais ir bīstams apkārtējiem neilgi pirms slimības simptomu parādīšanās līdz ceturtajai dienai pēc izsitumu parādīšanās. Pēc izslimošanas veidojas imunitāte.

Masalu simptomi

Par masalām liecina makulopapulāri jeb masalveida izsitumi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās un vismaz viens no trim simptomiem: klepus, iesnas vai konjunktivīts.

Pirmie izsitumi parādās uz vaigu gļotādas un uz mīkstajām aukslējām. Tie ir punktveida, balti ar apsārtušu maliņu. Uz ādas pirmie izsitumi parādās uz sejas, kakla un aiz ausīm. Tie ir iesārti, ieapaļi, nedaudz pacelti virs ādas, vēlāk tie vietām saplūst un iegūst intensīvāku sarkanu nokrāsu.

Kā ārstē masalas

Masalām nav specifiskas ārstēšanas, izmanto simptomātisku terapiju. Pēc ārsta norādījumiem jālieto temperatūru pazeminoši līdzekļi, acu pilieni, pretklepus medikamenti, atkrēpojoši līdzekļi, deguna pilieni un citas zāles. Lietojamās zāles atkarīgas no slimības simptomiem. Uzturā jālieto viegli sagremojami produkti, pastiprināti jālieto šķidrums – tēja, sula, kompots.

Masalu komplikācijas un prognozes

Masalu komplikācijas ir diezgan nepatīkamas un bīstamākas par pašām masalām. Vienu no vairākām komplikācijām novēro 30 % saslimušo bērnu. Lielāks komplikāciju risks ir mazuļiem un pieaugušajiem.

Biežākās komplikācijas, ar ko sastopas masalu slimnieki, ir laringīts, bronhīts, vidusauss iekaisums (7–9 %), pneimonija (1–6 %) un caureja (6 %). Bīstamākās komplikācijas ir aklums un encefalīts (1 no 1 000 saslimušajiem). Elpceļu un neiroloģiskās komplikācijas var izraisīt slimnieka nāvi. Letalitāte ekonomiski attīstītajās valstīs ir no 0,1 līdz 1 gadījumam uz 1 000 saslimušajiem. Augstāka mirstība novērota bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, un cilvēkiem ar novājinātu imunitāti.

Masalu izplatība Latvijā un pasaulē

No šī gada sākuma līdz 1. jūnijam Eiropas Savienības un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstis ziņojušas par vairāk nekā 21 000 saslimšanas gadījumiem ar masalām. Lielākais saslimušo skaits reģistrēts Francijā (12 699 gadījumi), Spānijā (2 261 gadījumi), Rumānijā (1 619 gadījumi), Itālijā (vairāk nekā 1 500 gadījumi) un Vācijā (1 193 gadījumi). Neviens masalu gadījums līdz 1. jūlijam nebija reģistrēts tikai septiņās valstīs: Kiprā, Ungārijā, Īslandē, Latvijā, Lihtenšteinā, Luksemburgā un Slovākijā.

Masalu vīruss, kas pašreiz plaši izplatīts Eiropā, apdraud ne tikai noteiktu iedzīvotāju grupu vai valsti. Masalu tālāku izplatīšanos veicina arī liels nevakcinēto cilvēku skaits. Cilvēku aktīvās pārvietošanās rezultātā infekcija var izplatīties vairākās valstīs. Tas vērojams pašreiz. Tomēr šobrīd uz vispārējā saslimstības fona ar masalām Latvija nav apdraudēta – pēdējo piecu gadu laikā mūsu valstī reģistrēti tikai atsevišķi masalu gadījumi nevakcinētām personām, un šie gadījumi bija saistīti ar vīrusa ievešanu no citām valstīm.

Kā liecina epidemioloģiskā situācija Eiropas valstīs, masalu uzliesmojums skar galvenokārt pret masalām nevakcinētos vai daļēji vakcinētos iedzīvotājus. Starptautiskie pētījumi un mediķu pieredze apstiprina, ka nav pamata skeptiskai attieksmei pret vakcinācijas priekšrocībām arī attiecībā uz masalu un masaliņu izskaušanu. Pateicoties bērnu imunizācijai, Eiropas reģionā ir likvidēts, piemēram, poliomielīts.

Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka līdz 2015. gadam iespējams izskaust masalas un masaliņas, sasniedzot imunizācijas aptveri, kas augstāka par 95 %, un nodrošinot efektīvu infekciju epidemioloģisko uzraudzību.

Masaliņas un to simptomi

Arī masaliņu izraisītājs ir vīruss, inkubācijas periods ir 14–23 dienas. Slimības pazīmes: neliela temperatūras paaugstināšanās, sīki izsitumi (apmēram pusē gadījumu masaliņas norit bez šī simptoma), kakla limfmezglu palielināšanās, retos gadījumos ir locītavu iekaisums. Slimība ilgst 3–4 dienas. Ja nav radušās komplikācijas, masaliņas ir viegli panesamas un neatstāj nekādas būtiskas sekas.

Foto: istockphoto.com

Par masaliņām liecina makulopapulāri izsitumi un vismaz viens no pieciem simptomiem: cervikālā adenopātija, zempakauša adenopātija, aizauss adenopātija, locītavu sāpes vai artrīts.

Masaliņu vīruss ir ļoti bīstams gaidāmajam mazulim grūtniecības laikā. Ja topošā māmiņa saslimusi ar masaliņām, grūtniecība sievietei var beigties ar abortu, vai arī jaundzimušajam konstatē iedzimtus defektus: sirdskaiti, aklumu, kurlumu, garīgu atpalicību un citas patoloģijas.

Par iedzimto masaliņu sindromu zīdainim līdz viena gada vecumam vai nedzīvi dzimušajam bērnam liecina vismaz divi no šādiem stāvokļiem: katarakta, iedzimta glaukoma, iedzimta sirds slimība, dzirdes zudums, pigmentārā retinopātija. Par iedzimtu masaliņu sindromu var liecināt arī vismaz viens no minētajiem stāvokļiem un viens no šādiem stāvokļiem: purpura, splenomegālija, mikrocefālija, kavēta attīstība, meningoencefalīts, kaulu atrofija, kas laiž cauri rentgenstarojumu, dzelte, kas sākas 24 stundu laikā pēc dzimšanas.

Kā ārstē masaliņas un iespējamās komplikācijas

Tāpat kā masalām, arī masaliņām specifiskas ārstēšanas nav, izmanto simptomātisko terapiju.

Biežākās masaliņu komplikācijas ir artralģija, artrīts, hronisks artrīts, retāk – trombocitopēnija un encefalīts (1 no 6 000 saslimušajiem), kas var beigties ar nāvi, kā arī progresējošs panencefalīts.

Jaundzimušajiem iespējamas šādas komplikācijas: katarakta, iedzimta glaukoma, iedzimta sirds slimība, dzirdes zudums, pigmentārā retinopātija, purpura, splenomegālija, mikrocefālija, kavēta attīstība, meningoencefalīts, kaulu atrofija u. c.

Grūtniecēm jāievēro, vai grūtniecības laikā vai pirms bērna ieņemšanas var potēties.

Vienīgais efektīvais iedzimtās masaliņu infekcijas profilakses veids ir savlaicīgi veikta vakcinācija. Sievietēm, kuras bērnībā saņēmušas divas potes pret masaliņām vakcinācijas kalendāra ietvaros, papildu vakcinācija nav nepieciešama. Nevakcinētām sievietēm vai sievietēm, kuras vakcinētas tikai vienu reizi, ieteicama vakcinācija, kas tiek veikta pirms grūtniecības, konsultējoties ar ārstu. Grūtniecības laikā vakcināciju neveic.

Vakcinācijas kalendārs pret masalām un masaliņām

Eiropas Savienības Padomes eksperti secinājumos par bērnu imunizāciju Eiropā uzsver, ka visefektīvākais un ekonomiskākais veids, kā novērst infekcijas slimību izplatīšanos, ir vakcinācija.

Latvijā un citās Eiropas valstīs bērnu vakcinācijas kalendārs paredz divas potes pret masalām un masaliņām. Lai samazinātu injekciju skaitu, tiek izmantotas kombinētās vakcīnas, kas ietver arī epidēmiskā parotīta un vējbaku komponentu. Pirmo poti bērns saņem 12–15 mēnešu vecumā, un revakcinācija tiek veikta septiņu gadu vecumā.

Personām, kuras bijušas kontaktā ar masalu vai masaliņu slimnieku, tiek organizēta medicīniskā novērošana slimības inkubācijas laikā, lai saslimšanas gadījumā savlaicīgi veiktu ārstniecības un profilakses pasākumus. Nevakcinētām personām ieteicama vakcinācija. Izglītības iestādēs bērnu grupā vai klasē nosaka ierobežošanas jeb karantīnas pasākumus.

Iveta Odiņa

Citi noderīgi raksti

Ja kāds no pāra negrib bērnus

Tūpļa guļa un bērna pagriešana dzemdībās 1. daļa

Par veselību varat aprunāties Cāļa forumos

Veselība

Citāda veselība

Bērnu veselība

Izvēlies tapeti: Septembris