Cālenes stāsta par saviem vīriešiem II
(šukiņš)
Sapratu, ka pilsētniekam par lauku dzīvi ir tāāādi priekšstati... Pats trakākais, ka vienmēr pastāv uz savu taisnību un nespēj saprast dažas, laucinieku izpratnē pavisam pašsaprotamas lietas ...
Par piena separēšanu (mašīnēšanu), mans vīrs nu nekādīgi neticēja, ka tā var būt, ka krējums nāk pa vienu vietu, bet vājpiens pa otru, kad nu tomēr redzēja ka tā notiek, pajautāja: „bet tas taču ir saldais krējums!!! Kā tad skābo iegūst?” Kad atbildēju, ka saraudzē, šis atkal netic, jo redz, tas krējums takšu esot šķidrs, atkal netic man, ka paliks biezāks.... Viss ir pašam jāpārbauda, un es, kas visu savu apzinīgo mūžu esmu nodzīvojusi laukos, darot lauku darbus, neesmu pietiekoši kompetenta tādā jautājumā...
_______________________________________
(Pinduks)
Par to - padod man to... Mums parasti kaut kā sagadās tā, ka skatoties TV paši esam dīvānā, bet pults uz galda 2m attālumā. Nu tad, ja sagribas pārslēgt programmu, manējs man prasa: padod! Vispirms, ko padot? Nu pulti. Kur šī ir? Nu uz galda tak! Nu tad paņem, saku. Jams saka, lai padodu, jo tuvāk esmu... Bet man tāpat jāpieceļas un jāpaiet tas 1 solīts, tāpat kā viņam.
Njā, un man bieži jo bieži tiek jautāts, vai es gadījumā nezinot vai viņš no darba ar mapīti atnācis, kur lietussargu atstājis, bieži jo bieži staigā pa māju purpulēdams un meklē kaut ko- vārdā nenosauktu. Un man ir jāuzmin, kas tas ir un KUR tas ir.
________________________________________
(sarline)
Klājam galdu dzimšanas dienas svinībām, vēl ātri jāaizskrien uz veikalu. saku - kamēr es uz veikalu, uzliec šķīvjus, nažus dakšiņas!
Atnāku no veikala - uz galda stāv šķīvju kaudzīte, nažu un dakšiņu čupiņa....
______________________________________
(lai)
Braucam ciemos un kārtojam mantas:
Bijušais saka: paņem to un to!
es: ko?
Bijušais: Nu To un To!
es: Ko paņemt?
Bijušais: Nu TOOOO !( un manāmi palicis sarkans un dusmīgs - ar domu, cik neaptēsta gan es esmu)!
________________________________________
(šukiņš)
Tas drīzāk izteikums, bet mani uzjautrināja ļoti: ' "Nopirksim mazajai foršas džinsenītes, lai visiem radiem skauž! " Mazajai tad bija trīs mēnesīši, un vīram nebija tā jaukākā bērnība, tad nu pošoties uz radu jubileju, iznāca šāds ierosinājums, vēl ar vien par to pasmejos, un citreiz arī pati tagad izmantoju teicienu
________________________________________
(Sīcīts)
Mans vīrs savukārt parasti, kad izkāpis no mašīnas un aizslēdzis ciet, vēl reizes 5 apiet tai apkārt un parausta visus rokturus, vai tiešām aizslēgta. Paejam pāris soļus nostāk un viņš man jautā: "Tu neatceries, es to mašīnu aizslēdzu? "
Vīrs pa vakariem vēlu bieži mēdz strādāt, kamēr iemieg. Parasti es ap kādiem 2 vai trijiem naktī pamostos un eju modināt lai nāk gulēt, par ko viņš vienmēr īgni noburkšķ: "Netraucē taču man strādāt! "
________________________________________
(brebze)
Vakar sēžam pie draudzenes un runājamies, a viņas dārgais veļu mazgā. Vešmašīna viņiem pusautomāts, tipa centrifūga ira, bet mazgā un skalo atsevišķi un arī ūdens pašam jālej iekšā... šis dikti ņemas, mazgā, pēc mazgāšānas ieliek centrifūgā izgriezties utt. nu it kā viss ok iziet šis ar veļu ārā, nāk atpakaļ, nes ūdeni, a draudzene prasa - tu to veļu tagad skalosi? izrādās ka šis izmazgājis un iznesis ārā izkarināt, bet nav izskalojis!
________________________________________
(12345)
Tas bija sensenos laikos- kad nebijām vēl paspējuši izšķirties (kaut gan gari ar to nekavējos, ilgi jau nebija izturams). Dēls, kam tagad 23 gadi, toreiz bija vēl pusceļā- manī iekšā. Es- drusku palaista mājās no slimnīcas, kur "atguļu " smagu agrīno toksikozi. Mans cienīgais līmē kaut kādas uzlīmes uz drēbēm uz ierunājas: "Vai tu lūdzu, neieštepselētu gludekli? " Gludeklis nav man vairāk pa rokai, nekā viņam, tāpēc apjautājos: "Kāpēc tu pats nevari? " - "Bet ja nu viņš man iesit ar elektrību? "
Šis stāsta, ka viņam gaume pilnīgi kā Ļeņinam: mīļākais skaņdarbs- Bēthovena "Apasionāta " un tā. Reiz pa radio iet kaut kāds klasiskās mūzikas gabals, un šis saka: " Slēdz ārā to draņķi! " Bet man tīri labi patīk un es neizslēdzu. Mūzikai beidzoties, diktors saka: "Jūs klausījāties Bēthovena skaņdarbu "Apasionāta "
Šis pastāstiņš jau daudzkur lasīts kā nodrukāta anekdote, bet man, goda vārds, tā gadījās dzīvē. Mans cienīgais stāsta, ka nu mums viss ir kopīgs un tādi jēdzieni kā "mans " un "tavs " vairs nepastāv, viss ir "mūsu ". Saprotu gan, ka īsti pareizi nav, bet momentā neprotu atspēkot. Taču līdz rītam esmu izdomājusi. Vandos, ņemos, meklēju...Un beigās pajautāju: "Paklau, vai tu neesi redzējis, kur palicis mūsu krūšturis? " Es domāju, ka viņš smiesies, bet viņš apvainojās un šņāca: "Izbeidz ņirgāties! "
________________________________________
(krix)
Beidzot bija pienācis tas brīdis, kad pēc ilgstošas atturēšanās varēju nobaudīt savu mīļāko kokteili - mojito Tā nu aizsūtu savu dārgo pēc visām sastāvdaļām, pati siekalas tecinādama gaidu mājās..tīkliņā tiešām bija visas nepieciešamās sastāvdaļas, tikai laima vietā bija 4 avokado.... Nu kā, Tu taču teici, tādi kā citroni, tikai zaļi....
________________________________________
(Nāriņa)
Manējais bieži "lidinās pa mākoņiem ", un regulāri braucot ar mašīnu "automātiski " aizbrauc uz pilnīgi citu vietu, nekā vajadzēja. Es jau šo labi zinu, kā nekā 10 gadi jau kopā. Bet vienu reizi es patiešām paliku ar muti vaļā. Vīriņš pirms gadiem 3 katru darba dienu mani ar mašīnu veda uz LU. Kad jau piebraucām pie Fakultātes, tur kā vienmēr nav kur apstāties, tāpēc atvadīšanās mums notiek dikti ātri - pie luksofora, kamēr sarkanais, ātri man uzspiež buču uz vaiga un saka "Tad atbraukšu vēlāk pakaļ ".... Bet vienu sestdienu (kad nu man nav jāmācās) mēs taisījāmies ciemos, torte, puķes viss kā nākas, ceļš pilnīgi uz citu pusi kā mana .LU..... Skatos, jau braucam pāri tiltam kā uz LU.. Es sapratu, ka vīriņš atkal "lido mākoņos", bet neko neteicu, jo bija inčīgi, cik tālu tad šis aizbrauks. Protams, ka aizveda līdz pašai LU, apstājās pie luksafora, uzspiež buču uz vaiga un "Atbraukšu vēlāk pakaļ ". Lieki piebilst , ka es sēžu lielām acīm un valdos no ņirgas, bet šis pat dusmīgs paliek "Nu kāp tak āra, te stavēt nedrīkst "!!!!!
Es kad sāku smieties, šim tik pieleca - bet nu mani arī pamatīgi nolamāja, ko es šim ātrāk neesot pateikusi, un "dzinusi cauri visai Rīgai "....Baigās es vairs nesmējos, jo biju pie visa vainīga (viņa prāt)....
________________________________________
Tīģeriene, 01-12-2005 11:15:24
Oj, autopilots ir spēcīga lieta, šitā man ar bieži vien gadās. Īpaši, ja sākumā jābrauc pa ierasto maršrutu, no kura kaut kādā brīdī jānogriežas. Reiz braucām ar vīru uz kaut kurieni, neatceros jau vairs, kur un kāpēc, bet dialogs bij apmēram šāds (es pie stūres, vīrs blakus):
es - kā mums īsti jābrauc?
vīrs - nu, tur un tur (nosauc kaukādas ielas)
es - (biš apdomājot) autopilots derēs?
Kopš tā laika ieviesušās ceļa norādes ~ tādā garā - no sākuma autopilots tākā uz darbu, un tad pie bankas pa kreisi.
________________________________________
(ķiplociņš)
Ja jau par tiem rīdziniekiem laukos jūs te aizskārāt tēmu!!
Gatavoju ēst, prasu, kur kartupeļi?
Atbild: Laukā. Paņem dakšu un ejam.
Es paķeru no atvilknes dakšu, un eju ar.
Neko neviens man nesaka tik smej, beigās izrādās, ka man bija jāņem lielā dakša un jāiet uz lauka.
_________________________________________
(brebze)
Šodien mans cienītais gāja uz veikalu un es pateicu, ko atnest - tomātus, gurķus, desu un pienu, ko pie kafijas liet... šis atnes - gurķus, tomātus, desu un....kefīru!!!!!
________________________________________
(sāra)
Šodien - pasūtam Čili picu...parasti pasūtot jānosauc tel., adrese, kodi utt...tad nu gaidam...jāpiebilst, ka dzīvojam mājā, kur iekšā tiek caur vārtiem (jāpiespiež zvana poga un apsargs ielaiž), tad tik dzīvojamā mājā.
Gaidam, gaidam, pēkšņi atskan tel.zvans. Paceļu, piegādātājs atbild - esmu klāt. Es - kāpēc nezvana pie durvīm, kā es varu zināt, ka viņš ieradies. Viņš - nu es tak stāvu pie vārtie un tur pie zvanu pogas uzrakstīts - PIEZVANIET! ..... nu un viņš ņem un zvana, bet ne zvana pogu, lai tiktu pa vārtiem, bet uz mobilo.
________________________________________
(šukiņš)
Agrāk dzīvojām ar vīru kopā ar viņa brāli, īstu brunču mednieku, kurš meitenes veda mājās vienu pēc otras...
Sestdienas rīts. Es pieceļos agrāk , gatavoju brokastis un pamanu, ka koridorā jau atkal cits kurpju pārītis. Nu skaidrs, brāļuks atkal nav nakšņojis viens.
Pieceļas vīra brālis un pievienojas man virtuvē, runājam, es tāda priecīga, ka varbūt viņam būs nopietna draudzene. Šis arī sajūsmā, smuka, gudra u.t.t.
Brāļuks paņem kafiju un dodas pie savas mīļotās, pie virtuves durvīm es attopos, ka nepaprasīju, kā tad jauno draudzeni sauc.... Jautāju un skan atbilde: "Aizmirsu pajautāt! "
________________________________________
(sala)
Tad es par lauciniekiem Rīgā. Kad sāku draudzēties ar savu vīru (viņš no Talsiem), viņš saka: "Nu, ko es Rīgā sapratīšu, tu teiksi, lai satiekamies piemēram, uz Krišjāņa un Barona ielu stūra un es nezināšu, kur tas ir! "
Un arī : "cik tālu vēl jāiet? " Atbildu - 4 kvartāli, viņš prasa : "Cik tas ir kilometros? " A, kā es varu zināt?
________________________________________
(krixīc)
draudzenei bij gadījums - aizsūta savējo vīrieti uz veikalu pēc 1 kg gaļas, šis atgriezas ar divām vistas kājām (izrādās, nezin, cik īsti ir 1 kg gaļas)
________________________________________
(Trojēns)
Smējos kuro dienu, kamēr pati saskāros:
Man mobilais izlādējies, mans vīrietis zvana uz mājas (t.i.Lattelekom) telefonu, pirmais jautājums: Tu esi mājās?
________________________________________
(šukiņš)
Pamatskolas, laikam arī vidusskolas pirmo gadu laikā, kad vīriņam bija arī daudz maz skaidrības, kā bērni rodas, esot tomēr sapratis, ka ar grūtnieci mīlēties nu nekādi nedrīkst, citādi dvīņi, trīnīši u.t.t. dzimstot..., pats man to kā humoru stāstīja, kad mazo gaidījām...
________________________________________
(Lellīte)
Vienreiz vīrs, iegājis veikalā, zvana - ko vajag nopirkt? Saku - pienu. Atnāk mājās, 2 lielie iepirkumu maisi, visu ko nopircis. Tikai pienu nē.
Citu dienu aizsūtu SMS, ka vajag nopirkt Pamperus, precīzi norādot kādus (drošības pēc). Vakarā atbrauc, veikalā visu ko iepircis, bet Pamperus nav nopircis...... Nu, ko Tu tādam padarīsi?
Un tie vīriešu rituāli traks var palikt!