Jautras pārteikšanās vai smieklīgi pārpratumi
«Ceļu pa eju, skatos, pretī rāpiņš tārpo. Palikās man pēkšņi dikti dūšīgi ap sūdu, dod ātri kelofāna culīti vai kulifāna celīti. No rīta vajadzēja vairāk garinētos murķīšus apēst. Kodi arī ož un mājās tinterim printe izbeigusies», šāds visai raits stāstījums veidojas, izmantojot dažus nu jau par klasiku kļuvušus pārteikšanās brīnumus.
Arī virtuvē viss notiek. Virtuves darbu fonā dzied Reinis Lauriks un Prāta Rēta. Pārtikas krājumi tiek papildināti ar kompostrētiem ķiršiem (ķiršu kompotu). Ar nažiņu un daksīti tiek ēstas bezpeņa pankūkas, klāt piedzerts kefīrs ar augiem un ogļām. Katliņā vārās šņūkas cukurs, veģetārieši ēd turķu un gomātu salātus, bet tie, kas nebēdā par figūru, bauda kamarelizēto saldējumu. Bērns nevar atcerēties, kā saucas asakas un prasa mammai: «Tajās zivīs skabargas ir?» Turpinājumā – subjektīvs vēl citu smieklīgu pārteikšanās brīnumu apkopojums no forumiem.
Sarunas ar un par bērniem
Tā vietā, lai pateiktu bērnam: «Lien zem segas!», pateicu: «Lien zem gultas!»
Kas tev par kabatām grab naudā?
Iztīri matus un izķemmē zobus!
Aiztaisi bērnu! (pavēle vīram, kad pašai nav spēka naktī nomierināt raudošu bērnu).
Ieliec burku žūrī un nomazgā ziepes ar rokām!
Kāpēc netīrās zeķes nav ledusskapī?
Ceļu satiksme
Ieslēdz tak to rotveileru! (par auto kondicionieri).
Tā vietā, lai pateiktu, ka mašīna ir atstāta ārā uz ielas, nevis iebraukta sētā, izsaucos: «Mašīna ir uz palodzes!» Kāpēc uz palodzes? Kas lai zina...
Draudzenei huligāni izskrūvēja velosipēdam ventīļus. Viņa noķer vainīgo un grib sacīt: «Tūlīt velc pumpi ārā un pumpē riepas pilnas», bet ātrumā gadās, ka tur, kur vārdos ir u, viņai izsakās i. Vainīgais nosarkst un bikli jautā: «Vai tad pumpja jums nav?»
Skrienam, skrienam! Mums jānokavē autobuss!
Vārdi un izteicieni, kas radušies kā pārteikšanās, bet vēlāk bieži vien tiek lietoti sarunās
Gājēju pārbrauktuve jau ieviesies kā sugasvārds.
Vīram topā ir sūcējputeklis.
- Foto: istockphoto.com
Kaut kas rej, suns nāk!
Mežģe mēlās (mēle mežģās).
Bulkveža Prieža iela.
Starp kājām velkamās kurpītes, tas ir, kurpītes ar siksniņu starp kāju pirkstiem.
Mūsu darbā hits ir Granātmetības (Grāmatvedības) nodaļa.
Audzēsim cūku un uz Jauno gadu viņu piekausim!
Ko sēdi kā kurpi norijis?
Debespūtenis.
Izņem sieru no televizora vai noregulē krāsas ledusskapim.
Izģērbieties un pakarieties! (sagaidot ciemiņus).
Miegs jāiet, gulēt nāk! (miegs nāk, gulēt jāiet).
Novēlējumi un savdabīgi sveicieni
Ja kāds nošķaudās, saka: «Daudz laimes!», «Apsveicu!» vai «Visu labu!»
Intīmpreču veikalā, pārdevusi klientam šo to no intīmprecēm, pasniedz maisiņu ar pirkumu un saka – ĀMEN! Ar kolēģi vārds iegājies kā atvadu sveiciens.
«Uz redzēšanos!» pa telefonu sanācis teikt tikai un vienīgi vectētiņam un tad tur vienmēr pievienojās: «Pasveiciniet vecmāmiņu». Līdz ar to abas frāzes kļuvušas par nedalāmu pāri. Ja jūs zinātu, kā brīnās cilvēki, kad viņiem pēc sarunas saka: «Uz redzēšanos! Pasveiciniet vecmāmiņu!»
Bērnības draugam, kad viņš gāja ar draugiem laukā spēlēties, ome mēdza teikt: «Nedzīvo ilgi!»
Valsts iestādē 50 gadu jubileja krievu tautības kolēģei. Pateicības runā viņa nopietni saka, ka turpinās strādāt nepalaižot rokas (gribēja – nenolaižot).
Gaidīju viesus un gribēju nobeigt sarunu ar vārdiem: «Labi, jāiet galds klāt!» Sanāca: «Labi, jāiet gals klāt», tādējādi radot satraukumu par suicīda iespēju.
Sanāk sajaukt durvju atvēršanu ar telefona zvaniem, bērnībā bieži piegāju pie durvīm, saucot: «Jā? Hallo?» un otrādi – paceļot telefonu: «Kas tur?»
Pavadu pa durvīm laukā ciemiņus, vienlaicīgi zvana telefons, aizveru durvis, ķeru klausuli un pilnā nopietnībā saku: «Atā!»
Rakstot e-pastus nedēļas sākumā, nespēju atturēties neuzrakstīt beigās: «Veiksmīgu pirmdienu!» Kad pāris reizes esmu sistemātiski uzrakstījusi «Veiksmīgu pirdienu!» sāku atmest šādu paraksta formu.
Sakot tostu mazdēlam, vecāmamma novēl: «Vienmēr esi čakls kā biete!» (bite).
Šis un tas
Pie diktoru pārteikšanās klasikas laikam pieder gadījums, kad tika paziņots: «Jūs dzirdēsiet valšus, maršus un polšus».
Tev vajag matu saknes apgriezt (matu galiņus nolīdzināt).
Tētis stāsta, ka atkal saķēris iesnas un klepu. Es: «Tad nu tev gan nav stiprs orgasms (domāts organisms)».
Pagriezt klusāk/skaļāk gaismu (naktslampiņai ar regulējamu gaismas intensitāti) un reizēm pat gāzi. Uz nakti gadās kādam palūgt, lai beidzot taču tiktu ieslēgta tumsa.
Sekojums turpināsies (turpinājums sekos).
«Šorti atkal jau guļ uz kaķa tēta», domāts: «Kaķis jau atkal guļ uz tēta šortiem».
Omis un ope.
Palūdz kafiju bez ūdens (bez cukura vietā).
Dīvainie dzīvnieki – astoņmāju kātīte, bemegots, abuļi un rāpinieki, lepards un geopards, krokomots un begedīlis.
Šņurpju kores.
Apkopoja Iveta Odiņa