Šo anekdoti jūs šodien vēl nestāstījāt, pasniedzēj!
Gads atkal beidzas. Tagad? Protams, tagad, jo tas ir mācību gads. Pierakstu burtnīcas ieguls plauktos. Mēs ieskatīsimies kādos visai neparastos pierakstos, kurus neizmanto eksāmenu kārtošanā vai zināšanu atsvaidzināšanā, bet gan – garastāvokļa uzlabošanā. Un šie pieraksti ir – skolotāju un pasniedzēju «runas pērles», «spārnotie izteicieni» un joki («Studenti, vai esmu jums stāstījis to joku par…?» «Šodien vēl nē, pasniedzēj!»).
Skolotāju runas pērles jeb sarunas par dzīvi kā tādu
- Foto: istockphoto.com
Tu laikam taisies iet augstskolā uz eksāmenu un teikt: «Es to nezinu, jo tajā dienā nebiju skolā».
Čigānam nedēļā bez svētdienas divas brīvdienas un pa visu lieli svētki.
Spirtu nav lietderīgi izmantot kā kurināmo, jo darbinieki to ātri vien izlaks.
Atbrīvoties no saknēm var tā – paceļot pamazām kvadrātā.
Ko taisies tik ilgi (nākt pie tāfeles) kā vista uz perēšanu?
Sēžat kā bezzobainie tīģeri; kā pie dievgalda.
Jūs skatāties uz mani kā indiāņi uz misionāru.
Ar jums sarunāties kā kapsētā ar krustiem.
Kur tad tu tik ilgi biji, ka tik ātri atnāci?
Man jābūt nopietnam kā putraimdesai.
Pēc rokraksta var redzēt, ka nošpikots.
Tu nesaprati nekā no iepriekš runātā.
Lielākais muļķis šaipus Gaujas.
Ar pilnu pindzeli un drošu roku.
Tas ir no citas operas.
Vai tu esi driģenes saēdies?
Tu man strādā kā kapracis.
Atskries pie tāfeles pastāstīt.
Parunāsim par dzīvi kā tādu.
Kas atļāva smieties?
Droši drebot.
Ko sēdi kā spalvainu kaķi norijusi?
Samazgu siltumā.
Saldu dusu, pilnu gultu suņu blusu.
Savāc panckas un šļūc notekā!
Viens mājputns teica.
Sociālistiskajās valstīs kafiju neaudzē, tikai dzer.
Kad noslīksi, tad redzēsi.
No vēstures sajēdzat tik, cik zirgs no motorzāģa.
Ēdīsim tavu un tad katrs savu.
Kaut tavi bērni no ledusskapja baidītos.
Nevajag jau izrādīt, ka esi no mērkaķa cēlies.
Vairāk ne un mazāk arī ne.
Apnicis līdz prievītei.
Kāds naivums dveš no sila priedes.
Tā nav asprātība, bet vājprātība.
Vēl tik jāpielej ūdens un piens gatavs.
Cik ir pulkstenis? Cik jums vajadzētu?
Viens labdaris apgāzis manu somu.
Gaļādas salāti.
Ģeniāli, tikai nepareizi.
Tu varētu mācīt, kā nevajag zīmēt.
Tā viņš ir un to viņš maksā.
Kurā vietā bija jāsmejas?
Tev ir laba dzirde – dzirdēji pat to, ko es neteicu.
Maize tikmēr jau kļuvusi apdzīvota.
Studentu pieraksti jeb kā atšķirt melošanu no patiesības neteikšanas
Šogad modē frizūra – sprādziens makaronu fabrikā.
Atceros, atceros, vienā podā vēmām.
Patiesībā klauns cirkā ir vislielākais mākslinieks – viņš māk visu un labāk par visiem.
Kustoties pa apli nenonāksi strupceļā.
Izpletnis atveras automātiski – no sitiena pret zemi.
Parkā parādījies seksuālais maniaks. Aizbraukt var ar 4. un 10. tramvaju.
Tramvajam riepu pumpēji, ka nokavēji?
Ja cilvēku pievelk negatīvais, vai tas nozīmē, ka viņš ir pozitīvs?
Vecmāmiņa dzīvoja tālu, tālu…aiz nabadzības robežas.
Staigājoša tikumības ābece.
Pēdējo grasi atdosi nabagam, ja viņš tev pieliks plinti pie deguna.
Jums jāatpūtina vieta starp degunu un zodu.
Nekas nav neiespējams, bet visam ir savas robežas.
Ja ņem pie rīkles, tad jau zina, ko dara.
Būt par brāli vēl nenozīmē būt par draugu.
Ko plivinies kā palags uz auklas?
Ābolu šķirne «Dāvana Sniegbaltītei»
Ir divi viedokļi – mans un nepareizais.
Un tad es izrāvu sev no rokām!
Stāsti, ko zini, un negudro!
Vislabāk man riebjas.
Ir autori, kas izsaka kļūdainas domas šajā jautājumā (un atsaucas pats uz savu darbu).
Nerausti tīģeri aiz ūsām, ka nesāk raudāt!
No rīta kāds ielauzās istabā, paķēra kursa darbu, saplēsa to un aizbēga? Ticu, es jums pilnīgi ticu.
Sāpes likvidē reizē ar slimnieku.
Kukuļņemšana – visiem labi, neviens nesūdzas.
Starp melošanu un patiesības neteikšanu ir starpība.
Nāves soda mērķis ir labot un pāraudzināt.
Tas nav domāts vidējiem prātiem.
Ārā tik slidens, atkal varēs nosisties.
Es jums jau 33 reizes to esmu teicis.
Apkopoja Iveta Odiņa