Cik senas ir Mātes dienas tradīcijas
Vecajā Derībā pirmā sieviete - māte nosaukta Ievas vārdā, kas ebrejiski nozīmē - Dzīvā. Tātad mātes vārds jau pasaules radīšanas sākumā bijis Dieva mutē.
Mātes dienas tradīciju pirmsākumi ietiecas 16. - 17. gs. Anglijā, kad dienā, kas tika dēvēta par Mātes dienu, bērni centās atgriezties vecāku mājās un sveikt māti. Šajā dienā ticīgie devās uz draudzes baznīcu, lai pateiktos Dievam. Šos svētkus svinēja nelielā ģimenes lokā. Tai pat laikā ir vēstures liecības, kas rāda, ka jau senajiem grieķiem bija tradicionāli pavasara svētki, kas bija veltīti māšu aizgādnei, dievietei Rejai, bet senajā Romā martā tika rīkotas svinīgas ceremonijas par godu dievietei Kibelei, māšu aizgādnei.
Viduslaiku Anglijā Lielā gavēņa laikā baznīcas svinēja Mātes svētdienu. Mācekļi un kalpotāji šo dienu pavadīja mājās nestrādājot un pasniedza savām mātēm nelielas dāvaniņas vai "mātes kūku".
Sākot ar 1921. gadu, Latvijas presē tiek publicēti raksti par Mātes dienu norisi ārzemēs. Šo dienu Latvijā sāka svinēt 1922. gadā un to rīkoja draudzes un biedrības. Ar 1934. gadu arī mūsu zemē Mātes dienu svin maija otrajā svētdienā, kad māti piemin un godā arī citās valstīs.
1938. gadā pēc prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinājuma Mātes dienu sāk dēvēt par Ģimenes dienu, uzsverot mātes lielo lomu ģimenes veidošanā. Toreiz pirmās Latvijas Republikas laikā šos svētkus saistīja ar ļoti plašiem sabiedriskiem pasākumiem: notika svinīgi sarīkojumi Nacionālajā teātrī ar Valsts prezidenta piedalīšanos, bērnu rīti un lekcijas radio, labdarības akcijas, ziedojumu vākšana. Tika atgādināts, ka nedrīkst aizmirst mūžībā aizgājušās mātes un ka viņu kapu kopiņas ir jāaprūpē. Šādu misiju jaukie svētki nes arī šodien.
Amerikāņu Mātes diena
Amerikāņi jau nebūtu amerikāņi, ja visai pasaulei nepaziņotu, ka viss jaukais un skaistais nāk tieši no viņiem. Nē, neviens ASV nenoliedz, ka Mātes dienas izcelsme meklējama Eiropas reliģijas vēsturē. Tai pat laikā tiek uzsvērts, ka mūsdienu svētku tradīcijas radušās tieši Savienotajās valstīs.
Mātes dienas svinēšanu iedibinājusi amerikāņu sieviete Anna Džārvisa no Pensilvānijas štata pilsētas Filadelfijas. Viņa uzstājīgi cīnījās par mātes lomas oficiālu atzīšanu sabiedrībā. Iedibinot Mātes dienu, viņa vēlējās godināt savu mīļoto māti Annu Rīsu Džārvisu, kura mira 1905. gadā.
Anna Rīsa Džārvisa vecākā bija svētdienas skolas skolotāja. Tieši viņa iedibinājusi māšu draudzības dienas, un acīmredzot tas pamudināja viņas meitu Annu dibināt īpašu nacionālo mātes dienu. Kad vecā Anna Rīsa Džārvisa nomira, Anna jaunākā atraidīja visus preciniekus un visu mūžu nodzīvoja kopā ar savu aklo māsu Elsinoru, sērojot pēc mirušās mātes.
1907. gadā viņa uzsāka vēstuļu rakstīšanas kampaņu, lūdzot garīdzniekus, uzņēmējus un kongresmeņus atbalstīt viņas ideju par nacionālās Mātes dienas iedibināšanu. Anna rakstīja, ka bērni bieži vien nenovērtē savas mātes, kamēr viņas ir dzīvas, tāpēc ar šādu īpašu mātēm veltītu dienu cilvēki tiktu mudināti cienīt savus vecākus un stiprināt ģimeniskās saites. Amerikas varas un ticības tēvi viņai piekrita un ceļā nesājās. Pirmo reizi Mātes diena tika svinēta 1908. gada 10. maijā, kad Anna šiem svētkiem par godu organizēja baznīcu dievkalpojumus Grāftonā Rietumvirdžīnijas štatā un Filadelfijā. Šajos dievkalpojumos aizsākās tradīcija piespraust pie apģērba sarkanu neļķi, ja cilvēka māte ir dzīva, un baltu - ja māte ir mirusi.
Pamazām Mātes dienas svinēšanas tradīcija izplatījās visās Savienotajās Valstīs. Taču oficiāli tikai 1913. gadā prezidents Vilsons Mātes dienu lika ierakstīt kalendārā kā oficiālus Amerikas nacionālos svētkus. Jāpiebilst, ka ar Annas uzstājīgu rīcību 1912. gadā tika izveidota Mātes dienas starptautiskā asociācija, kuras mērķis bija popularizēt Mātes dienas saturīgu svinēšanu visā pasaulē. Dažus gadus svinēti šie svētki Annai vairs nepatika. Viņa uzskatīja, ka tie kļuvuši pārāk komerciāli. 1923. gadā viņa pat iesniedza tiesā prasību, lai Mātes dienu likvidētu. Taču neviens viņā neklausījās.
Anna Džārvisa nomira 1948. gadā 84 gadu vecumā, un savas dzīves pēdējos gadu veltīja cīņai pret pašas iedibināto svētku komercializāciju.
Raksts tapis pēc interneta ziņu materiāliem