Atpūta

Kā radās saldējums?

Pat tos, kurus vēsture ne īpaši saista, varētu ieinteresēt saldējuma vēsture, protams, ja vien vēsais kārums ir gardumu sarakstā. Vēstures stāsts gan varētu būt pavisam īss, jo, patiesību sakot, neviens īsti nezina, kurš ir izgudrojis saldējumu. Izskan tikai dažādas versijas, leģendas un minējumi, kas neapstiprinās ar dokumentāriem pierādījumiem. Neko darīt, aplūkosim izplatītākās leģendas un pieminēsim arī neapstrīdamos faktus. Mūs konsultē AS Premia FFL mārketinga vadītāja Inga Bajāre, kā arī izmantota informācija no portāla supercook.ru

Senākās leģendas par saldējuma rašanos

Vai var nosaukt cilvēku, kurš pirmais izvārīja kompotu vai gadu, kurā tika izcepta pirmā kotlete? Nevar, tāpat kā nevar nosaukt saldējuma izgudrotāju un tā pirmās pasniegšanas galdā datumu. Saldējums ir kolektīvās jaunrades auglis. Par pirmo saldējuma priekšteci var uzskatīt ar augļiem vai augļu sulām sajauktu sniegu vai sasmalcinātu ledu, un, pilnīgi iespējams, ka to darīja jau akmens laikmetā, kad nekādas tautas mūsdienu izpratnē vēl nebija izveidojušās.

Foto: Wikipedia

Viena no leģendām vēsta, ka saldējums parādījās senajā Ķīnā 3000–5000 gadus p.m.ē. Ķīnieši esot mielojušies ar desertu no sniega un ledus, sajaucot to ar apelsīnu, citronu gabaliņiem un granātābolu sēkliņām. 13. gadsimtā mongoļu iekarotāji iepazinās ar šo „līdzekli pret svelmi” un drīz vien saldējums nonāca pie citām mongoļu iekarotām tautām – arābiem, indiešiem un persiešiem.

Maķedonijas Aleksandrs, dodoties karagājienā uz Persiju un Indiju, karstajā laikā atvēsinājies ar sniegu, ko vergi piegādājuši no kalniem. Lai ledus nepaspētu izkust, izmantots stafetes skrējiens. Tieši viņa karavīri esot izdomājuši aukstajam ūdenim ar augļiem pievienot vīnu, medu un pienu. Arī Senās Romas imperators Nerons (1. gs. m.ē.) esot iecienījis saldējuma priekšteci – no kalniem atnesta ledus maisījumu ar augļu sulām un augļu/ogu gabaliņiem.

Cita leģenda vēsta, ka 14. gadsimtā uz Eiropu saldējums tika atvests no Tālajiem Austrumiem, kad Venēcijas tirgotājs un ceļotājs Marko Polo atgriezās no ceļojuma ar saldētu augļu sulas recepti. Tiesa, šī versija kļuvusi pavisam apšaubāma, jo parādījušies pētījumi, ka Marko Polo esot bijis tikai literatūras tēls, kaut kas līdzīgs Svifta Guliveram. Sīkāk var lasīt šeit.

Saldējuma izplatīšanās Eiropā

Francijā saldējumu iepazina pēc tam, kad Florences slavenās Mediči dzimtas atvase Katrīna Mediči apprecējusies ar Francijas troņmantnieku Anrī II. Pārceļoties no Itālijas uz Franciju, jaunā Francijas karaliene kā piedevu savam pūram ņēmusi līdzi konditoru Buontalenti. Pirmo reizi viņš galmu uzcienāja ar saldējumu 1533. gada 28. oktobrī. Kopš tā laika Francijas galmā saldējumu baudīja lielos daudzumos.

1625. gadā Katrīnas Mediči mazmeita apprecējās ar Anglijas karali un kopā ar Francijas princesi uz Angliju aizceļoja arī personīgais pavārs, kurš pārzināja daudzus saldējuma pagatavošanas noslēpumus. Tikai pēc karaļa nāves 1649. gadā šie noslēpumi izplatījās visā Anglijā.

Pamazām saldējums kļuva pieejams arvien lielākam skaitam cilvēku. 1660. gadā itālis Frančesko Prokopio de Koltelli Parīzē atvēra saldējuma kafejnīcu Cafe Procope. 1676. gadā 250 Parīzes konditoru pat apvienojas saldējuma ražotāju akciju sabiedrībā.

Saldējums ASV

ASV saldējuma receptes visticamāk nokļuva 18. gadsimtā, pateicoties angļu ieceļotājiem. Pirmā rakstiskā liecība par saldējumu ASV parādījās 1774. gadā Ņujorkas avīzēs, kad kāds uzņēmējs ziņoja, ka ir tikko ieradies no Londonas ar dažādām jaunām saldumu, tai skaitā saldējuma receptēm. 1777. gada 19. maijā parādās ziņa par kafejnīcas paplašināšanos, lai labāk varētu apkalpot saldējuma cienītājus.

Par saldējuma ražošanu lielos apmēros un mūsdienu izpratnē var sākt runāt tikai tad, kad tika izgudrotas pirmās saldēšanas ierīces un ierīces saldējuma sajaukšanai, bet diez vai tas būtu interesants temats, pietiek ar to, ka zinām – saldējumu ražo un tiek izgudrotas jaunas un jaunas receptes, kuras varbūt pētīs mūs pēcteči, kā mēs pētām, piemēram, eskimo saldējuma izcelsmi. 

Eskimo saldējuma izcelšanās versijas

Viena no leģendām vēsta, ka eskimo jeb saldējumu uz kociņa izgudroja tolaik vienpadsmitgadīgais amerikānis Frenks Epersons 1905. gadā. Tas gadījies nejauši, kad zēns uz nakti atstājis laukā neizdzerto sulu ar ieliktu kociņu samaisīšanai. Naktī uznācis liels aukstums un dzēriens sasalis. No rīta zēns atradis sasalušas sulas cilindru uz kociņa. Pēc 20 gadiem Frenks uzsācis biznesu – pārdot sasaldētu limonādi uz kociņa.

Pēc citas leģendas saldējumu uz kociņa šokolādes glazūrā izgudroja ASV 1919. gadā Kristiāns Nelsons. 1922. gada 24. janvārī šis izgudrojums saņēma patentu. Nelsons vadājis savu produkciju apkārt un vienlaikus piedāvājis noskatīties filmu par eskimosiem.

1979. gadā franču firma "Žerve" atzīmēja eskimo saldējuma 60 gadu jubileju. Viens no firmas dibinātājiem saldējumu uz kociņa bija nogaršojis Amerikā un, atgriežoties Francijā, viņam iešāvās prātā piedāvāt pircējiem ar šokolādes glazūru pārklātu saldējumu.

Iveta Odiņa

Citi interesanti raksti

Smiešanās rekorda gadadiena

E-pasta mērkaķa austiņa

Dalīties interesantos faktos varat Cāļa forumos

Joki

Pļāpiņa