Prāta Vētras punkts uz i
Prāta Vētras sniegtie īpaši pārdomātie koncerti rada tik daudz emociju, ka pietrūkst vārdu to aprakstīšanai. Izņēmums nav arī Prāta Vētras liktais punkts uz i – īpašais Swedbank koncerts (18. augustā, 2012. gadā), kas izskanēja dienu pēc koncerttūres Vēl viena klusā daba noslēguma (foto no koncerta portālā kasjauns.lv).
Jestrs puisiskums un vīrišķīgs briedums bija jūtams Prāta Vētras izpildījumā koncertā, kurā puiši atskaņoja klausītāju izvēlētās, visiemīļotākās grupas dziesmas, tādējādi dodot iespēju dzirdēt arī īpaši sirdī iekritušās melodijas, kas pēdējo gadu koncertos vairs netiek iekļautas. Radās sajūta, ka arī paši puiši dziesmas izbaudīja, dziedot ar mirdzošām acīm, vieglumu un pacilātību, – kur ir mana lidmašīna, vai čie-, čie-, čie-, čie- čiekuri, visiem krīt uz galvas!
Lai arī šis nebija koncerttūres koncerts, arī šo pasākumu iesildīja grupa Sound Poets. Kad iesildītājus kā allažiņ pieteica pats Renārs Kaupers, atkal atcerējos viņa vārdus, cik viņam bija svarīgi, ka laikā, kad viņi bija ieslidošā grupa, puišus pieteica koncertējošās grupas galvenais cilvēks. Tas ir īpaši, jo raisa citas emocijas gan iesildītājiem, gan arī klausītājiem. Secināju, ka Sound Poets potenciāls ir – ir dinamika, ir balss, ir brīnišķīgi iekļauti dažādi mūzikas instrumenti, par ko mūsdienās bieži vien ir aizmirsts, bet kas rada pozitīvu pievienoto vērtību.
Pārsteigums bija pasākuma sākumā un starppauzēs uz lielajiem ekrāniem parādītie sveicieni vai laba vēlējumi konkrētiem cilvēkiem, kas koncertu apmeklēja. Lai arī savu vārdu un uzvārdu neieraudzīju, bija interesanti vērot ekrānu un meklēt pazīstamos, kas uzrunāti šādā veidā.
Šī raksta laikā mana piecgadīgā meita teica – vētra ir tad, kad pūš. Šajā gadījumā tās ir vētras stipruma pozitīvas emocijas, atmiņas, kopības sajūta un mūsdienīgs latviskums. Koncerts raisīja atmiņas un pat nostaļģiju, kā arī ļāva vēlreiz ieraudzīt, kā Prāta Vētra pa šo laiku mainījusies un izaugusi. Šķiet viņi ir kā labs vīns – dziesmas no grupas pirmssākumiem ir kā dzirkstošs vīns, bet pēdējās jau atgādina labi uzglabātu vīnu, kur katram malkam ir sava nianse, kas veido neatkārtojamu un noturīgu garšas buķeti. Puiši māk iet laikam līdzi, tajā pašā laikā paliekot vienkārši un tāpēc tik tuvi publikai. Publikai, kuru grupa spēj vienot, neskatoties uz dziesmām arī krievu un angļu valodā, viņi rada to īpašo sajūtu, ka esam latvieši, gan ar silti melodisko Mana dziesma, kurā ievīti mums tik tuvie simboli – Tu, ugunskurs kvēls, Ar tevi man sildīt un degt, Redzēt biezākā tumsā, Vai vaiņagos pāri lēkt, gan arī dziesmu, ko Renārs dziedāja ar pretī publikai pastieptu roku – ko tā māk, ko nemāk – māk latviski rakstīt, nemāk ubagot. Mums ir ar ko lepoties, par to liecināja arī solista teiktais, ka pēc Olimpiādes bija nepieciešams mainīt vienas dziesmas vārdus – mums tak ir zelts un arī bronza.
Esmu bijusi uz vairākiem Prāta Vētras koncertiem viņu pastāvēšanas laikā, man vienmēr paticis rokraksts, kādā viņi veido savu koncerta programmu, tāpēc domāju, ka šī reize ar dziesmām, ko prātinieki vairs savā repertuārā neiekļauj, viņiem pašiem bija sava veida izaicinājums, bet reizē apliecinājums viņu talantam, jo dziesmas bija tik dažādas, cik dažādi ir viņi paši. Katram bija sava mīļākā dziesma, ko paņemt līdzi sajūtās pēc koncerta. Arī es pēc tā piefiksēju, ka dungoju un dungoju dzirdētās dziesmas ar lipīgajiem mediņiem.
Prāta Vētras odziņa neapšaubāmi ir Renārs Kaupers, kurš māk aizraut publiku no pirmajām taktīm, kad nemanot sāc dziedāt līdzi un turpini to darīt līdz koncerta beigām, pēc tam saprotot, ka mute izkaltusi pilnīgi sausa, justies uz gadiem astoņpadsmit un atbilstoši lēkāt, šūpot rokas mūzikas ritmā un būt šeit un tagad. Šķiet, ka Prāta Vētra to panāk ar savu vienkāršību, nesamākslotību, atdevi par visiem 200% un laika gaitā izkopto rokrakstu. Un iespējams arī tāpēc, kā teica viena no cāļotājām, citējot žurnālu Ir – Prāta Vētra ir mums asinsritē. Nav tā, ka visi ir sajūsmā, tomēr bez tās Latvijas mūzika vairs nav iedomājama. Savā žanrā viņiem grūti atrast konkurentus un nav brīnums, ka viņi sāk iekarot gan Krievijas, gan ASV tirgu.
Iveta Rozentāle
- Foto: Iveta Rozentāle