Daina Daija – bioķīmiķe, kura ieklausās dabas likumos
«Tāda ir Dzīve. Katrs solis manā dzīvē ved pie nākamā soļa, jo tā ir nebeidzama kustība un attīstība. Un es neesmu vienīgā tāda, tikai par daudziem cilvēkiem mēs neko nezinām, ka viņi iet citādāku ceļu, nekā ierasts dzirdēt. Tāpat kā puķes pļavā – mums katram ir sava vieta, savas krāsas un savs ceļš, bet tajā pašā laikā visi esam vienoti, ar vienotu mērķi,» tā sarunu iesāk bioķīmiķe, imunoloģe, bioloģijas zinātņu doktore, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Medicīnas ķīmijas nodaļas vadošā pētniece Daina Daija.
Ceļš līdz izvēlei par šķidrās pārtikas uzņemšanu
«Man nebija tāda pēkšņa atklāsme, kā viss dzīvē notiek, apskaidrība radās pamazām, soli pa solim. Jau bērnībā zināju, ka Dievs ir, lai arī tajos laikos par to nerunāja. Tāpat ar laiku lasīju arī Agni Jogu, lai gan arī par to kādreiz nedrīkstēja runāt. Jau ilgu laiku uzturā nelietoju gaļu. Tāpēc brīdī, kad izveidojās situācija un Nikolajs Dolgorukijs no Zaporožjes, cilvēks, kurš skatās saulē un uzņem šķidro barību, ieradās Latvijā, man bija saprotama viņa dzīves filozofija. Nikolajs Dolgorukijs 2008. gada 14. decembrī piedalījās seminārā un stāstīja mums par savu savdabīgo ēšanas režīmu un dzīvesveidu, savu Dzīves filozofiju, un pārliecināja mani par iespēju iztikt ar šķidro barību.
- Foto no Dainas Daijas personīgā arhīva
Ja cilvēks dzīvo saskaņā ar Kosmiskiem likumiem, caur viņu plūst enerģijas. Un pašlaik uz Zemes ir pastiprinājusies Kosmiskās enerģijas plūsma un mainās arī cilvēku dzīvesveids un domāšana. Mums katram ir savs ceļš, savas atziņas, līdz kurām mums katram pašam ir jānonāk. Daudzi cilvēki nemaz nestāsta, ka mainījuši savu dzīvesveidu, jo nonākuši pie atziņas, ka rodas grūta sajūta no cietās pārtikas, ka negribas vairs tik daudz ēst un sākuši lietot šķidro pārtiku. Grūti pateikt, cik Latvijā šādu cilvēku ir, bet pasaulē tādu ir daudz. Nikolaja mājaslapā var redzēt, no kādām valstīm cilvēki mājaslapu apmeklē, un to apmeklē ļaudis ne tikai no dažādām valstīm, bet arī dažādiem kontinentiem.
Pārtiku uzņemot šķidrā veidā, mūsu organismam ir vieglāk to pārstrādāt un paliek vairāk enerģijas attīrīšanai un šūnu atjaunošanai, pat atveseļošanai no dažādām slimībām. Un tas ir solis tuvāk tam, lai nākotnē varētu iztikt sākumā vēl tikai no ūdens un vēl tālāk no Izplatījuma enerģijām, kas atrodas visapkārt. Arī es mēģinu izjust apkārtni – izeju ārā un priecājos par skaisto sniegu, to uzrunājot – cik tu esi skaists, ar tik skaisti mirdzošiem sniegpārsliņu kristāliem. Tādā brīdī es pretī sajūtu brīnišķīgu siltuma vilni. Tieši tāpat es ar savu mīlestību varu vērsties pie vēja, lietus, Zemes Mātes un saņemu atbildi mīlestības enerģijas veidā.
Nikolajs bez problēmām var skatīties arī uz sauli, bet es vēl saulē tieši nevaru skatīties, vienīgi no rīta un vakarā vai caur mākoņiem, vai koku zariem. Ar skatīšanos saulē ir jābūt uzmanīgiem, lai nesabojātu acs struktūru. Tas jādara pakāpeniski, pa sekundēm, minūtēm. Saules stariem ir visas varavīksnes krāsas, kas arī var uzpildīt mūsu ķermeni ar dažādu krāsu vibrāciju enerģiju.
Te tad arī notiek mums zināmā krāsu terapija. Esmu izjutusi, kā saules enerģija piepilda visu manu ķermeni, visas šūnas no galvas līdz papēžiem. Eju arī kontaktēties ar kokiem, pie apses var pastāvēt kādas piecas minūtes un tad doties pastāvēt arī pie bērza, priedes, ozola, ābeles, liepas – pie kā vēlas sirds. Ar kokiem var aprunāties, viņi var arī palīdzēt un mūs dziedināt. Vislabāk, ja mums pašiem ir savs dārziņš, tur katrs koks, krūms, augs, puķe un dārzenis kontaktējas ar savu saimnieku un var arī palīdzēt tieši viņam, atbildot viņa mīlestībai. Šo informāciju, kā esam saistīti ar mūsu piemājas dārziņu, arī var izlasīt Vladimira Megrē grāmatā «Skanošais ciedrs» par Anastāsiju (pirmajā grāmatā).»
Labo domu spēks
«Zeme ir mūsu Dzīves skola, jo te mēs mācāmies saprast Kosmiskos likumus un likumsakarības un pareizi izprast Mīlestību.
Domām ir liela nozīme visā mūsu dzīvē, ar tām mēs veidojam un programmējam visu visapkārt! Domām, vārdiem un darbībai ir jābūt vienotiem un saskaņotiem. Domas ir ļoti spēcīgas – ko domājam, tas arī notiks. Esmu sapratusi, ka mums jādomā pozitīvas domas, jādzīvo saskaņā ar desmit baušļiem un Kosmosa likumiem, jāattīsta sevī līdzjūtība un pacietība, un piedošana sev un citiem, bet tam ir nepieciešams ļoti liels darbs ar sevi.
Dzīvē ir dažādas situācijas, kurās mums rodas dažādas domas un emocijas. Bet mums jāsaprot, ka savās problēmās nevaram vainot citus, tikai paši sevi. Situācijas, kas dzīvē izveidojas, ir manis pašas spogulis. Tatjanas Ismailovas grāmatā «Saruna par Tevi» ir rakstīts: «Ja man kaut kas nepatīk otrā cilvēkā, tad es viņā atpazīstu sevi, jo citādāk es to neizprastu.» Tā ir mana pieredze, tāpēc es to tā redzu. Tā analizējot savas izjūtas, varam izprast labāk sevi un varam uzzināt, ar kādām īpašībām man jāpastrādā, lai tās izprastu un atstrādātu, tā pašai mainoties. Ja es atpazīstu labās īpašības, tad arī tās ir manī, un par to varam priecāties.
- Foto no Dainas Daijas personīgā arhīva
Zinām – mūsu kaislības, sliktās domas un darbības rada mūsu enerģiskajā ķermenī blokus, kas traucē mūsu nepārtraukto enerģiju plūsmu cauri visam ķermenim un līdz ar to var izraisīt slimības. Ja ģimenē ir kādas problēmas un nesaskaņas, tad cilvēkam bieži rodas nieru slimības, ja nav harmonisku attiecību starp vīrieti un sievieti, tad var būt problēmas ar dzimumorgāniem vai krūtīm. Arī bērni lielākoties slimo tikai saskaņā ar vecāku problēmām – nav pietiekošas uzmanības, mīlestības vai saskaņas vecāku starpā, vai bērni grib lielāku vecāku mīlestību, vēlas viņu uzmanību. Daļa bērniņu slimo pat tad, kad var palikt mājās un neiet uz bērnudārzu, līdz ar to būt vairāk kopā ar tēti vai māmiņu.
Arī krīze ir mūsu pašu prātos, jo nauda ir ļoti liela atbildība, un ir jāmāk to pareizi izmantot, citādāk var rasties dažādas problēmas. Bieži vien gribas palīdzēt kādam, kurš nonācis grūtībās vai saslimis, bet jāatceras, ka caur problēmām, caur slimību Dievs runā ar cilvēku, jo citādāk viņš dzīves steigā nav spējis sadzirdēt, ieraudzīt, novērtēt savu dzīvi un apkārtni, bet tādā veidā raisās citas domas un rodas risinājumi.
Esmu novērojusi, ja es bez otra vēlēšanās viņam palīdzu, es noteikti ar viņu sastrīdēšos. Esmu sapratusi – viņam bija nepieciešamība Dzīvē iziet tā brīža mācību, un es ar savu nelūgto iejaukšanos izdarīju lāča pakalpojumu. Bet, ja kāds lūdz tev palīdzību, tad ir noteikti jāpalīdz pēc labākās sirdsapziņas.
Svarīgi vēl ir prast apstādināt sevī mūsu domu mašīnīti – tikai klusumā varam sevi sadzirdēt un arī to, ko Dievs mums vēsta. Sākumā domas apstādināt ir grūti, bet var sākt ar koncentrēšanos uz elpošanu klusumā, tad noteikt sevī – aiziešu tik tālu bez domām. Un tā ar laiku varam samērā ilgu laiku būt klusumā arī apkārtējā steigā.»
Ģimene ir mūsu galvenā Dzīves skola
«Mēs atrodamies katrs savā ģimenē, dzimtā, tautā un arī risinām tās problēmas dotajos apstākļos – izprotam sevi, atstrādājam savas īpašības, atdodam savus parādus un veicam praktiskos darbiņus, un maināmies saskaņā ar Debesīs, pirms atnākšanas uz Zemi, sastādīto programmu. Karmu nevar mainīt, bet ar savu dzīvesveidu un domāšanu mēs varam izmainīt tos apstākļus, kā liktenīgais notikums atrisināsies.
Savā ģimenē mēs īpaši izejam savas mācību stundas caur uzliktiem pārbaudījumiem. Tās nav netaisnības, kas ar mums notiek, bet pašu pelnīti pārbaudījumi un problēmas. Turklāt, kā esmu dzirdējusi, tie vienmēr mums ir mazāki, nekā mēs būtu pelnījuši pēc nodarītiem pārkāpumiem pagātnē. Ja mums šķiet, ka mums kāds dara pāri, ir vērts atcerēties, ka varbūt viņš ir mūsu spogulis vai arī rādītājs, kā jūtas otrs, ja mēs tā darām, vai arī esam kādreiz šim cilvēkam darījuši pāri. Nu mums ir iespēja izprast to, mierīgi iedziļināties un pieņemt radušos situāciju, veikt pareizu analīzi, saprast notiekošo un dot motivētu atbildi sevī. Ja esam pareizi visu izpratuši, tā problēma pati no sevis pazūd – esam nolikuši Dzīves eksāmenu šajā situācijā. Ir svarīgi mums visiem neapvainoties, neaprunāt otru, piedot un lūgt piedošanu, kaut vai domās.
Būtībā ģimene ir mūsu galvenā Dzīves skola, jo ģimenē vistuvāk sanāk kopā tie cilvēki, ar kuriem mums visvairāk ir jāatstrādā savas iepriekšējās kļūdas un jāmācās saprast Dzīves likumsakarības. Un, ja vīrs dara pāri sievai, tad, iespējams, sieva kādreiz ir bijusi pretējā situācijā. Cik ilgi sievai ir jāpacieš vīra izturēšanās, tas ir atkarīgs no nepieciešamās mācības. Ja sieva vai vīrs savu karmu ir izpirkuši, tad karma ir atstrādāta – ģimenes cilvēki atdalās un aiziet katrs savu ceļu. Ja Dzīvē kaut kas ir jāpiedzīvo vairākas reizes, tad ir jāieklausās savā sirdī un jāizprot, kāpēc tas notiek, kas vēl ir jāiemācās. Un vispirms ir jātic Dzīves Taisnībai. Vienmēr ir vērts atcerēties – viss, kas notiek, notiek tikai uz labu.
Tāpat mums būtu nepieciešams vairāk uzticēties saviem bērniem un jāizturas pret viņiem kā pret saprātīgām būtnēm. Ja mēs visu laiku viņiem sakām – tu to nedrīksti, tu šo nedrīksti –, mēs traucējam bērnam izpausties savās darbībās un burtiski apgriežam viņam lāča ausis. Mums bērni ir uzticēti uz laiku sava veida apmācībai un skološanai. Ja bērns dara kādas blēņas, mums ir ļoti saprātīgi jāmāk viņu apstādināt un ievirzīt savās sliedēs. Dažreiz mūsu bērni ir mūsu skolotāji, un no viņiem var daudz ko mācīties. Bērniem līdz septiņiem gadiem vēl nav zudusi atmiņa par to, no kurienes viņš ir atnācis, ko darījis iepriekšējā dzīvē. Mums tikai vajag prast ar mūsu bērnu pareizi sarunāties un atrast kopēju valodu. Ja mēs izsmejam bērnu par viņa, kā mēs domājam, fantāziju, bērns skumji ieraujas sevī un vairāk neko nestāsta par savām sajūtām un zināšanām. Pareizi būtu arī bērniem vakaros lasīt pasakas, kas veicina bērna fantāziju, iztēli, audzina saprast Dzīves likumsakarības un ticēt brīnumiem.»
Savas dzīves veidošana ar Augstāku Spēku Palīdzību
«Zinu, savā Dzīvē esmu nepārtraukti vadīta ar Debesu Tēva un ar Augstāku Spēku palīdzību no A līdz Z, un to izjūtu arvien labāk. Sirds man pasaka priekšā, kur man jāiet, ko jālasa un ko tomēr labāk nē. Tā notiek, es tur neko nevaru izdarīt, atliek tikai atvērties situācijām un paklausīt. Tad viss notiek pareizi un sirds gavilē. Zinu arī, ja kaut ko mēģinu darīt pēc savas saprašanas un pāris reižu esmu apturēta, tad tas man nav jādara un nav turp jāiet. Pēc kāda laika nāk reāla atbilde par to, kas tur notiktu. Neesmu māņticīga un dzīvoju priecīgi pilnvērtīgu, cilvēcisku dzīvi, bet zināmās situācijās noteikti izjūtu Augstāku Spēku vadību.
Galvenais ir ticība, uzticēšanās sev un miers dvēselē. Ar savu mieru un labestību mēs ietekmējam arī apkārtni un citus cilvēkus. Manas domas kā informācija izplatās visapkārt, un to var uztvert cits cilvēks, neko par to nezinot. Ja mēs domājam labu par otru, sūtām savu mīlestību, mēs paceļam otru cilvēku garā un veicinām arī viņam mainīties un agri vai vēlu iet gaismas virzienā. Tādai ticībai ir jābūt, jo mēs visi esam vienoti un saistīti, Dzīvē pārmaiņas nevar notikt uzreiz. No garīgās plāksnes informācija pakāpeniski pārveidojas, pilnveidojas, līdz realizējas fiziskajā plāksnē.
Mēs visi esam vienoti viens ar otru, ar Dabu, dzīvnieku un augu valsti, Zemes Māti, Debesu Tēvu un Debesu Māti, un Augstākajiem Spēkiem. Visi esam veidoti pēc vieniem un tiem pašiem principiem, mums tikai ir tas jāsaprot, jāizprot Dzīves likumsakarības, jāiemācās saprast Mīlestības daudzveidību un Dzīves Skaistumu un godam jāpabeidz sava Dzīves Skola, un jānoliek eksāmeni. Tad mums būs atvērts Ceļš uz mūsu īstajām Mājām kā tajā līdzībā, kas aprakstīta Bībelē, par pazudušo dēlu. Un tur mūs sagaidīs Debesu Tēvs un Debesu Māte, un Augstākie Spēki – mūsu Brāļi un Māsas.»
Ar Dainu Daiju sarunājās Iveta Rozentāle