Kārumlāde – individuāli risinājumi laimes radīšanai
Divas uzņēmīgas sievietes no Cēsīm Vineta Žamoidika un Alla Oldermane pirms nepilniem diviem gadiem nolēma apvienot savas prasmes un izveidot «Vinetas un Allas Kārumlādi». «Kārumlāde» kā garda odziņa tagad rotā Cēsu vecpilsētu un ar niansēto smaržu buķeti vilina ikvienu garāmgājēju savās omulīgajās telpās, pārsteidz ar galvu reibinošiem kulinārijas risinājumiem, kas visspilgtāk atspoguļojas individuāli pasūtītajās kūkās, kas ir īsteni mākslas darbi.
Daudzi saka, ka šis ir īstais laiks biznesam, citi atkal norāda, ka šis laiks ir ļoti grūts un savs bizness jālikvidē. Cālis.lv interesējās, kā dāmām šajā laikā radās ideja par savu biznesu, turklāt nozarē, kas šķiet jau aizņemta, un kā pa šo laiku ir gājis, kāda pieredze radusies un atziņas iegūtas.
Kas jūs pamudināja nopietni pievērsties nozarei, kas būtībā jau piepildīta? Vai jutāt, ka ir vēl kāds neapgūts lauciņš un varat piedāvāt ko atšķirīgu?
Alla: Konditorejas niša šajā pusē bija aizņemta nosacīti. Protams, ir vairākas konditorejas, kas ir lielas ražotnes ar zināmiem standartiem, tomēr līdz šim nebija tādas, kas būtu ar īpašu odziņu, attieksmi un pieeju.
- No «Kārumlādes» arhīviem
Vēlējāmies izveidot mazu konditoreju-veikaliņu, kur ir iespēja ne tikai nopirkt ikdienas bulciņu vai pīrādziņu, bet pircējam ir arī iespēja to pārvērst mīļā dāvanā draugiem, radiem. Gribējām izveidot vietu, kur kāds ieskrien uz brokastu kafijas tasi un mazu, saldu kārumiņu, cits uz biroju pusdienās aiznes mīkstus gaļas pīrādziņus, bet kādam ir vieta, kur pasēdēt pie vīna glāzes vai tējas krūzes pēcpusdienas noslēgumā, baudot mierīgu mūziku vai sildoties pie kamīna, kad aiz loga putina. Mēdz būt tā, ka piedāvājums ir, bet, kad cilvēks grib izvēlēties kaut ko sev, īsti nav no kā. Mēs veidojām biznesu tajā virzienā, kas vēl nebija pilnīgi piepildīts, mūsu skatījumā.
Kāds bija iemesls, lai no darba ņēmēja kļūtu par sava biznesa veidotāju?
Alla: Tā kā abas šajā jomā jau darbojāmies, bijām ieguvušas zināmu pieredzi, bet no saviem klientiem jutām pieaugošo pieprasījumu pēc individuāliem pasūtījumiem ar individuālu pieeju. Esošajā darbā bija iestājusies rutīna. Paejot padsmit gadiem vienā darba vietā un no darītā vairs negūstot patiesu prieku un gandarījumu, sava dzīve ar steigu jāsagriež kājām gaisā un kaut kas jārada pašam, radot prieku kā sev, tā citiem.
Kā nonācāt līdz domai, ka bizness jāveido abām kopā, nevis katrai atsevišķi?
Tās domas par savu biznesu mums abām bija prātā kādu laiku. Jau iepriekš viena pie otras bijām konsultējušās dažādos jautājumos, prasījušas padomu un dalījušās pieredzē. Viena otru izjutām nevis kā konkurentes, bet kā cilvēkus ar pieredzi, pie kā ir vērts un var vērsties.
Grūti spriest, kā būtu veidot biznesu vienai, jo jau no pirmās dienas esam to darījušas kopā. Arī abām kopā mums ir darba pilnas rokas, jo ne tikai vadām šo biznesu, bet pašas darbojamies arī virtuvē. Tāpēc nereti sanāk tā, ka pa dienu strādājam virtuvē un nakts stundas paliek vadībai. Neesam speciāli dalījušas, ko kura dara, bet dabiski ir iegājies, ka ir lietas, ko dara un kārto viena, un ir lietas, ko otra vai abas kopā, skatoties pēc konkrētās situācijas.
Alla: Viens cilvēks nevar zināt visu, tāpēc ir labi, ka mēs esam divas. Divas galvas kopā var izdomāt vairāk un izdarīt vairāk. Mums tomēr būtisks nosacījums ir tas, ka pašas arī darbojamies kā konditores, un pa vidu tam visam ir jāpaspēj izdarīt vadītājas darbi. Viens cilvēks var izdarīt tik, cik var, divi vismaz jau divtik vairāk. Protams, jebkurās attiecībās ir jāpieslīpējas, tāpat arī mums. Jebkuras attiecības ir jākopj, lai izdotos savienība gan attiecībās, gan biznesā.
- No «Kārumlādes» arhīviem
Vineta: Bizness ir kā attiecību veidošana, ņemot vērā cilvēcisko faktoru un emocionālo noskaņojumu. Mēs jau reizēm smejamies, ka viena ar otru esam kopā vairāk nekā ar savām ģimenēm. Tomēr ir ļoti svarīgi, ka ģimenes mūs atbalsta, tad varam droši darboties un zinām, ka nepieciešamības gadījumā saņemsim ne tikai viņu atbalstu, bet arī palīdzību. Arī telpas iekārtojām kopā ar savējiem.
Nenoliedzami, ka ģimene raudzījās piesardzīgi, kad vēlējos uzsākt biznesu, tomēr atbalsts nekad nav liegts. Par sevi visvairāk pārliecināta biju es pati, un vēl arī bija klienti, kas jau iepriekš teica, ka vajag sākt kaut ko savu. Tūliņ būs divi gadi, kopš darbojamies, un tas mūsdienās ir daudz, un ir liels gandarījums, ka mums ir izdevies. Vēl nav bijis tā, ka būtu jādomā – nu viss, šis ir pēdējais mēnesis, kad varam strādāt.
Alla: Mājinieki jau smejas – kad strādāju iepriekšējā darbā, nebiju mājās, un kad strādāju pati sev, joprojām neesmu mājās. Bet viņi jūt, ar kādu prieku daru šo darbu, ar kādām pozitīvām emocijām ierodos mājās, un ieguvēji no tā ir visi.
Kādi ir bijuši šie divi darbības gadi?
Vineta: Nav iespējams teikt, ka bijis brīdis, kad ir riktīgi viegli. Vienmēr ir bijis jādara, jālauza galva, kā labāk, nopelnītais jāiegulda attīstībā, lai neapstātos vienā punktā. Visu laiku vēlamies iet uz priekšu, attīstīties gan piedāvājuma, gan dizaina ziņā. Cilvēkiem ir jāredz, ka viss notiek un attīstās. Jā, ir jārisina ikdienišķi jautājumi, jādomā, kā par visu samaksāt, kas ir būtiskākais un no kā var atteikties.
Laikā, kad citi domā par cenu samazināšanu vai pat biznesa aizvēršanu, jūs spējat noturēt gan cenas, gan kvalitāti. Kā tas izdodas?
Vineta: Mēs analizējām, ka šo divu gadu laikā daudziem produktiem un arī pakalpojumiem cenas ir augušas. Tam pašam pienam, cukuram, valriekstiem. Daudziem produktiem cena ir pieaugusi pat divkārtīgi. Tāpat arī nodokļi visu laiku tiek celti, arī šogad. Pagājušajā gadā izjutām elektrības cenu izmaiņas, šogad jūtams degvielas cenu kāpums. Esam sapratušas, ka jebkurā brīdī varam nonākt situācijā, kad arī mēs būsim spiestas pacelt savu produktu cenas, lai arī līdz šim mēģinājām noturēt gan esošo cenu, gan kvalitāti. Mums ir svarīgs cilvēks, kas pie mums nāk, tas, lai viņš šeit var ienākt un gūt prieku.
- No «Kārumlādes» arhīviem
Alla: Diemžēl saprotam, ka pašreiz, atstājot visu, kā ir, mēs zaudējam peļņu, ko varētu ieguldīt straujākā attīstībā. Domājot par pastāvēšanu un attīstību, būsim spiestas izvērtēt cenas. Tas, uz ko mēs nevaram un negribam taupīt, ir kvalitāte. Medus vietā mēs nepirksim medus izstrādājumu, tāpat pienu pirksim no Straupes, zinot, ka tas būs kvalitatīvs, nevis maksāsim pāris santīmu mazāk par piena izstrādājumu. Mums ir svarīgi palikt pie savām vērtībām, jo jebkurš pircējs vēlēsies saņemt kvalitatīvu preci.
Vineta: Mūsu izstrādājumi ir 100 % roku darbs. Roku darbs vienmēr ir maksājis vairāk nekā rūpnīcā vai ar iekārtām izgatavots produkts. Tāpat kā ar rokām adītas vilnas zeķes ir daudz mīļākas, arī ar rokām gatavotus konditorejas produktus cilvēki novērtē augstāk. Prieks, ka cilvēki to novērtē, un ne tikai tūristi, bet arī latvieši.
Ir cilvēki, kas nāk regulāri, un pārdevējas jau neprasot zina, ko klients vēlēsies. Bet starp pastāvīgajiem klientiem parādās arī jaunas sejas. Ir patīkami, ka ir cilvēki, kuriem ienākšana un pasēdēšana «Kārumlādē» ir kļuvusi par paradumu, ar ko savu ikdienu padarīt patīkamāku.
Kā cilvēki par jums uzzina?
Alla: Vislabāk vienmēr ir strādājusi reklāma no mutes mutē. Kad cilvēks pats ir bijis un iesaka vai arī atnāk kopā ar saviem draugiem vai radiem. Tomēr, ja ir kādas publikācijas vai reklamējam jaunos produktus, cilvēki atnāk, lai uzzinātu, ko mēs piedāvājam un kā tas garšo, un kļūst par mūsu klientiem. Radām jaunus produktus, lai pašām būtu interesanti strādāt, lai ieinteresētu jaunos klientus un pārsteigtu jau esošos. Piedāvājumu arvien mainām, un, ja sākumā cilvēkiem tas bija neierasti, tad tagad pastāvīgie klienti pie tā jau ir pieraduši. Ja kaut ko piedāvājam divas dienas pēc kārtas, klienti ar humoru jautā, vai tas nav palicis no vakardienas. Cepam tādā daudzumā, lai viss būtu svaigs un pasniedzams tajā pašā dienā. Visiecienītākie ir gaļas pīrādziņi un vārītā krēma kūciņas ar dažādiem pildījumiem. Tās ir tik pieprasītas, ka cilvēki tās var dabūt gandrīz vienmēr siltas, jo mēs tik spējam cept, lai apmierinātu pieprasījumu. Arī mums pašām ir interesanti eksperimentēt ar jauniem piedāvājumiem.
Vineta: Idejas pie mums atnāk ļoti dažādi, tāpat ieklausāmies mūsu klientu teiktajā un vēlmēs. Uz Ziemassvētkiem bijām pārsteigtas, ka cilvēki pie mums vēlējās iegādāties piparkūku sirdis. Likās, ka tās jau visur ir pieejamas, bet cilvēki vēlējās tieši pie mums ceptās, un, mums par lielu brīnumu, pēc pirmo izcepšanas bija jācep vēl un vēl.
- No «Kārumlādes» arhīviem
Vai domājat turpināt attīstīties līdzīgā virzienā vai pieļaujat arī kādas krasas pārmaiņas?
Vineta: Uzsākto nevēlamies radikāli mainīt, bet turpināt attīstīties gan, tāpat arī paplašināt tirgu, piedāvājot savus produktus citu veikalu tīklos. Laiks rādīs, kā tas izdosies un izvērtīsies.
Vai reālā biznesa pieredze būtiski atšķiras no tā, ko bijāt iedomājušās?
Vineta: Nē, pārāk lielu pārsteigumu nav. Zinājām, ka tas prasīs daudz laika un viegli nebūs, bet zinājām, uz ko ejam. Protams, ar katru brīdi nāk klāt arvien jaunas zināšanas un pieredze.
Kādas ir galvenās atziņas, ko šajā laikā esat ieguvušas?
Alla: Mēs vadāmies pēc teiciena – labāk septiņas reizes nomēri, pirms vienu reizi griez. Reizēm liekas, ka tas ir traucējoši, tomēr esam sapratušas, ka piesardzība atmaksājas. Esam darījušas pareizi, sākot ar mazumiņu un tad pakāpeniski visu attīstot, nevis paņemot lielus kredītus un nezinot, kā tos atmaksāt.
- No «Kārumlādes» arhīviem
Vineta: Jā, gribējās sākt ar kaut ko lielāku, plāni jau bija grandiozi, bet pilnībā nenožēlojam, ka sākām tieši tā, kā sākām. Tas ir sevi attaisnojis.
Alla: Viss šis process ir interesants, nekad nevari zināt, ar kādiem pārsteigumiem jārēķinās. Šis laiks arī liek saprast, ka nekad nevar zināt, cik stabili būs sadarbības partneri, jo vienu mēnesi viņi ir, bet citā jau vairs nav.
Esam secinājušas, ka ir būtiski nevis darboties maliņā no citiem, bet gan, ja nepieciešams, iet un prasīt padomu. Divritenis nav jāizgudro no jauna. Arī mēs esam atvērtas un, ja cilvēki pie mums nāk pēc padoma, to neatsakām.
Vineta: Reizēm šķiet – ko gan mēs varam ieteikt? Darbojamies tikai divus gadus. Bet tas parāda cilvēku uzticību un novērtējumu, un arī vienkārša pieredze un padoms var noderēt.
Mēs neesam vīlušās, ka riskējām un šo biznesu uzsākām. Jā, kādreiz ir cilvēcisks nogurums un neziņa, bet nekad nav ienākusi prātā doma tam visam atmest ar roku. Divi gadi, tas reizē ir tik maz un reizē tik daudz, jo šķiet, ka izdarīts un radīts ir neaptverami daudz, salīdzinoši īsā laika sprīdī. Sākumā šķita, ka ir tādi klusuma periodi, bet tagad saprotam, ka tas ir laiks, kas aiziet ideju ģenerēšanai, attīstības plānošanai un nodrošināšanai. Miera nav ne brīdi.
Alla: Nav laika rutīnai, visu laiku esam attīstībā, un pašām ir interesanti. Pat ja kādā brīdī būtu jāapsver doma, vai taisīt biznesu ciet vai izdomāt, kā darboties tālāk, mēs noteikti domātu, ko vēl darīt, lai nebūtu jāpieliek tam visam punkts. Neesam no cilvēkiem, kas padodas, un ar savu darbību pierādām sev un citiem, ka varam. Liels atbalsts ir klientu atvērtā attieksme, pozitīvais novērtējums. Tas rada gandarījumu par paveikto.
Ar «Kārumlādes» saimniecēm sarunājās Iveta Rozentāle