Bērniņ, ko Dievs man devis

Bērniņ, kuru Dievs man devis

Savā klēpī iznēsāt,

Pūciņ drebošā un smalkā

Dusi, pieglaudies man klāt!

Irbe āboliņā klausās,

Sirds tai dreb un nevar stāt;

Netrūksties no manas elpas,

Dusi pieglaudies man klāt!

Tevi, manu stiebriņ sīko,

Dzīves vējiem purināt;

Nelaid vaļā manu krūti,

Dusi pieglaudies man klāt!

Viss man zudis, nenāk sapnis

Spirdzināt un mierināt.

Neizslīdi man no rokām,

Dusi pieglaudies man klāt!