Atpūta

Bērns uz slēpēm

Ar kalnu slēpošanu bieži vien ir tā – vai nu cilvēkam tas ļoti patīk vai arī nepatīk nemaz. Vidusmēra patikšana sastopama salīdzinoši retāk.
Un īstam slēpotmīļotājam, protams, gribas (īstenībā tas pat varētu būt prakiski nepieciešams), lai arī viņu bērns ar prieku piedalās šai hobijā. Kamēr bērns vēl mazs, parasti arī vecākiem nākas slēpošanas priekus baudīt visai ierobežotā apjomā – kamēr viens slēpo, tikmēr otrs ”gana” mazo. Nav nekāds brīnums, ka gribas, lai pēc iespējas ātrāk arī jaunā paaudze varētu piedalīties ģimeni vienojošā aktivitātē.

Tā nu mūžīgais jautājums – kad sākt un kā sākt?

Uz kalna var redzēt gan mazuļus mugursomās, gan bērņukus, kurus vecāki tura pavadiņās vai aiz slēpju nūjām, gan galīgi sīkus bērniņus bezbailīgi traucoties pa taisno lejā neskatoties ne pa labi, ne kreisi, gan arī citus ik pa brīdim krītot, kūņojoties ar asarām acīs un uz vecāku uzmundrinājmiem kliedzot, ka viņi i redzēt vairs negrib tās riebīgās slēpes.

Neviens mēs negribam, lai bērnam slēpošana izvērstos par kaut kādu piespiedu pasākumu, tāpēc, pirms liekam bērnu uz slēpēm, svarīgi vispirms izdomāt, vai mazulis tam gatavs. Lūk, ko iesaka pieredzējuši slēpotāji un slēpošanas instruktori zviedru žurnālā ”Föräldrar och Barn”.

Tikko mazais ir iemācījies staigāt, principā viņš ir gatavs arī slēpēm. Tikai ne slaloma, bet gan distanchu slēpēm, jo no parasta soļa līdz slīdošam solim uz slēpēm starpība nav tik liela. Un distanchu slēpes arī ir ļoti labs līdzsvara treniņš.

Ar slaloma slēpēm ir savādāk. Kaut arī divgadnieks var uz tām nostāvēt un varbūt arī viņam liekas, ka tas ir jautri, tomēr īstenībā šai vecumā bērns vēl nav motoriski tik labi attīstīts, lai varētu droši braukt ar slaloma slēpēm.
Trīsgadniekam ir labāka kustību koordinācija un viena daļa fiziski straujāk attīstītu bērnu varētu sākt slēpot šai vecumā.
Tomēr eksperti uzskata, ka optimālais vecums slaloma slēpēm ir no 4 gadiem, jo šai vecumā muskuļi ir ievērojami spēcīgāki kā trīsgadniekam un arī ķermeņa kontrole krietni labāka.
Paskatoties, kā piecgadīgs bērns brauc ar slēpēm, var redzēt, ka viss ķermenis piedalās šai pasākumā – ja kājas brauc ”arkliņā”, tad arī rokas izplestas tādā pašā veidā. Tas tāpēc, ka tikai ap sešu gadu vecumu ķermeņa kontrole ir tiktāl attīstīta, ka ķermeņa augšdaļa un apakšdaļa ”atdalās” viena no otras.
Sešu gadu vecumā notiek vēl viena interesanta pārvērtība – bērns sāk apzināties risku. Ja chetrgadnieks var drosmīgi traukties no kalna gala bez mazākajām šaubām, tad var gadīties, ka sešu gadu vecumā tas pats bērns kļūst stipri piesardzīgāks. Ja nu gadījumā tā gadās ar jūsu bērnu, tad tas nav vis solis atpakaļ attīstībā, bet gan vienkārši jūsu bērns kļuvis gudrāks un piesardzīgāks.

Praktiskas lietas

Kā labāk mācīt bērnu slēpot?
Ja šo jautājumu uzdosiet slēpošanas instruktoriem, kam pašiem ir bērni, tad atbilde būs viennozīmīga – vislabāk mācīt bērnu cita instruktora vadībā. Kopā ar instruktoru bērni uzvedas savādāk nekā ar vecākiem – vecāki mēdz būt pārlieku apchubinoši un izpalīdzīgi un bērni to lieliski izmanto. Tas pats piecgadnieks, kurš nekādi nevar pats braukt ar enkurliftu, ja viņš ir kopā ar kādu no vecākiem, bez problēmām to izdara ar instruktoru. Bērns, kurš neuzdrošinās sākt braukt patstāavīgi bez turēšanās pie tēta nūjas, kopā ar instruktoru jau otrajā reizē brauc kā lielais.
Skandināvu instruktori ir apguvuši speciālu apmācību programmu - bērniem dažādos vecumos ir vajadzīga dažāda pieeja. Rezultātā instruktāžu bērns uztver nevis kā mācīšanu, bet rotaļu – ar dažādu vingrinājumu palīdzību mazais apgūst līdzsvaru un kontroli pār slēpēm dažādās situācijās.

Ja instruktors nav pieejams?
Protams, arī vecāki lieliski var iemācīt bērnu slēpot. Tikai jāatceras, ka bērns ātri nogurst un nevajag pārforsēt – labāk mazliet par maz nekā par daudz.

Par pacēlājiem.
Chetrgadnieks vēl nav gatavs enkurliftam, bet ”podziņu” var ātri vien iemācīties braukt patstāvīgi. Svarīgi tikai, lai sākumā kāds viņam palīdz.
Piecgadnieks savukārt var tikt galā arī ar enkurliftu.

Mazliet par aprīkojumu.

Īrēt vai pirkt inventāru?
Ja slēpošana aprobežojas tikai ar gadskārtēju izbraucienu uz kalniem nedēļas garumā, tad viennozīmīgi labāk inventāru bērnam īrēt. Jo bērni aug ātri un inventārs ir dārgs. Bet, ja kopā ar nedēļas nogales izbraucieniem salasās 3-4 nedēļas gadā, tad atmaksājas pirkt. 

Distanchu slēpes.
Pavisam maziem bērniem nav vajadzīgi slēpju zābaki – savus pirmos soļus uz slēpēm viņi lieliski var spert arī parastajos ziemas zābakos un slēpēs ar atsperu vai līdzīgu stiprinājumu. Slēpēm jābūt apmēram ķermeņa garumā vai mazliet garākām. Nūjām jāsniedzas līdz padusēm.

Slaloma slēpes.
Principā slēpošanas aprīkojums tiek ražots bērniem no 3 gadu vecuma.
Daudzi vecāki pērk bērniem lietotas slēpes, jo jaunas ir dārgas. Bet tad gan jāskatās, lai tās nebūtu pārāk vecas. Kaut arī slēpes varbūt mazlietotas, tomēr materiāls ar laiku noveco un nekādā gadījumā nevajadzētu ļaut bērnam braukt ar slēpēm, kas vecākas par 10 gadiem.
Slēpēm jābūt ap 10 cm īsākām nekā ķermeņa garums, tas mēdz būt apmēram līdz degunam. Īsākās slēpes tiek ražotas 70-80 cm garumā.

Slaloma zābaki.
Ja gribat bērnam pirkt savus zābakus, tiem vajadzētu būt ar 1,5 cm brīvu vietu pirkstgalā. Svarīgi ir izvēlēties ne pārāk lielus un platus zābakus – optimāli ir, lai tie labi apkļauj kāju, kas tērpta vienā vilnas frotē slēpošanas zeķē. Ja polsterēsiet ar vairākām zeķu kārtām, tad zābaki nebūs pietiekoši stabili.
Bērniem līdz vismaz 10-12  gadu vecumam izvēlieties junioru zābakus, kas nopērkami līdz 39-40 izmēram. Pieaugušo zābakiem stulms var būt pārāk garš un  rezultātā, ja sanāk nokrist, bērns var traumēt ceļa locītavas.

Nūjas.
Līdz 6-7 gadu vecumam bērniem nūjas nav nepieciešamas. Ja tomēr pērkat nūjas, tām jābūt apmēram līdz jostasvietai – ja apgriež nūju otrādi un aptver to ar plaukstu augšpus riņķīša, tad elkonim jābūt taisnā leņķī. Nūjas nopērkamas no 70 cm garuma.

Aizsargķivere.
Ķivere būtu ieteicama visiem, ne tikai bērniem. Klasiska kļūda, ko bieži nākas redzēt uz kalna – ķivere uztupināta uz biezas cepures. Tādā veidā tā var sļūkāt šurpu turpu un nav nekāds aizsargs. Vislabāk to lietot bez cepures, jo tā ir pietiekoši silta. Tomēr, ja laiks ļoti auksts, var izmantot plānu tā saucamo ”laupītājcepuri”, kas aizsargā seju. Ķiveri izvēlieties tādu, lai bērns brīvi varētu atliekt galvu atpaklaj, tā nedrīkst sniegties pārāk zemu uz kakla. Ja bērns lieto aizsargbrilles, tad ķiveres augšmalai būtu jāsniedzas līdz brilļu malai.

Citi noderīgi raksti

Ceļojuma un mājas aptieciņas

Lidošana kopā ar kaķi uz ārzemēm

Par aktīvo atpūtu varat aprunāties Cāļa forumos

Aktīva atpūta

Valstis, pilsētas, vietas