Atpūta

Slēpņošana – mūsdienu aktīvās atpūtas veids

Izrādās, ka ne jebkura uzturēšanās internetā nozīmē dīku sēdēšanu pie datora. Ir kāda spēle, kuras uzsākšanai ir vajadzīgs internets, taču tālāk spēle rosina doties ārā – uz mežu, uz neredzētām vai kārtīgi neiepazītām Latvijas un citu valstu vietām. Šo spēli sauc Geocaching jeb slēpņošana. Spēles būtība ir mazu slēptuvju – parasti hermētiski noslēgtu plastmasas kastīšu – atrašanā, izmantojot internetā atrastos datus par slēpņa koordinātēm.

Slēpņošanas izcelšanās vēsture

Būtībā apslēpto mantu meklēšanai ir ļoti sena vēsture, un šis process licies noslēpumaini aizraujošs gan slēptuvju meklēšanas stāstu lasītājiem, gan meklētājiem. Ar divu lielisku izgudrojumu – interneta un ASV Aizsardzības ministrijas izstrādātās Globālās pozicionēšanas sistēmas (saīsināti – GPS; angļu val.: Navigation Signal Timing and Ranging Global Positioning System) – palīdzību apslēpto mantu meklēšanas spēle ir kļuvusi pieejama ikvienam, kam ir internets un GPS.

Slēpņu meklēšanas kā mūsdienīgas spēles vēsture iesākās 2000. gadā. Sākotnēji pavadoņu navigācijas sistēma bija paredzēta militārajai izmantošanai. Pavadoņi pārraida radio signālus, kurus uztver GPS uztvērēji, un nosaka atrašanās vietu. 2000. gada 1. maijā prezidents B. Klintons paziņoja, ka tiek atslēgta traucējumu sistēma (Selective Availability) civilajiem lietotājiem, kā rezultātā koordināšu noteikšanas precizitāte pieauga desmit reižu.

2. maijā Deivs Ulmers (Dave Ulmer) no Portlendas Oregonas štatā vienā no tīkla konferencēm piedāvāja draugiem jaunu spēli – viens cilvēks izveido slēptuvi, publicē tās koordinātes internetā, un citi, vadoties pēc šīm koordinātēm, mēģina atrast slēptuvi. Nākošajā dienā Deivs mežā netālu no savas pilsētas izveidoja pirmo slēptuvi, ievietojot tajā videokasetes, grāmatas, datorprogrammas, produktus un naudu.

Jau 13. maijā spēle izplatās ārpus ASV, tiek izveidota slēptuve Jaunzēlandē. 30. maijā Matt Stum piedāvā nomainīt sākotnējo spēles nosaukumu Stash pret citu – Geocaching. Septembrī Jeremy Irish reģistrē domēnu www.geocaching.com, paralēli attīstās vēl citi serveri, kas veltīti slēpņošanai, piemēram, www.navicache.com.

Foto no Aigara Reinholda privātā arhīva

Kā uzsākt spēli un kas jāņem vērā spēles gaitā

Vispirms, lai ieraudzītu iespējamās slēpņu atrašanās vietas, jāreģistrējas Geocaching mājas lapā www.geocaching.com. Tad attiecīgajā lapas sadaļā jāatrod slēpnis, kuru vēlies apmeklēt, un jāievada tā koordinātes GPS aparātā vai mobilajā telefonā, kam pieejams šis pakalpojums. Ir slēpņi, kurus var atrast tikai ar kartes un vietas apraksta palīdzību.

Dodies meklēt slēpni un, kad slēpnis atrasts un esi atzīmējies viesu grāmatā, paziņo par slēpņa atrašanu mājas lapā. Šajā mājas lapā, kā arī lapā www.geoforums.lv vai citās vari sīkāk iepazīties ar spēles noteikumiem. Tur sniegti padomi, kas jāņem vērā, veidojot jaunus slēpņus, un kādi ir slēpņu veidi, un citas veiksmīgai slēpņošanai būtiskas lietas. Geoforums.lv statistikas dati liecina, ka novembra beigās Latvijā bija 1423 aktīvu slēpņu.

Ikkatrs atrastais slēpnis ir īpašs

Jānis Tilaks ar slēpņošanu sācis nodarboties pagājušās vasaras augustā. Kopā ar draugiem meklējuši slēpņus Cēsīs, Valmierā un pa ceļam uz Valmieru. Bijuši vairāk nekā trīspadsmit vietās un atraduši septiņus slēpņus. Līdz šim viņi meklējuši tikai Traditional Cache jeb tradicionālos slēpņus, kuriem ir konkrēti dotas koordinātas, un viss, kas jādara – jāatrod kastīte. Taču viņi plāno meklēt arī cita veida slēpņus. Pēdējā braucienā uz Valmieru paši izveidojuši vienu slēpni. Jau pirmajā dienā pēc slēpņa apstiprināšanas to bija devušies meklēt vairāk nekā desmit cilvēku. Tas vien norāda, ka azartisku cilvēku Latvijā netrūkst.

Jānis atzīst, ka ar slēpņošanu nodarbojas, jo tas ir lielisks ceļošanas veids, laba atpūta pie dabas un ļoti interesanti pavadīts laiks. To var darīt gan ikdienā, gan arī īpaši slēpņošanai atvēlētās dienās, patiesībā ar to var nodarboties jebkurā kompānijā. Vasarā kopā ar draugiem divu dienu laikā ar riteņiem nobraukuši 64 km, apceļotas Cēsis, sākot no Vaives dzirnavām līdz pat Raiskumam un Ungura ezeram. Pēc šī brauciena visi bijuši ļoti noguruši un kājas pārpūles dēļ lāga vairs nav klausījušas, taču gandarījums par paveikto bijis milzīgs. Katra reize ir liels piedzīvojums, un līdz ar katru slēpni ir kāds jauns stāsts.

Ikkatrs slēpnis, ko meklējuši, ar kaut ko bijis īpašs. Kāpelējuši pa tiltu režģiem, kāpuši viens otram uz pleciem, lai tiktu pāri sienām, meklējuši pat tumsā, lai visu padarītu vēl interesantāku un nepievērstu lieku uzmanību. Slēpņi vienmēr atrodas kādā skaistā vietā, tādēļ par piedzīvotiem skaistiem skatiem ir ļoti daudz ko stāstīt.

Foto no Aigara Reinholda privātā arhīva

Slēpņošana palīdz saskatīt skaisto savā apkārtnē

Svetlana Lagzdiņa un Aigars Reinholds spēlē kopš pavasara un šobrīd atraduši 25 slēpņus, tajā skaitā vienu Itālijā. Paši vēl nav izvietojuši nevienu slēpni, jo krāj pieredzi un ņem vērā ieteikumu savus slēpņus veidot pēc simts atrastajiem.

Interesanti esot tie slēpņi, kuriem ir kāds pārsteigums, jo aprakstā nav minēts, kas konkrēti sagaida. Viens no tādiem pārsteigumiem bijis milzīgais Ķīvmeža akmens. Pozitīvs slēpņošanas aspekts – apkārtnes labāka iepazīšana. Viņi dzīvo netālu no Landzes, bet nekad pašā Landzē nebija bijuši. Taču nu tas noticis, viens no pirmajiem slēpņiem, kuru meklējuši, bijis pie Landzes baznīcas. Tā izrādījusies ļoti skaista vieta Ventas krastā ar nelielu baznīcu, kuru ieskauj simtgadīgi koki, un slēpnis paslēpts viena koka dobumā.

Foto no Jāņa Tilaka privātā arhīva

Ceļotāji – vēl viena interesanta slēpņošanas lieta

Valdis Miezītis par Geocaching nejauši uzzināja 2010. gadā, kad bija iegādājies «HTC» mobilo telefonu ar GPS. Valdis internetā sācis meklēt, kam GPS paredzēts. Tā kā spēles koncepcija ir parādīt citiem kādu interesantu vietu, tā likusies pamēģināšanas vērta. Slēpņu medību mājas lapā viņš piereģistrējies 2010. gada 9. aprīlī un līdz šim atradis 212 slēpņus. Ar slēpņošanu Valdis pārsvarā nodarbojas vienatnē, pa retam kopā ar meitiņu, kurai tas arī patīk.

Valdim Miezītim sanācis atrast kādu duci
ceļotāju (Travel Bug). Vienmēr ir interesanti paskatīties, no kurienes tie ceļojuši, kādās valstīs pabijuši, galerijās aplūkot bildes ar vietām, kur tie atradušies. Un tagad citi ceļotāju atradēji no visas pasaules galerijā var aplūkot dažas bildes ar Latvijas ainavām. Ceļotāju misijas ir dažādas – sākot no aizkļūšanas līdz Olimpisko spēļu norišu vietām, konkrētu valstu vai vietu apmeklēšanai līdz pat visu okeānu pārlidošanai.

Valdis arī pats palaidis pāris ceļotāju – latu ar Sprīdīti (protams, kopā ar aprakstu gan par Latvijas monētu, gan par pašu Sprīdīti), meitas ceļotājam Buzz Lightyear (Bazs no multiplikācijas filmas «Rotaļlietu stāsts») tika dota misija apceļot pēc iespējas vairāk atrakciju parkus. Pašlaik tas ir pabijis Anglijā, Beļģijā un Nīderlandē.

Kopā ar meitu Valdis izvietojis vienu slēpni, kuru atraduši 284 cilvēki, un 30 reizes tas reģistrēts kā neatrasts. Pašlaik esot padomā vēl viena slēpņa izvietošana, bet vēl jāsavāc izsmeļošāka informācija par objektu, lai atradēji vairāk zinātu par vietu, kuru ir apmeklējuši.

Arī Valdis, tāpat kā Jānis, atzīst, ka gandrīz katrs slēpnis ir palicis atmiņā, jo samērā reti ir vienādi slēpņi. Vienmēr ir slēpņi, ko atrast ir vieglāk vai grūtāk un kas atrodas skaistākā vai aizraujošākā vietā. Pati skaistākā ainava pavērusies pie slēpņa Sabiles Vīna kalnā. «No augšas saule apspīdēja apartos laukus un zaļās pļavas tā, ka brīdi sajutos kā putna lidojumā. Sapratu, ka Latvija tiešām ir ļoti skaista. Savukārt adrenalīnu visvairāk smēlos, mēģinot piekļūt slēpnim zem kāda tilta pāri Lielupei. Naktī kāpu no tilta uz pontona virs naksnīga,
novembrīgi auksta un melna kā piķis ūdens,» atceras Valdis.

Iveta Odiņa

Citi interesanti raksti

Plankings jeb būt par dēli

Mājas video savam priekam

Par aktīvo atpūtu varat aprunāties Cāļa forumos

Aktīva atpūta

Valstis, pilsētas, vietas