Etiopija - balss no pagātnes
Mūsu trakajā dzīves ritmā šķiet dīvaini, ka kaut kur pasaulē ir cilvēki, kurus nesatrauc nekas no globālām lietām. Viņi nezina, kas ir Obama un Putins. Viņi nav bijuši tālāk par kaimiņu ciematu. Katrs baltais tūrists un mašīna ir nedēļas vai pat mēneša vērts notikums.
- Arī sienās Ēģiptes pētnieki uzskata, ka abām zemēm ir daudz kopēju vēsturisku iezīmju.
Nedaudz no vēstures lapām
Rietumu civilizācijas neskarta vēl pagaidām ir Etiopija, kas šobrīd kļuvis par vienu no eksotiskā tūrisma populārākajiem galamērķiem. Jābrauc tagad, kamēr civilizācija to vēl nav sabojājusi. Šādus komentārus varam lasīt starptautisko tūrisma portālu forumos.
Etiopija ir vienīgā no Āfrikas valstīm, kas nekad nav bijusi kolonizēta. Lai gan tā atrodas ļoti tuvu pravieša Muhameda dzimtajai zemei, jau kopš 4. gs. līdz pat mūsu dienām Etiopijas valsts reliģija ir kristietība. Pirmo reizi pasaules vēsturē Etiopija minēta Bībelē, kad tās karaliene Šēba apmeklēja karali Zālamanu 1000 g. p.m.ē. Ar viņu mīlas leģendu arī saistās stāsts par dārgo un unikālo Derību šķirstu. Pēc Babilonijas valdnieka rīkotās Jeruzālemes izlaupīšanas, tas vairs neesot redzēts. Taču ļaudis stāsta, ka lielais svētums glabājas Etiopijas galvaspilsētas Aksumas vienā no nelielajām ar žogu un stieplēm apvilktajām baznīciņām. To sargājot mūks un lāsts. Kas šķirstu iekāros – mirs mokošā nāvē. Bet viss notika kā romantiskā mīlas stāstā. Zālamans tā iemīlējies karalienē, ka bijis gatavs tai pie kājām noklāt visus pasaules dārgumus. Šēba uzstājusi, ka atbraukusi tikai uz lietišķu tikšanos un neko no viņa ne lūgs ne ņems. Taču Zālamans bijis gudrāks, Valstisko sarunu laikā speciāli tikuši pasniegti asi ēdieni. Naktī karalienei palicis nelabi un bijis vien jālūdz kauss ar ūdeni. Mājās Šēba atgriezās ar Zālamana dēlu zem sirds. Vēlāk jaunais Meneliks devies iepazīties ar papuci un Zālamans ne tikai to saņēmis atplestām rokām, atzinis par dēlu, bet arī uzdāvinājis Derības šķirstu, kurā atradās akmens plāksne ar iekalto Mozus derību. Šo stāstu dažādos izpildījumos Etiopijā jūs dzirdēsiet no visiem gidiem.
Kultūru un tradīciju krustceles
Etiopija atrodas Āfrikas kontinenta augstākās un gleznainākās vietas kā Simiena kalni un dziļākā ieleja – Danakila ieplaka ar Mēness virsmai līdzīgu ainavu, Erkila vulkāns ar ilgstoši aktīvu lavas ezeru tā krāterī. Zeme, kur cilvēki savdabīgā mūsdienu manierē saglabājuši sensenās sadzīves un nacionālas tradīcijas. Omo ielejā, nelielā teritorijā, tā kā nekur citur uz Zemes, ir lielākā etnisko grupu dažādība. Mazāk nekā 15000 kvadrātkilometru platībā dzīvo ļaudis, kas runā 10 dažādās valodās (neieskaitot dialektus). Eksperti lēš, ka vairāk nekā 1000 gadu laikā Omo ieleja bijusi krustceles dažādām kultūrām, caur kuru ļaudis klīduši no vienas zemes uz citu un rezultātā līdz mūsdienām saglabājušās cilvēku grupas ar neatkarīgu kultūru un valodu.
Apstākļi šai zemē ir visai skarbi - karstums mijas ar lietavām un zemīte ar nav nekāda pūciņa – viena vienīga māla pika. Ražu viņi iegūst vairākas reizes gadā atkarībā, kas par kultūru tiek audzēta. Cilvēki ir iemācījušies diedelēt, jo zina – baltais tā ir nauda un dāvanas. Pat mazi bērni zina elementāro angļu valodu. Katrā mazākajā ciematiņā ir skola. Tā kā pamatizglītība ir nodrošināta visiem. Šai sakarā kāds humoreskai līdzīgs gadījums, kas publicēts portāla Draugiem.lv ceļojumu aprakstos:
“Mums, nu jau pie zināma komforta pieradušajiem, garākos pārbraucienos velti cerēt uz tualetēm. Pa retam jau var trāpīt kādā restorānā ar kauliem piemestām pagaldēm un atejas caurumu aiz leņķa vai aizdomīgā viesnīcā ar kazām šveicaru vietā, taču lielākoties jāatceras nu jau piemirstais skolas laiku ekskursiju sauklis: meitenes – pa labi, zēni – pa kreisi! Mežu un krūmu diemžēl nav daudz – tie visi izcirsti būvniecībai un lai atbrīvotu jaunas platības lauksaimniecībai. Akācijas ar raksturīgi saplacināto zaļotni aug pa vienai – neder, tādējādi lielākās cerības ir uz pirms pusotra gadsimta Etiopijā no Austrālijas ievesto ātraudzīgo eikaliptu birzīm. Turklāt, kā jau minēts, nav kilometra, kur pa ceļu nepārvietotos uz skolu vai no skolas ejošie bērni. Tādējādi atrast vietiņu, kur baltam cilvēkam atviegloties, vislabāk būtu meklēt caur satelītu. Līdz ko busiņš apstājas, uz to sāk skriet visi, kas to pamanījuši. Un arī pakalniem ir acis... Tad viņi ielenc mūs un diedelē konfektes, tukšās plastmasas pudeles, zīmuļus, pildspalvas. Var tikai pabrīnīties, kur puišelis lauka vidū jau izracis nosmulēto kladi, lai varētu demonstrēt, ka viņam nav, ar ko tajā veikt pierakstus. Tātad šādai atejas pauzei jāizvēlas iespējami vientuļa vieta un krūmos jāskrien varen naski, lai paspētu pirms nākamo mangotāju ierašanās. Ja krūmu pudurītis gadījies neliels, iejūtīgie šoferi mēģina mūsu svētbrīdi pasargāt, daudznozīmīgi pārmētājot labi saskatāmu akmeni no vienas rokas otrā. Melnos puišeļus tas pārliecina. Tomēr nepārskatāmos kalnu mežiņos, kur it kā nav nevienas dzīves dvēseles, vienalga var gaidīt kāds pārsteigums, kas vēlāk kļūst par mūsu grupas folkloru – lūk, vienas meitenes grēksūdze: „Es vēl tupēju, kad pēkšņi aiz akmeņa parādījās melna sprogaina galva, kas teica: Give me a pen ! (Iedod man pildspalvu)!” "
Kas noteikti jāredz
Vislielākais kolorīts ir ciemošanās pie ciltīm. Tas arī ir iekļauts tūrisma firmu piedāvājumos.
- Mursi cilts sievietes šādi greznojas kopš senseniem laikiem.
- Hammer cilts ir viena no skaitliski lielākajām Etiopijā. Viņi audzē prosu, dārzeņus, tabaku un kokvilnu, kā arī lielopus. Interesanti ir viņu keramikas izstrādājumi, bet jo īpaši hammer cilts ļaudis izceļas ar neparasto matu sasuku. Matu mezglus, kuros kā saistvielu lieto mālus un strausu spalvas kā rotājumus, veido vīriešiem pēc veiksmīgām medībām. Šīs parūkveidīgās frizūras tiek nēsātas 3 – 6 mēnešus.
- Mursi etniskā grupa dzīvo netālu no Sudānas robežas. Viņu ciemats ir visnoslēgtākā vieta Etiopijā. Tam apkārt ir kalni un no otras puses – Omo upe. Mursi iedzīvotājiem ir pašiem sava valoda. Tā ir vienīgā vieta uz zemes, kur sievietes jaunībā atgriež apakšlūpu un izsit priekšējos zobus, lai varētu ielikt mutē māla apļus. Tūrisma bukletos rakstīts, ka vēsturiski šī paraža varēja rasties vergu laikā. Tā sevi sakropļojot, sievietes sargājās no vergturu vardarbības. Māla vai koka apļu diametram jābūt 12 cm vai lielākam. Toties šodien viņas labprāt fotografējas kopā ar tūristiem, neaizmirstot par to paprasīt naudu.
- Asu izjūtu cienītāji var doties uz saderināšanās ceremoniju. vīrietis izvēlas savu nākamo sievu ar buļļa mēslu, svieta un medus veidojuma pikuci pieskaroties izredzētās. Taču pirms tam sievietes veic rituālās dejas precēties gribošo vīriešu priekšā. Katram tēvainim rokā ir rīkste, ar kuru viņš uzsit pa interesi izraisījušās sievietes muguru. Viņa nedrīkst izrādīt sāpes. Tā kā vakars ir garš, tad tā beigās visām potenciālajām līgavām muguras ir asiņainas.
- Pavisam noteikti ir jāaizbrauc uz Lalibelu. Ja to izlaidīsiet, tad varat uzskatīt, ka Etiopijas ceļojums tāda haltūra vien ir bijusi. Lalibelu veido 11 monolītu baznīcu komplekss, kas izgrebtas 12.gadsimtā rozā granīta klintīs. Tās ir ieskaitītas pasaules brīnumu sarakstā. Katra baznīciņa ir unikālā arhitektūras stilā un to interjeru grezno labi saglabājušies gleznojumi, kuru saturs ir veltījums Dieva slavai. Klintis šajā apvidū ir relatīvi mīkstas, taču mūsdienu zinātnieki vēl joprojām nevar izskaidrot kā baznīcas ir tapušas. Šī ir viena no vissvētākajām vietām uz zemes. Lalibelu arī dēvē par Jauno Jeruzalemi, daudzas ēkas tika nosauktas un būvētas līdzīgi kā tas ir Jeruzalemē. Lalibela bija Etiopijas galvaspilsēta līdz 13.gadsimtam.
- Slavenā Tana ezera krastos aug papiruss. Tieši to leģendārais norvēģu ceļotājs Tūrs Heierdāls esot izmantojis savas laivas būvniecībai. Vietējie joprojām brauc papirusa laivās. Tūristi gan pārvietojas ar stingrākiem ūdens transporta līdzekļiem ar motoru.
- Zilās Nīlas ūdenskritums – vietējo valodā Tis Isat (kūpošais ūdens) , krītot tik tiešām rada dūmu iespaidu. Lai to sasniegtu, 2 stundas ir jāiet pa kalnainu ceļu. Taču skats, kas paveras, ir elpu aizraujošs.
Etiopija ir daudz un dažādi dabas parki, kur sīki un smalki var izpētīt vietējo floru un faunu. Ļoti iespaidīgs ir Marabu putns. Cilvēka lieluma draudzīgs radījums, kas paceļoties spārnos saceļ vēja viesuli pārdesmit metrus radiusā.
- Viens no 12 pasaules brīnumiem - Lalibela!
Dažas neizprotamas lietas un noderīgi padomi
- Mainīt naudu visizdevīgāk ir uz ielas. Pirmkārt, kurss izdevīgāks, otrkārt, bankā tas var aizņemt pat vairākas stundas. Etiopieši atzīst dolārus.
- Viesnīca ir laba, ja tajā pieslēgts, ūdens, elektrība un gultai ir moskīti tīkls.
- Degvielu var nopirkt TIKAI lielajās pilsētās. Vietējie visur iet kājām. Nebrīnieties, ka tūrisma busiņam uz jumta šoferis un pavadoņi krāmēs kannas ar degvielu;
- Paņemiet līdzi kasti ar zīmuļiem un pildspalvām – būs ejošākais suvenīrs, ko dalīt ciematiņu bērniem.
- Etiopijā nezina, kas ir vārīta ola. Toties omletes viņi gatavo vismaz 50 veidos;
- Augļi aug ceļa malās, bet tos nopirkt, kā arī iegādāties augļu sulu praktiski nav iespējams. Droši vien vietējie uzskata, ka jābūt gauži dumjam, ja pats nevari salasīt. Importētās sulas ir divas reizes dārgākas kā pie mums.
- Ēdieni ir asi. Dažiem sastāvdaļas noteikt nav iespējams. Apbruņojaties ar milzu devu medikamentu pret kuņga sāpēm un caureju.
- Labs esot vietējais alus.
- Etiopijā var nopirkt zālīti. Tikai neiedomājaties to vest mājās.
Cenas
- Pusdienas vienam cilvēkam krodziņā maksā nepilnus četrus dolārus;
- Telefona sakari uz ārpasauli maksā minimums četrus dolārus minūtē;
- Nakšņošana ciematos 5 – 10 dolāri no cilvēka;
- Tūrisma ceļazīmi divu nedēļu braucienam var iegādāties 1500 – 3000 Ls robežas.
Lasi vēl
Patīkami pārsteidzošā Igaunija. Ceļojuma piezīmes 3. diena