Karnevāla tradīcijas pasaulē
Februāra sākumā kristīgajā pasaulē mijās dzirkstošs prieks un ciešanu priekšnojautas. Vēl skan karnevālu taures, bet pamalē aust Pelnu diena, ar kuru sākas Lielais gavēnis – ciešanu laiks. Taču līdz tam cilvēki steidza izlīksmoties.
Kurš gan nav dzirdējis par trakulīgas kaisles piesātinātajiem karnevāliem Riodežaneiro vai pavasara svētkiem misticisma apvītajā Venēcijā? Un jāteic – šīs ir tikai divas pazīstamākās pilsētas tradicionāli katoliskajās zemēs, kur pirms Lielā gavēņa virmo līksme. Maskarādes, dziesmas, dejas un mielasti, vienā vārdā – karnevāli – notiek arī Vācijā, Francijā, Beļģijā, Latīņamerikas zemēs, Dominikas Republikā. Arī tādās Amerikas pilsētās kā Ņūorleāna.
Kur meklējami karnevāla aizsākumi? Mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis savos darbos stāsta, ka tā tradīcijas aizsākumi meklējami jau civilizācijas rītausmā, kad pirmatnējā sabiedrība mēģināja atrast dzīves izpausmes formās kopienu vienojošus momentus. Piemēram, tie bija rituāli, kas saistījās ar bērna dzimšanu, karavīra iniciāciju, vai arī varoņa aiziešanu viņsaulē. Taču kā norāda profesors Andris Rubenis, mūsdienu karnevāla izpratne vairāk saistās ar tradīcijām, kas aizsākušās vēl viduslaiku pilsētās.
Bet, runājot tieši par Venēciju un maskām, interesanti ir tas, ka arī maskēšanās šajā pilsētā savulaik ir bijusi reglamentēta. Vecākais dokuments, kas attiecas uz masku lietošanu ir datēts ar 1268. gadu. Un gadsimtiem ejot, masku lietošanai Venēcijā noteikti dažādi ierobežojumi, kuru neievērošana draudēja pat ar bargiem sodiem. Tā, piemēram, 1608. gadā tika noteikts, ka maskas jāvalkā tikai karnevāla laikā un oficiālā viesībās. Vīriešiem, kas šo nosacījumu pārkāpa bija jāpavada divi gadi cietumā, pēc tam uz pusotru gadu viņus ieslēdza galerās par airētājiem, tam visam klāt viņiem bija jāsamaksā arī 500 liru naudas sods. Savukārt sievietes par šo pārkāpumu trieca cauri pilsētai, tad publiski izsmēja pilsētas centrālajā Svētā Marka laukumā. Vēl vaininiecēm bija jāsamaksā 500 liru naudas sods un uz četriem gadiem jāpamet Venēcija. Šādā veidā Venēcijas republikā toreiz sargāja sabiedrisko kārtību un gādāja par pilsoņu tikumību. Jo – kā jau minēts – maskētam cilvēkam ir brīvākas rokas.
Mūsdienās šādi sodi par par maskēšanos nelaikā Venēcijā, protams, vairs neeksistē. Domājams, arī karnevāla izpausme laika gaitā ir transformējusies.
Jāatgādina, ka karnevālu tradīcija kā agrāk, tā tagad raksturīga Romas katoļu zemēm, bet ne tām valstīm, kur dominējošās konfesijas ir protestanti.