Atpūta

Foto no fotogrāfu redzes leņķa

Ikvienā ģimenē vai radu lokā ir sastopams kāds fotogrāfs – amatieris vai profesionālis. Tādēļ pievērsīsimies dažādu forumu pamatjautājumiem, piemēram, ‹‹Kādu pirmo digitālo fotoaparātu man iegādāties?››, kā arī tādu uzskatu izskaidrošanai kā ‹‹Fotogrāfija nav megapikseļi, aparāti, digitālās vai analogās tehnoloģijas bildes radīšanā. Vajadzētu uzdot jautājumus par fotogrāfijas saturisko pusi!››.

Šajā rakstā atbildes uz minētajiem jautājumiem netiks sniegtas – daudz kas lasītājam taps skaidrs tāpat. 

Šajā, pirmajā rakstā par foto tēmu, nedaudz pievērsīsimies Latvijas foto mākslai pasaules kopainā. Pieredzē dalās tie, kurus fotogrāfijas jomā par amatieriem vairs nevarētu saukt.

Attieksme pret analogo foto

Reiz bija lenšu magnetofoni un arī foto laboratorijas, kur romantiski sarkanā gaismā tapa fotoattēli. ‹‹Digitālie fotoaparāti ir daudz labāki – uzreiz redzams, kāds attēls ir sanācis, un, ja tas arī nav izdevies, to ir iespējams dažādi uzlabot,›› apgalvo daudzi. Rodas jautājums: vai tiešām fotofilmiņas, attīstītāji un visas tik sen zināmās ar foto saistītās lietas tagad ir tikai vēsture?

Krievijas fotogrāfs Aleksandrs Lapins saka: ‹‹Ar ko ir vērtīga fotogrāfija? Ne amatieru, ne žurnālistu vai mākslas foto, bet vienkārši – fotogrāfija vispār? Ar to, ka tā bija! Fotogrāfija ir visprecīzākais apkārtējās vides atspoguļojums. Dokumentalitāte un patiesums – dabiskas fotogrāfijas īpašības. Fotogrāfija nemelos, to radījuši caur objektīvu krītoši gaismas stari, nevis fotogrāfs. Viņš tikai gadījies īstajā brīdī un vietā.››

Vēsturē gan ir dzirdēti falsifikācijas gadījumi, kad ar retušas palīdzību ideoloģijas un politiskās konjunktūras vārdā noslēpta patiesība. Tomēr patiesību varēja pārbaudīt, ja bija pieejams oriģināls – filmiņas negatīvs. Ciparu fotogrāfijā oriģināla patieso datu aplūkošanas ceļš var būt daudz sarežģītāks vai pat neiespējams. Foto žurnālistikā attēla uzlabošana ar datora palīdzību, protams, nav pieņemama. Pārkāpums būtu, piemēram, pievienot vēl kādu līķi pie nokritušas lidmašīnas, lai kopskats izskatītos iespaidīgāks.

Latvijas fotogrāfi atzīst, ka attieksme pret analogajiem fotoaparātiem ir neitrāla vai nostalģiski pozitīva – kā pret skaistu vēsturi (daži savas foto gaitas uzsākuši ar tādiem fotoaparātiem). Turklāt jāsaka, ka tagad šādu fotoaparātu izmantošana būtu dārgs prieks. Imants Urtāns saka: ‹‹Attieksme pret analogajiem fotoaparātiem ir kā pret smalkām rotaļlietām, ko var kolekcionēt, ar ko var spēlēties, bet diemžēl tas prasa naudu un laiku. Abi pēdējie pietrūkst. Protams, analogais fotoaparāts ir līdzeklis mākslas darbu radīšanai.›› Līdzīgi domā Ojārs Zabarovskis: ‹‹Analogais foto ir vērtība, ar ko bildējot, ir jāpiedomā par katru kadru.›› Skarbāks ir Juris Popovs: ‹‹Tās ir novecojušas tehnoloģijas. Dažiem tas ir mēģinājums būt oriģināliem (tāpat kā visur nēsāt līdzi ģitāru vai uz galvas pīt dredus).›› 

Kādus fotoaparātus lieto profesionāļi

Nereti kādā forumā kārtējo jautājuma ‹‹Kādu aparātu man iegādāties?›› uzdevēju norāj par jau 1001 reizi apžļembāta jautājuma uzdošanu un nocitē jau iepriekš pieminēto Krievijas fotogrāfu Aleksandru Lapinu – ‹‹Unikālu fotogrāfiju var uzņemt ar vislētāko fotokameru un iespiest uz avīžpapīra››. Un tad foruma nākošajā ierakstā seko teikums – ‹‹Rakstu, lai izpalīdzētu draudzenei nopirkt fotoaparātu››.

Neko nevar darīt – cilvēkam gribas, lai viņam ieteiktu – ‹‹tev jāpērk, lūk, šis fotoaparāts››. Mēs tādu grēku neuzņemsimies. Palīdzēsim izvēlēties, aptaujājot lielākā vai mazākā mērā profesionāļus un jautājot, kādus digitālos fotoaparātus viņi pašlaik izmanto un kuri bijuši viņu pirmie ciparu fotoaparāti. Tādā veidā iegūsim fotoaparātu nosaukumus, ko meklēt un par ko lasīt atsauksmes.

Tātad – pirmie un pašreizējie fotoaparāti, kā arī informācija par to, kur un kā fotoaparāti ir izvēlēti, atsauksmes par tiem un nākotnes ieceres jaunas foto tehnikas iegādei:

  • Imants Urtāns – fotografē kopš bērnības, profesionāli – apmēram pēdējos četrus gadus. ‹‹Pirmais digitālais fotoaparāts bija Canon 300D, šobrīd – Canon 5D Mark II. Izvēlējos tādu, kas savā kategorijā (pilna matrica) nodrošina labāko attēla kvalitāti un nav nesamērīgi dārgs. Atsauksmes ir vislabākās, taču svarīgāki par pašu aparātu ir labi objektīvi. To cena ir līdzīga aparāta cenai, tie ir vajadzīgi vismaz 5–6, un tie nosaka attēla raksturu un kvalitāti. Nākošo plānoju pirkt iepriekšminētā fotoaparāta nākamo modeli, kas vēl nav iznācis. Digitālie aparāti jāmaina vienreiz 3–5 gados (tāpat kā datori). Uzskatu, ka labs fotoaparāts jāpērk veikalā.››

  • Haralds Elceris – nopietni fotografē 30 gadus. Viņš saka: ‹‹Laikam jau foto ir mans hobijs, ja neko neizdodas nopelnīt. Pārāk dārgs man tas hobijs. Pirmais fotoaparāts bija Nikon D80, pašlaik – Nikon D300. Centos pirkt labāko, ko par to naudu var dabūt; tā ir viena no lētākajām kamerām, ar ko Latvijā nabadzīgam profesionālim nav neērti rādīties cilvēkos un ar ko var uztaisīt jau daudzmaz cilvēcīgu bildi arī ne labākajos gaismas apstākļos. Plānoju Nikon D700, D3x vai D700x. Nikon D3x un D700x ir divreiz vairāk pikseļu. Kameru izvēlos pēc parocīguma.››
  • Inta Moročko – fotografēja jau agrā jaunībā uz melnbaltajām filmām ar Smenu, digitalizējusies trīs gadus. ‹‹Foto ir kā hobijs, kā pašizpausmes līdzeklis un labs laika pavadīšanas veids kopā ar interesantiem cilvēkiem. Pirmais fotoaparāts, ko izmēģināju, bija kaut kāds šausmīgs ziepis, pēc kura nospriedu, ka man nevajag tik sliktas kvalitātes bildes. Nākošais bija Sony DSC H-5, tagad man ir spoguļkamera Sony alfa 300. Kā es izvēlējos? Google, Google un vēlreiz Google. Ja runājam, pēc kādiem kritērijiem, tad jāsaka – cena, pieejami ‹‹Minoltas›› objektīvi un atlokāms displejs. Kamera ir normāla, tāda pati kā pārējās šādā cenu kategorijā. Mīnuss ir tāds, ka ir diezgan augsts trokšņu līmenis. Jaunu pagaidām pirkt neplānoju.››
Foto: Inta Moročko
  • Ojārs Zabarovskis – fotografē jau kopš mazotnes, un foto ir sirdslieta. ‹‹Bija parastais ziepju trauks Canon 520, 550, tagad – Canon EOS 1000. Izvēlos, pētot atsauksmes un citu fotogrāfu ieteikumus, un tādējādi sanāk vidējais aritmētiskais starp cenu un iespējām. Par izvēli teikšu tā – jāpaskatās, kā citiem izvēlētais fotoaparāts strādā, un jāatrod fotoaparāts par sakarīgu cenu.››
  • Juris Popovs – fotografē sen, viņam tā ir iespēja nopelnīt naudu. ‹‹Viens no pirmajiem fotoaparātiem bija Sony DSC (kaut kāds, laikam 1,3 vai 0,3 mpix), precīzāk neatceros – tas bija ap 1999. gadu. Pašlaik – Canon EOS 5D Mark II, EOS 1D Mark III, Panasonic GH1, GF1, Sony TX5. Jaunus pirkt neplānoju, jo šie ir labi. Tas, kur izvēlēties, ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem – vēlmēm, materiālā stāvokļa un priekšzināšanām fotogrāfijā.››
  • Aigars Bokāns – fotografē trīs gadus, tā ir viņa dzīves jēga un karjera. ‹‹Pirmais fotoaparāts bija parasts ziepju trauks, tagad – Nikon D90 spoguļkamera. Izvēlējos pēc nepieciešamajiem parametriem un saderīgā aprīkojuma. Atsauksmes ir ļoti labas, un pagaidām neplānoju pirkt jaunu fotoaparātu. Izvēloties fotoaparātu veikalā, protams, visu var labāk redzēt, bet internetā ir lētāk (tādā gadījumā fotoaparāts jāpērk tikai specializētajos foto e-veikalos).››
Foto: Aigars Bokāns
  • Dmitrijs Mokejevs – fotografē piecus gadus. Sākumā fotografēšana bija hobijs. ‹‹Online›› foto skolā, Krievijā, apguvis foto kompozīcijas pamatus un nokārtojis eksāmenus. Tagad ar fotogrāfiju pelna naudu. Viņu uzaicināja strādāt par fotogrāfu vienā uzņēmumā, tādēļ viņš atteicās no ierēdņa amata. ‹‹Pirmais digitālais fotoaparāts bija Panasonic Lumix DMC LC1, šobrīd fotografēju ar Canon 5D Mark II. Biju spiests pirkt jauno kameru, jo gadījās konflikts ar ‹‹Sony›› servisu, kas diagnostikas laikā salauza LVL 1400 vērtu objektīvu un atteicās to kompensēt. Vēlējos pat tiesāties, bet tobrīd bija izvēle – turpināt kašķēties un tērēt naudu tiesai, kas iesākumā sastādīja LVL 500, vai pirkt jaunu kameru un fotografēt. Tāpēc nolēmu aiziet no ‹‹Sony›› uz visiem laikiem un nopirku 5D Mark II, jo tas bija labākais, ko varēja atrast par pieejamo cenu (šobrīd šī kamera ir populāra profesionāļu vidū). Tobrīd kopā ar sievu gaidījām meitiņu, tāpēc zināma nozīme bija arī iespējai ar šo fotokameru filmēt HD kvalitātē. Par šo kameru ir sakāms vairāk pozitīva nekā negatīva. Iesākumā nedaudz traucēja kameras RAW konvertācijas profils ‹‹Adobe›› programmatūrā. Konvertējot RAW failus ar ‹‹Adobe›› programmām, bildes kļuva sarkanīgākas un kontrastainākas, nekā to darot ar ‹‹Canon›› programmu. Ar laiku sapratu konvertēšanas specifiku un nedaudz pamainīju profilu. Domāju iegādāties tieši tādu pašu otro kameru, bet vēl nezinu, kad tas notiks. Kameras nepērku veikalos, vairāk pētu tehnisko informāciju.››
Foto: Dmitrijs Mokejevs
  • Dzintars Šubins – pirmo filmiņu un bildīti sarkanās gaismas vannas istabā attīstījis tālajā 1976. gadā, toreiz gājis 6. klasē, un kopš tā laika tas ir viņa hobijs. ‹‹Pirmie analogie aparāti bija Smena 8M, Ljubiteļ, un Zenit spoguļkamera, bet ciparu – Sony DSC/P2. Tagad fotografēju ar Panasonic FZ20, Olympus 510E, Canon 50D. Pirmos divus ciparu fotoaparātus izvēlējos, vadoties pēc draugu ieteikumiem, otros divus – finansiālo iespēju robežās. Internetā apskatos digitālo kameru datubāzi, tad eju uz veikalu aptaustīt. Cenu skatos internetā, ja atšķirība ar cenu plauktā ir maza, tad pērku veikalā, ja atšķirība ir lielāka, pērku internetā.››
Foto: Dzintars Šubins
  • Ronalds Šulcs – fotogrāfē kopš 2006. gada. Mācījies pie fotogrāfa Māra Kundziņa un vēl citos kursos, saņēmis profesionāļa diplomu profesijā fotogrāfs. Šobrīd ir pilna laika profesionāls fotogrāfs ar specializāciju cilvēku portretos. ‹‹Man ir bijis tikai viens fotoaparāts – Canon 30D. Ar to esmu gājis caur uguni un ūdeni (vārdu tiešajā nozīmē). Šo fotoaparātu izvēlējos tādēļ, ka šķita sakarīgi tā parametri. Arī šodien, kad to vairs neražo, var taisīt skaistas bildes. Gribētu uzreiz pāriet uz vidējā formāta digitālās aizmugures fotoaparātiem – kvalitāte ir daudz labāka. Pirms pirkt foto tehniku, ieteiktu konsultēties ar draugu, kurš kaut ko saprot no fotografēšanas.››

Vai kāds vēl nefotogrāfē?

Foto forumos parādās arī diskusijas par to, ka foto ir par daudz. Visi fotografē visu un visus, tehniskās iespējas īsākā laikā ļauj taisīt daudz vairāk uzņēmumu nekā agrāk, kad bija jāķer īstais mirklis. Vēl viena problēma – cilvēku pūlī, kādā sabiedriskā pasākumā, ir iespējams nofotografēt interesantu seju vai rakursu un bildi ievietot savā albūmā vai , iespējams, piedāvāt publicēšanai dzeltenajai presei, ja zem objektīva trāpījusies kāda slavenība. Bet, ja nu konkrētajai personai ir iebildumi, ka citi viņu aplūko un komentē bildi? Augstākās tiesas Senāts gan atstāja spēkā spriedumu, ar kuru noraidīja uzņēmēja Jāņa Nagļa dzīvesbiedres Kristīnes Dupates prasību pret žurnāla ‹‹Privātā Dzīve›› izdevēju par prettiesisku iejaukšanos indivīda personiskajā dzīvē, bez atļaujas publicējot žurnālā viņas fotogrāfijas. Vai tā notiktu vienmēr, tas droši vien atkarīgs no konkrētās situācijas.

Imants Urtāns uzskata: ‹‹Kas nav aizliegts ar likumu, tas ir atļauts. Ētikas pārkāpums vairāk ir savstarpēju norunu neievērošana starp klientu un fotogrāfu, fotogrāfiju zagšana internetā. Fotografēt uz ielas bez cilvēka iepriekšējas piekrišanas ir normāli. Cita lieta ir tad, ja iegūtais rezultāts ir draņķīgs – rodas ētiskas dabas problēmas. Bet, ja ir tapis mākslas darbs, tad nospļauties par ētiku! Lai fotografētu uz ielas, jābūt drosmei un talantam kontaktēties ar cilvēkiem.››

Savukārt Dmitriju Mokejevu vairāk uztrauc nevis tas, ka visi visu fotografē, bet zema fotogrāfijas kultūra. Tas, ka visi fotogrāfē, sekmē konkurenci, un tas nav slikti. Cilvēki veido dokumentālo fotogrāfiju un apmierina savas psiholoģiskās vajadzības pašizteikties. Inta Moročko saka: ‹‹Digitālā fotogrāfija ir nesalīdzināmi vienkāršāka par analogo. Gadu gaitā cenu ziņā tā ir kļuvusi draudzīga un pietiekami kvalitatīva. Kāpēc lai visi visu nefotografētu?››

Juris Popovs izsakās: ‹‹Un? Visi brauc ar auto. Visi skatās televizoru. Vai tad foto, jūsuprāt, ir kaut kas elitārs?››

Aigars Bokāns: ‹‹Ir saradušies ļoti daudz fotogrāfu, kuri diemžēl īpaši daudz no tā nesaprot. Galvenais uzskats – ja kamera ir kruta, fotogrāfs arī.››

Haralds Elceris joko: ‹‹Katrs plānprātiņš, kuram mamma uz izlaidumu uzdāvinājusi entry leveļa dSLR, fotografē un paģērē LVL 20/h. Kad filmu bija jāprot ielikt kamerā, tā nenotika.›› 

Kurus saucam par izciliem fotogrāfiem

Pēc kā mums būtu jātiecas? Uzrunātajiem fotogrāfiem jautāju, kurus amata brāļus viņi sauktu par izciliem, ievērojamiem vai citādi nozīmīgiem. Biežākās atbildes bija, ka tādu ir diezgan daudz un nav viena fotogrāfa, kuru var objektīvi izcelt citu fotogrāfu vidū.

Imants Urtāns izcēla fotogrāfu Jāni Gleizdu. Aigara Bokāna favorīti ir Māris Kundziņš un Andris Eglītis. Intai Moročko patīk vecmeistari, piemēram, Gunārs Binde. Dzintaram Šubinam dzirdētākie ir Elmārs Rudzītis un Gunārs Binde. Vēl tika pieminēti Egons Spuris, Valdis Brauns, Vilhelms Mihailovskis, Pēteris Jaunzems, Leonīds Tugaļevs, Ervīns Links, Reinis Hofmanis, Alnis Stakle, Raimo Lielbriedis, Jānis Ratnieks, Uldis Briedis un Astrīda Meirāne.

Dzintars Šubins mūsu rakstu noslēdz ar ļoti patīkamu teikumu: ‹‹Pietiek paklejot pa photodom.com vai pa fotoblog.lv, lai atrastu parasto amatieru fantastiski skaistus fotouzņēmumus.››

Iveta Odiņa

Citi interesanti raksti

Grāmatu un rakstnieku anti-tops

Mājas video savam priekam

Jums ir hobijs? Padalieties interesēs ar citiem portāla apmeklētājiem Cāļa forumos

Sirdij un dvēselei
Rokdarbi
Zaļumu un pūkainīšu stūrītis
Pļāpiņa