Atpūta

Kur likt savus memuārus vai dzeju

Šis esot iespēju laiks gan naudas pelnīšanai, gan tērēšanai. Interesanti, kādu iespēju piedāvā fakts, ka cilvēks raksta dzeju, romānu vai vienkārši dienasgrāmatu, ko viņš gribētu redzēt iespiestu. Vai ar to var pelnīt vai tikai iztērēt naudu? Agrāk taču autori, ja vien tika līdz tipogrāfijai, esot pelnījuši uzreiz, izdevniecība maksājusi honorāru un pati nodarbojusies ar realizāciju. Ja ir pazīšanās, liela uzņēmība un valodu prasme (un tulks), grāmatu var izdot arī ārvalstīs, bet par faktisko situāciju Latvijā, vaicāju vairākām Latvijas izdevniecībām.

Grāmatu rakstīšana nav tā ienesīgākā nodarbe

Līga Loļa, apgāda «Jumava» reklāmas projektu vadītāja, saka, ka diemžēl grāmatu rakstīšana, līdzīgi kā aktieriem vai mūziķiem, pašlaik nav ienesīgākā nodarbe un nevar būt cilvēka iztikšanas avots vai pamatnodarbošanās.

Pašlaik grāmatas izdošanai «Jumavā» ir vairāki varianti:

  • autors iesniedz manuskriptu, redakcija izvērtē tā literāro kvalitāti un komerciālo veiksmīgumu un pozitīva lēmuma rezultātā izdod grāmatu;
  • apgāds izvēlas tēmu, par ko būtu jāuzraksta grāmata, un piedāvā kādam no autoriem/speciālistiem to sastādīt/uzrakstīt;
  • autors pats var finansēt grāmatas izdošanu, kā arī grāmata var tikt izdota, sadarbojoties ar atbalstītājiem vai sponsoriem.
Foto: istockphoto.com

Nododot darbu apgādam izvērtēšanai, autoram ir jāņem vērā, ka apgāds izvēlas tēmas, kas ir atbilstošas pašlaik valdošajām tendencēm: pašpalīdzības sērijas grāmatas, ezoterika, vēsturiski notikumi. Mazāk veiksmīga pašlaik ir dzeja un apjomīga (lappušu ziņā) daiļliteratūra.

Par finansiālu atalgojumu ar katru autoru tiek slēgts līgums pēc abpusēja izdevīguma principa. Citiem ir noteikta summa – honorārs. Citi darbi tiek apmaksāti pēc iesniegtā/iedotā apjoma, bet citi autori izvēlas slēgt līgumu, kurā paredzēts saņemt naudu par katru pārdoto eksemplāru, taču tas nav izdevīgākais honorāra saņemšanas veids, jo izdoto grāmatu tirāžas diemžēl sarūk ar katru gadu.

Mākslas grāmatām parasti meklē finansējumu

Izdevniecības «Neputns» biroja vadītāja Ilze Amoliņa: «Mēs esam visai specifiska izdevniecība tādā nozīmē, ka izdodam grāmatas, galvenokārt, par mākslu, mākslas vēsturi, kultūras mantojumu un nedaudz arī dzeju. Tas tad arī ir pirmais kritērijs, izvēloties autorus.

Ir gadījumi, kad autori piesakās paši (jau ar pamatā sagatavotu manuskriptu), ir gadījumi, kad galvenā redaktore pati kādu uzrunā, zinot, ka šī persona strādā pie kāda izdevniecību interesējoša materiāla. Protams, notiek arī konsultēšanās ar attiecīgo jomu speciālistiem.

Tad seko finanšu piesaistīšana. Parasti tā ir piedalīšanās Kultūrkapitāla un Rīgas domes projektu konkursos, tiek meklēti atbalstītāji. Reti ir gadījumi, kad autors pats iegulda kādu daļu līdzekļu. Izdevumus sastāda honorārs redaktoram, māksliniekam, ja nepieciešams, tulkam, fotogrāfiju apstrādātājam, arī pašam autoram, kā arī  tipogrāfijas izdevumi (papīrs, druka). Honorārs par manuskripta sagatavošanu ir autora vienīgais ienākums.

Jūs vaicājāt, vai sadarbības process ar autoru ir atkarīgs no tā, kādas ir prognozes par grāmatas pieprasījumu. Šodienas situācija ir tāda, ka pirktspēja ir tik minimāla, ka pat tās grāmatas, kam, mūsuprāt, vajadzētu ātri aiziet tautā, mierīgi guļ mūsu noliktavā. Grāmatnīcas pieprasa ārkārtīgi piesardzīgi, t. i., mazu skaitu, un, ja grāmata kādu laiku netiek pirkta, dod mums atpakaļ. Tādēļ bieži vien cilvēki sūdzas, ka grāmatnīcās nevar atrast mūsu izdevumus, jo to tur vienkārši nav (un ne mūsu vainas dēļ).

Mēs cenšamies meklēt tiešu kontaktu ar lasītāju – piedalāmies dažādos grāmatu tirgos, pārdodam arī savā birojā un e-veikalā.»

Grāmatu sagatavošanas process ir atšķirīgs

Apgāda «Zvaigzne ABC» galvenā redaktore Ilze Briģe: «Grāmatas gan pēc satura, gan pēc formas ir ļoti dažādas, un arī to sagatavošanas process mēdz būt ļoti atšķirīgs.

Foto: istockphoto.com

Īsa atbilde par grāmatas tapšanu ir šāda. Ja autors vēlas izdot grāmatu, tad droši vien autoram palūgs atsūtīt attiecīgo manuskriptu izvērtēšanai. Mūsu apgādā šo darbu lasa un novērtē vairāki apgāda darbinieki un informē autoru par savu lēmumu. Ja tiek nolemts, ka šis darbs mūs interesē un mēs varam paredzēt tam zināmu lasītāju (pircēju) loku, ar autoru tiek slēgts līgums, kurā tiek noformulēti abu pušu pienākumi un saistības. Līgumā tiek paredzēta arī autoratlīdzība. Parasti tā ir noteikti procenti no katras pārdotās grāmatas.

Pēc grāmatas iznākšanas mēs to izvietojam visos mūsu veikalos un piedāvājam realizācijai arī mūsu sadarbības partneriem. Ja apgāds ir nolēmis kādu darbu izdot, tad ar to strādā vesela ļaužu grupa. Manuskripts tiek rediģēts, tiek veidots mākslinieciskais noformējums (vāks, ilustrācijas), to lasa korektori, apstrādā tehniskais redaktors un, kad manuskripts ir sagatavots, apgādā tiek arī maketēts, un nosūtīts uz tipogrāfiju iespiešanai.»

Grāmatu izdošanas izmaksas un finansējums var būt atšķirīgs

Izdevniecības «Pētergailis» Mārketinga un pārdošanas nodaļas vadītājs Kaspars Eizentāls: «Parasti autors mums iesniedz manuskriptu izvērtēšanai – nosūtot uz e-pastu vai nododot klātienē.  Izdevniecības redakcija, kas sastāv no redaktoriem un izdevniecības vadības, izskata manuskripta, potenciālās grāmatas, atbilstību mūsu izdevniecības vajadzībām un mērķiem. Piemēram, mūsu izdevniecības prioritāte noteiktā laika posmā ir pedagoģiskā vai metodiskā literatūra, varbūt arī proza vai dzeja. Iepriekš izvērtējot manuskriptu, tiek pieņemts lēmums slēgt ar autoru līgumu par grāmatas izdošanu.

Šajā brīdī izdevniecība pilnībā uzņemas apmaksāt visus izdevumus (maketa izgatavošana, mākslinieka, redaktora un korektora darbs, grāmatas tipogrāfiska izdošana, reklāmas izdevumi). Naudas jautājumi ar autoru tiek kārtoti divējādi – vai nu tiek izmaksāts vienreizējs honorārs un autortiesības nonāk izdevniecības īpašumā, vai nu autors saņem daļēju samaksu, pārējo samaksu saņemot no pārdoto grāmatu skaita (jo vairāk tiek pārdots, jo lielāka atlīdzība, un otrādi).

Ja iesniegtais manuskripts neatbilst izdevniecības aktualitātēm, tad autoram tiek piestādīta tāme – aprēķins, kāda summa ir jāmaksā par grāmatas izdošanu. Šajā gadījumā mūsu izdevniecība  var palīdzēt ar sponsora piesaistīšanu, kurš apmaksātu grāmatas izdošanas izdevumus.

Foto: istockphoto.com

Taču, kā jau visi, arī izdevniecības iet kopsolī ar laiku, un šobrīd jaunajam rakstniekam vai dzejniekam, kura grāmatas tiek noraidītas lielajās izdevniecībās, ir iespēja tipogrāfiski izdot savas grāmatas vienā, divos, piecos vai vairāk eksemplāros (atkarībā no pircēju/interesentu skaita). Tas nav dārgi – autoram jāapmaksā maketa sagatavošana (internetā ir pamācība par maketa veidošanu, tāpēc šo darbu var veikt patstāvīgi), savukārt mikrotipogrāfijā vienas grāmatas cena atkarībā no apjoma maksā LVL 2–5 (skatīt, piemēram, drukatava.lv vai blurb.com).

Diemžēl sakarā ar lasīšanas nepopularitāti grāmatu tirāžas neglābjami samazinās, līdz ar to ar peļņu var rēķināties tikai nedaudzi, ļoti populāri vai aktuāli autori. Par precīzu summu, cik izmaksā sagatavot grāmatu, es nevarēšu teikt, jo tas ir atkarīgs no grāmatas noformējuma, ilustrācijām, krāsām, papīra un citiem parametriem, kas ļoti būtiski ietekmē grāmatas sagatavošanu. Ja tā ir dzejas grāmata, bez īpašām ilustrācijām un neliela formāta, tad cena būs neliela. Ja tā ir kāda rokasgrāmata ar attēliem, fotogrāfijām, augstas kvalitātes papīru utt., tad cena var būt līdz pāris tūkstošiem latu.

Arī tipogrāfijas izmaksas ir ļoti dažādas, īpaši ņemot vērā, ka savus pakalpojumus piedāvā ne tikai Latvijas tipogrāfijas, bet arī Eiropas un Āzijas (Ķīnas u. c.) valstu uzņēmumi, kuru jauda un resursi ļauj piedāvāt pievilcīgas cenas, īpaši krāsainu un sarežģītu grāmatu drukāšanā.»

Grāmatas izdošanu var apmaksāt pa posmiem

Izdevniecības «Iespēju grāmata» idejas autore un vadītāja Eva Savele-Gavare: «Latvijā lielo izdevniecību elastība neļauj darboties ar jaunajiem autoriem tā, kā jaunie autori gribētu. Lai izdevniecība paņemtu darbu savā paspārnē, tam jābūt ļoti spēcīgam un nepārprotami tādam, kas var pats sevi pārdot. Ja tas tā ir, tad vārti ir vaļā un izdevniecība darbu ņem savā paspārnē, piedāvājot autoram atlīdzību, kas diemžēl ir salīdzinoši neliela, bet tomēr ir. Izdevniecības tomēr priekšroku izvēlas dot tiem, kuri jau ir ar «vārdu», kuri nav jāieved grāmatu pasaulē un jāveic lielie iepazīstināšanas pasākumi – tā ir lētāk un vienkāršāk. Ieguvums – ne par ko vairs nav jādomā, darbs ir atdots, un atliek grāmatu gaidīt plauktos un priecāties. Zaudējums – nav vairs nekādas teikšanas par savu darbu.

«Iespēju grāmata» paredz elastību – iespēju bez kāda subjektīva viedokļa vai kritikas izdot savu darbu, jo mēs nemēģinām atrast ģēnijus, mēs dodam iespēju. Mēs paredzam to, ka autori var izdot grāmatas mazās tirāžās, tātad nav liela ieguldījuma, paredzam iespēju izpausties un iesaistīties visos procesos, kas saistīti ar grāmatas realizāciju. Autoratlīdzību par darbu autors nosaka pats. Peļņas formula ir vienkārša – noteiktā atlīdzība tiek reizināta ar pārdoto grāmatu skaitu.

Foto: Hemera Photo Clip Art

Ieguvums – autors ir iesaistīts visos procesos, un ar viņu viss tiek saskaņots, autors pats nosaka vēlamo atlīdzību, pats izvēlas realizācijas procesu. Mēs palīdzam to īstenot. Zaudējums – ar to, ka autors ir atnācis un noslēdzis līgumu, viss nebeidzas, viss tikai sākas. Autoram aktīvi jāiesaistās grāmatas prezentācijās un citos realizācijas pasākumos. To var nedarīt, ja grāmata nav paredzēta plašai auditorijai. Bet – kurš gan nevēlas savu darbu izplatīt pēc iespējas lielākam lasītāju lokam?

Ar izdevumiem ir dažādi. Viss atkarīgs no darba un tā specifikas, kā arī plānotās tirāžas apjomiem. Ir pirmreizējie izdevumi, kas vienreiz nomaksājami un nekad vairs neatkārtosies, un ir pastāvīgie drukas izdevumi. Parasti visi grib dzirdēt ciparus, kas ir visgrūtākais, jo nav noteiktu ciparu, kuri ir un nemainās. Bet teikšu tā – ja grāmata nav specifiska un ļoti īpatnēja, tirāžas apjoms ir, teiksim, ap simts grāmatu un grāmata vidēji ir 200 lappušu bieza, tad izdevumi noteikti iekļaujas LVL 300–400. Summa nav jāmaksā uzreiz, bet gan pa daļām, jo maksājumi notiek pa posmiem un jāmaksā tikai par konkrēto posmu. Tad seko drukas izdevumi, kas arī tiek dalīti daļās. Katrā ziņā ar katru autoru vienmēr vienojamies, cik, kas, ko un kā.»

Iveta Odiņa

Citi interesanti raksti

Foto no fotogrāfu redzes leņķa

Grāmatu un rakstnieku anti-tops

Jums ir hobijs? Padalieties interesēs ar citiem portāla apmeklētājiem Cāļa forumos

Sirdij un dvēselei
Rokdarbi
Zaļumu un pūkainīšu stūrītis
Pļāpiņa