Atpūta

Mājas video savam priekam

Portālā kambaris.lv izlasīju, ka padomju laikos video filmēšanas komplekts bijis tik vērtīgs, ka ticis pat mainīts pret vieglo automašīnu «VAZ 2103». Bet, kā ir mūsdienās, kad ir visplašākās iespējas gan fotografēt, gan filmēt? Vai cilvēki filmē video mājas vajadzībām, ko filmē un kur to lērumu safilmētā glabā? Sarunājos ar Dāvi Pēterkopu, kura sirdslieta ir video filmēšana un montāža un ar ko viņš nodarbojas jau kopš vidusskolas laika, un fotogrāfu Ojāru Zabarovski.

Kādas videokameras ir modē

Dāvis: «Mūsdienās kameras pārsvarā iegādājas cilvēki, kuriem ir skaidrs mērķis, ko ar tām vēlas darīt, jo izvēle un alternatīvas ir milzīgas. Lai filmētu ikdienišķus notikumus un, piemēram, publicētu tos internetā, kamera nemaz nav vajadzīga, jo mūsdienīgākie mobilie telefoni piedāvā ierakstīt augstas izšķirtspējas video, un ierakstīšanas laiks ir samērā liels. Tāpat var arī izmantot kameras režīmu fotokamerās.

Foto: istockphoto.com

Protams, videokameras piedāvā plašākas iespējas tam, kā mēs varam iegūt un parādīt vēlamo video. Pašlaik topā ir HD (augstas izšķirtspējas) kameras ar iespēju video materiālu saglabāt zibatmiņā vai cietajā diskā. Labas kameras var iegādāties, sākot no LVL 300, bet viss ir atkarīgs no filmēšanas mērķa, jo cenu amplitūda ir no LVL 200 līdz pat LVL 1000. Profesionālās kameras ir vēl dārgākas. Vairākums gan vēl izmanto vecās, labās SD kameras. Ne vienmēr jaudīgāka un dārgāka kamera nozīmē labāko rezultātu, svarīgi ir arī tas, kā tiek filmēts. Un tur viss ir atkarīgs no video operatora radošā gara un spējām.»

Ojārs: «Jā, var jau filmēt arī ar fotoaparātu, bet tas tomēr nav īsti piemērots kvalitatīva video uzņemšanai, jo domāts taču fotografēšanai. Skaņa varētu būt slikta, jo gar fotoaparāta korpusu berzējas pirksti. Tomēr tas, iespējams, ir subjektīvi – kas nu kuram ir pieņemams.

Pats pieturos pie vecām, pārbaudītām vērtībām – analogās, digitālās DV kasetes. Nu jā, lenti jāpārtin, tā rakstās tikai oriģinālā laika ātrumā (viena stunda arī jāraksta vienu stundu), bet man patīk kvalitāte. DV raksta ar 24 bitreitu (signāls ir spēcīgs, un daudz informācijas sekundes daļā iet cauri). Tajā pašā gadījumā DVD raksta tikai 9.5–10 bitreitu variantā. Atšķiras ieraksts, lai arī acij tāds vēl ir pieņemams, saspiežot vairāk ierakstu, krasi samazinās kvalitāte. Loma ir arī videokameras jūtībai un optikai. Tā ir liela problēma, jo labākas kameras ir dārgākas.

DVD atliek paskrāpēt vai paturēt saulē, un mikro plastmasa pakusīs, virsma tiks traumēta, un var gadīties, ka, ieliekot atskaņotājā, parādās tikai viens uzraksts – error. Un saturs ir vējā. Vecās lentās ierakstu var glabāt vismaz 100 gadu, lai gan mitrums to apdraud tik un tā.»

Ko parasti filmē mājas video

Jautāju, ko cilvēki tagad filmē. Man šķiet, tad, kad parādījās plašāka iespēja filmēt savām vajadzībām, tika filmēts viss pēc kārtas – gan izlaidums, gan bērna pirmais, otrais un trešais solis, gan atpūta mājās, dārzā un pludmalē. Ko filmē tagad? Fotogrāfus, protams, redz daudz, taču, piemēram, izlaidumos, nemaz tik ļoti vairs nemana video filmēšanu.

Dāvis: «Parasti izlaidumi nav vislabākais materiāls filmēšanai, jo garlaicīgi notikumi filmās izskatās vēl garlaicīgāki. Šādiem pasākumiem atbilstošāka varētu būt fotografēšana. Tomēr, ja mēs gribam iemūžināt, kā mūsu dēls vai meita saņem diplomu un saka uzrunu visiem sanākušajiem, tad – kas var būt labāks par tā nofilmēšanu?»

Ojārs: «Izlaidumos filmē. Bet, ja no pēdējās rindas, turot kameru ar vienu roku, kas šūpojas, skaņa būs nekāda, ar izrāvumiem, būs redzamas citu muguras. Jums tas ir vajadzīgs? Arī pieaicinātam filmētājam ir grūti, jo cilvēki neizprot filmēšanas specifiku – vēlas tādu ieraksta kvalitāti, «lai būtu, kā televīzijā rāda». Bet tam vajag atbilstošu apgaismojumu, vajag filmēt tuvumā, nevis no pēdējās rindas.»

Dāvis: «Visbiežāk tiek filmēti ceļojumi, dzimšanas dienas, kāzas, dažādi ģimenes notikumi, priekšnesumi, arī sacensības. Daudzi vecāki filmē savus bērnus, tad taisa filmas un pēc gadiem skatās, kā bērns ir audzis. Jaunieši taisa arī dažādas īsfilmas vai skečus. Mūsu ģimenē, piemēram, katru gadu tiek rīkots filmu vakars, kad atbrauc mani radi un mēs viens otram rādām savu ceļojumu filmas.»

Kur glabājams safilmētais video

Dāvis: «Sākotnēji videokamera uzfilmēto materiālu saglabā savā iekšējā zibatmiņā vai cietajā diskā. Ir arī kameras, kas materiālu ieraksta kasetēs (mini-dv), tās gan tagad sāk iziet no modes, bet to pluss ir tas, ka video var uzglabāt arī kasetē, ja nav vēlmes pārpildīt datora cieto disku ar video failiem.

Kur tad mēs glabājam video? Pirmkārt, mēs video no kameras pārliekam uz datora cieto disku. Video faili aizņem ļoti daudz vietas, tāpēc ir jādomā, kā veiksmīgāk tos uzglabāt. Labs variants ir ierakstīt video DVD diskos vai arī ārējā cietā diskā. Tāpat varam mainīt video formātus, piemēram, pārkodēt visu video materiālu uz mp4 formātu, tas aizņems mazāk vietas, bet samazinās attēla kvalitāti.»

Foto: istockphoto.com

Ojārs: «Glabāšanas problēma ir tāda, ka visi informācijas nesēji būtībā ir visai nedroši. Es glabāju ārējā cietā diskā un vecās DV lentās, bet jābaidās no mitruma radītiem, iespējamiem bojājumiem. Un vēl kas – neviens jau nezina, cik ilgi CD vai DVD disks var kalpot, jo nav tādas pieredzes. Ir tikai zināms, ka agrākā fotogrāfija uz papīra var nezaudēt kvalitāti kaut 100 gadu.

Taču tagadējie ātrie varianti – piecas minūtes, un gatavs – jau pēc desmit gadiem balē, krāsas pazūd. Kas būs pēc 50 gadiem? Neviens nezina, jo šī tehnoloģija parādījās tikai nesen, augstākais – pirms 20 gadiem. Vēl ir variants – ieraksti vienu un to pašu video divos diskos un glabā atsevišķās vietās. Ja viens pazūd, būs vismaz otrs. Fotogrāfiju var nokopēt, un nekas nepasliktināsies, bet, ja pārrakstīsi DVD, kvalitāte vismaz par 10 % samazinās.»

Mājas video apstrāde un montēšana

Dāvis: «Viss ir atkarīgs no mērķa, kādu vēlamies sasniegt. Var izmantot programmatūru, kas ir pieejama automātiski mūsu datorā, kā piemēru varu minēt «Windows Movie maker».

Advancētākai lietošanai ir pieejamas dažādas maksas programmatūras, tām ir krietni plašākas video apstrādes iespējas. Kā populārākās varu minēt «Pinnacle», «Adobe» un «Sony» izstrādājumus. No programmām nevajadzētu baidīties, jo iesācēju līmenī ar tām ir diezgan viegli strādāt. Pati montāža gan var aizņemt ļoti daudz laika, tomēr process ir aizraujošs.

Ir ļoti daudzi cilvēki, kuri ar video lietām aizraujas un piedāvā šādus pakalpojumus. Pietiek vien ierakstīt vārdu salikumu «video filmēšana un apstrāde» Google meklētājā, un tiks parādītas gan firmas, gan vesels lērums ar entuziastiem, kuri ar to nodarbojas.

Pirms meklējiet video apstrādes speciālistu, ieteiktu konsultēties ar paziņām, kas, iespējams, jau ir izmantojuši šādus pakalpojumus. Noteikti iesaku ar video operatoru vai apstrādātāju izrunāties. Droši jautājiet, lai parāda kādu no saviem veikumiem, vai arī varat tos sameklēt internetā. Ir tādi speciālisti, kuri ļoti labi taisa īsfilmas, bet neprot tik labi uzņemt garās filmas. Tāpēc ir svarīgi redzēt veikumu, kas līdzinātos jums vēlamajam. Turklāt svarīgi ir skaidri noformulēt savas vēlmes, lai nerastos dažādi pārpratumi. Jāatceras arī tas, ka video apstrādātājs filmu parasti uztaisīs tā, lai viņam pašam tā patiktu. Tas nozīmē, ka izpaudīsies zināma subjektivitāte, tādēļ ir svarīgi, lai jums šis cilvēks liktos pozitīvs un pēc sarunas patiktu.

Ojārs: «Ir firmas, kas montē, bet parasti cena par filmas ieraksta salikto stundu ir diezgan liela – aptuveni LVL 200–400. Tāda cena ir nopietnām fotostudijām, ar mājas kino programmām ir lētāki varianti.

 

Pašam iegādāties? Piemēram, «AVID» montāžas sistēmas licencētā programma maksā vairākus tūkstošus latus. Kreisi iegūtā maksātu simtus, bet tādu kreisi montētu nevarētu rādīt izstādēs un raidījumos, jo licencētam ierakstam parādās pavadzīme, ja pavadzīmes nav, tad skaidrs – kreisais.» 

Ierakstītā mājas video skatīšanās vai demonstrēšana

Dāvis: «Uzfilmēto video materiālu skatās pēc iespējām. Varam skatīties gan datorā, gan televizorā un arī uz projektora. Protams, lielāks efekts ir tad ja, piemēram, ceļojuma filmu par Alpu kalniem skatās uz projektora vai liela ekrāna. Svarīgi ir arī tas, kam mēs safilmēto video rādām, diez vai sapulcināt radu saimi pie portatīvā datora ekrāna būtu tas labākais variants.»

Domas par mājas video no forumiem

  • «Filmēju. Pārsvarā bērnu un kaut ko tādu, kas kādam (bērnam) varētu likties ļoti patīkams un interesants pēc vairākiem gadiem.»

  • «Glabā datorā, datora ārējā diskā un videokasetē.»

  • «Man nav daudz safilmēts. Kāzas nav filmētas, bērns – nedaudz, smieklīgi kadri. Vēl filmēts, kā izskatījās māja, kad nopirkām, treniņi un uzstāšanās. Tad jau viss bija videokasetēs. Kādas desmit videokasetes ir.»

  • «Hm, vai patiesi neviens tā arī nav seksu filmējis?! Neticu! Davai, nekautrējaties, nav jau noziegums!»

  • «Tie, kuri filmējuši, saka, ka smieklīgi izskatās un pēc tam nav nekādas vēlmes skatīties pašam uz sevi. Nekāds «Comedy Club» nestāv klāt.»

  • «Laikam jau nofilmēt labu video ir grūtāk, nekā uzņemt 100 fotogrāfiju un no tām atlasīt dažas, kas ir derīgas.»

  • «Pārsvarā filmēju bērnu pasākumus. Tagad pagājuši četri gadi, interesanti paskatīties.»

  • «Izmantoju «Canon MV800». Manuprāt, ļoti parocīga, viegli somiņā paņemt līdzi. Vienīgi kasetītes varēja būt lētākas. Nav paredzēta filmēšanai naktī.»

  • «Kādreiz filmējām ļoti daudz, tagad kādu laiciņu nē, jo neražo vairs tādas kasetes un citu kameru nopirkt nevaram.»

  • «Ko filmējām... Daudz ko: dzimšanas dienu svinības, bērna vešanu mājās no dzemdību nama, interesantus ikdienas notikumus, ceļojumus, bērnudārza izlaidumu, skolas uzsākšanu utt.»

  • «Kad skatāmies vecākus ierakstus, jaunākais bērns prasa: «Kur es esmu?» – «Tu vēl neesi piedzimis.» – «Nē, esmu, es tikai tur nebiju...»

Iveta Odiņa

Citi interesanti raksti

Kur likt savus memuārus vai dzeju

Krāsainā pasaule bērnu sejās

Jums ir hobijs? Padalieties interesēs ar citiem portāla apmeklētājiem šajos un citos Cāļa forumos

Sirdij un dvēselei

Rokdarbi

Pļāpiņa