Atpūta

Lāču lācis Vinnijs Pūks

Latvijā nesen lielu popularitāti ieguva lācene Made, bet pasaulē zināmākais lācis Vinnijs Pūks 2011. gada 14. oktobrī svinēja 85 gadu jubileju, kopš iznākusi pirmā grāmata par viņu. Grāmatas fragmenti presē parādījās jau agrāk. Vinnijam Pūkam ir arī otra dzimšanas diena – 1921. gada 21. augusts, kad britu rakstnieka Alana Aleksandra Milna (1882.–1956.) dēls Kristofers Robins kā dāvanu savā pirmajā dzimšanas dienā saņēma rotaļu lāci. Tiesa gan, Pūka vārdu lācis ieguva tikai pēc četriem gadiem.

Vinnijs Pūks – pēdas vēsturē

Nenoliedzami, plīša lācītis Vinnijs Pūks (Winnie-the-Pooh) ir viens no pazīstamākajiem 20. gadsimta bērnu literatūras varoņiem. «Winnie-the-Pooh» pirmā daļa tika publicēta avīzē «London Evening News» 1925. gada 24. decembrī. Pirmais atsevišķais grāmatas izdevums iznāca 1926. gada 14. oktobrī, bet otrā grāmata «The House at Pooh Corner» – 1928. gadā.

Vinnija Pūka vārdu savam lācim A. Milna dēls Kristofers Robins (tāds pats varoņa vārds atrodams stāstā par Pūku) deva, pateicoties Kanādas melnajai lācenei Vinnijai. Šo lāci pirmo reizi tolaik četrgadīgais Kristofers ieraudzīja 1924. gadā Londonas zoodārzā. Interesanti ir tas, ka plīša lācīti saskaņā ar angļu tradīcijām var uztvert gan kā sieviešu, gan kā vīriešu dzimuma būtni, atkarībā no saimnieka izvēles. Biežāk Milns lieto vārdu «viņš» (‘he’), bet reizēm arī vārdu «it», kas nenorāda konkrētu dzimumu. Kristofera rotaļlietas bijuši arī sivēns, ēzelītis bez astes, ķengurs ar mazulīti un tīģeris.

Dzimis Anglijā, bijušajā PSRS lācītis Pūks kļuva plaši pazīstams, pateicoties Borisa Zahodera veiktajam grāmatas par Pūku tulkojumam – pārstāstam (1960). Pēc tam Pūka un pārējo varoņu tēlus neaizmirstamus padarīja studija «Sojuzmuļtfiļm». 1969. gadā studijā «Sojuzmuļtfiļm» iznāca scenārija autoru B. Zahodera un F. Hitruka pirmā filma par Vinniju Pūku, pēc tam vēl divas sērijas (1971., 1972.). Bija paredzēts uzņemt vairāk sēriju, taču tas nenotika abu scenārija autoru domstarpību dēļ, piemēram, Zahoders neatbalstīja to, ka multfilmā neparādās Kristofers Robins.

Tiesa, viens Vinnija Pūka piedzīvojumu tulkojums PSRS bija iznācis jau pirms tam – 1958. gadā Lietuvā. Tas nebija tulkots no darba oriģināla, bet no poļu valodas tulkojuma un pēc tam, kad tulkotājs iepazinās ar oriģinālu, nedaudz pārveidots, tika izdots atkārtoti.

Autortiesības uz Vinniju Pūku un tā draugu tēliem ir vienas no ienesīgākajām pasaulē, tāpēc ar to saistītas tiesas prāvas. Jau 1929. gadā Milns pārdeva tiesības uz tēla izmantošanu komerciāliem mērķiem (merchandising righ), no 1961. gada autortiesības pieder «Walt Disney Company».

Daudzi Milna daiļrades cienītāji uzskata, ka Disneja studijas filmu sižetam un stilam ir maz kopīga ar grāmatas noskaņu. Personāžu āriene pamatvilcienos atbilst mākslinieka Ernesta Šeparda, kas ilustrēja pirmās grāmatas par Vinniju Pūku, attēliem, taču attēli ir vienkāršoti, un dažas iezīmes pārāk uzsvērtas. No 70. gadiem iznāk filmas ar Milna grāmatu tēliem, bet ar jauniem, izdomātiem sižetiem.

Vinnija Pūka atstātās pēdas kultūrā

Kritiķi atzīmējuši, ka stāstos par Vinniju Pūku vērojamas bērnu pasakas, tautas varoņeposa, poētiskas prozas un audzinošā romāna pazīmes. Milns izmanto visdažādākos kalambūrus un citas spēles ar vārdiem un izteicieniem, tipiska ir vārdu dažādo nozīmju apspēlēšana, arī tāda, kas bērniem varētu būt nesaprotama, toties pieaugušie to spēj novērtēt. Dzejoļi, ko saka Vinnijs Pūks, ir rakstīti tradicionālā angļu bērnu absurdo dzejoļu stilā, tā sekojot L. Kerola un citu autoru pieredzei.

Tāpat kā Kristofers Robins, arī citi bērni pasaulē sāka saukt savus rotaļu lācīšus par Vinniju Pūku. Foto: istockphoto.com

2006. gadā par godu 80 gadu jubilejai kopš pirmā grāmatas fragmenta publicēšanas presē Vinnijs Pūks ieguvis savu zvaigzni Holivudas Slavas alejā. To ieguvuši vēl daži multiplikācijas filmu varoņi: Donalds Daks, Sniegbaltīte un Mikipele.

Vinnijam Pūkam veltītas vairāk nekā desmit datorspēles. Vinnija Pūka piedzīvojumi ir tulkoti vairāk nekā 40 valodās, ieskaitot latīņu. Plīša lācītis attēlots uz vismaz 18 valstu pastmarkām, viņa vārdā nosauktas ielas, piemēram, Varšavā ir Ulica Kubusia Puchatka (Vinnija Pūka iela).

Līdzīgi kā «Alise Brīnumzemē», arī «Vinnijs Pūks» kalpojis kā izpētes objekts dažādiem filozofiskiem, psihoanalītiskiem un satīriskiem darbiem.

Oksfordšīrā ik gadu notiek pasaules čempionāts pūksprunguļos, kura ienākumi tiek ziedoti labdarībai. Grāmatā attēlotās spēles ideja – dalībnieki no tilta upē met sprunguļus un pēc tam skatās, kura sprungulis pirmais sasniegs tilta otru malu.

Bez ievērības nevar atstāt arī anekdotes, kas veltītas Vinnijam Pūkam un Sivēntiņam.

– Sivēntiņ! Kristofers Robins mums atsūtīja 20 medus burkas! Katram 18.

– Kaut kas neštimmē, kā tas var sanākt – katram 18?

– Nu nezinu, bet savas 18 es jau apēdu.

Iespējams, svarīgākais ieguvums ir bērniem mīļie grāmatas varoņi, kuri nevis kaujas un iznīcināti atdzimst no jauna, bet ir izpalīdzīgi, draudzīgi un kopā pārvar grūtības.

Iveta Odiņa

Lasi vēl

Pētāmais miega spilventiņš

Agata Kristi – detektīvromānu karaliene

Papļāpājiet ar citiem portāla apmeklētājiem Cāļa forumos

Pļāpiņa

Sirdij un dvēselei