Atpūta

Elzas pūra lāde

Vispār ideālā rotaļa ir tā, kas rodas mirklī un uz vietas, un vairs nav atkārtojama. Piemēram, reiz mēs dzinām prom no žurnāliem tantes, sitot pa attiecīgajiem attēliem ar plaukstām. Nu, kā lai to atkārto pēc pieprasījuma, ja citudien liekas, ka tantes tomēr nav diskriminējamās būtnes un ar tām drīkst gozēties kauču no vāka līdz vākam pilli žurnāli?

Vilciens, tramvajas, auto, kuģis pēc noskaņojuma - sīks pa priekšu, es pakaļ, vai otrādi, un aurojam, cik skaļi var - čuku čuku, tū (apstājoties tū, ejot pārējo). Identiski klabu, klabu, čuš; brrrrrr - pšš; tūūūūūūūūū, pļekš(taure, kuģim peldot, un enkurs ūdenī). Aita, aita - eju pa istabu, klapējot rokas un saucu - aita, aita! Sīki sauc vai nu vau, vai nu ņau, vai nu kādu citu zvērīgu skaņu. Ja skaņa ir pareizā, tad es aitu ņemu uz rokām, izšūpoju un saku :ak tu, mana mīļā aitiņa, nu es tevi nesu cirpt. Tad sīks lido gultā un tiek kutināts. Ja skaņa ir nepareizā, es daru ko citu, pēc noskaņojuma - suni dzenu būdā, dodu tam kaulu, baidos no tā, eju kaķi glāstīt, dzenu peļot, zirgam mēģinu mugurā lēkt utt. Klasika - būrējam pilsētas no klučiem un līksmojam, kad tās sagāžas. Tā binladeniski. Junioj terorist nazivajetsja. Viltus paslēpes - tā kā mūsu dzīvoklī tā īsti kur noslēpties nav, darām tā - es joņoju "baidīdamās" no bērniem pa māju, lecu dīvānos, raujos aizdurvē, kāpju uz krēsliem, un saucu `"tutū". Kad sīki jūsmā piejoņo klāt, saukdami "kukū!", es "baidos" un bēgu cituviet, un viss sākas no gala. Līdz manam pagurumam. Rotaļa virtuvē - izved mammu no pacietības. Ļauju sīkākajam no sīkiem krāmēties pa atvilktnēm, mēģināt tikt iekšā aizvērtā sāls pakā, mazgāt traukus, spēlēt bungas ar katla`vāku, skrāpēt ar sudraba karoti, kam trusis spala galā, sienu, utt. Rotaļa beidzas, kad mērķis sasniegts vai mamma savu darāmo izdarījusi. Vannā pilns ar traukiem un trauciņiem, kam mazi, kam lieli caurumi, kuri veseli, kuri plati, kuri šauri. Saistošā fizika nazivajetsja. Un mammai pēc tam ikvakara rotaļa vientanē "kurš slaucīs šo palti???" Zvēru barošana - visādi rotaļzvēri, kas katrā kārtīgāmājā sarodas biezā slānī bez pirkšanas, tiek sasēdināti dīvānā vai man klēpī, un tad ar plastmasas karotēm no tukšiem traukiem baroti, dzirdīti. Rotaļai apskaužami panākumi, ja es aktīvi piedalos apskaņošnā, ja slinkoju, zvēriem pārēšanās nedraud. Ar lielo spēlējam memory, domino - pagaidām pēc vienkāršotiem noteikumiem, piem., memory meklējam katrs savai bildei pāri tikām, kamēr pāri dabonas. Un pēc tam kārtojam vēl savādāk - vai nu idejiski (liekam princi balakus princesei, atšķirojam visus vīriešus no zvēriem, priekšmetiem un sievietēm), vai nu pēc krāsām (visas bildes ar zilu fonu blakus, ar zaļu fonu - arī blakus). Un pa sabūvēto domino lielceļu pēc tam brqaukā mazas mašīnītes. Abiem patīk burti, cipari, tad rotaļa "e, pīci! Edzi, sepiķi! A! Mamma, ASTOŅDESMIT TRĪS?!?" ir spēkā kruglosutočno.

Elza