Atpūta

Kā mēs spēlējamies ar saviem mazuļiem

Tad mazajiem, bet patīk meitai vēljoprojām, uzsēdina uz ceļiem ar saktu pret sevi un skaita: šūpojās muciņa upītes krastā (un šūpo bērnu pa labi , pa kreisi -uz leju) iekrita muciņa upītē - bums ( uz bums atliec strauji atpakaļ).

PECE

Susuris uzrāpjas guļošam Kaķim uz saceltiem ceļgaliem un tad ar saucienu: "Šļūdonis šļūc!" tiek rauts aiz kājām lejā. Bet tas ir specifiski mums, tas nav vispārējai lietošanai. Veidojiet arī savus nestandartus, esiet radošas!

"Paļuļļā mani!" Tā sīce prasa un tas, kā izrādās, nozīmē šūpot viņu uz rokām (viņa gribētu, lai es to daru, kājās stāvēdama, bet es tak nevaru, meitenei jau 5 gadi un viņa ir lielāka auguma cilvēku bērns, nekā es esmu). Tad nu, sēdēdama ar viņu klēpī guļošu, dziedu "Aijā- žūžū" ar nepareiziem vārdiem : Bites kāpj pa tēvu augšā, Māte ogās...(ļauju sīcei izkrist klēpim cauri, gandrīz zemē)...iekritusi. Būs mazam(i) bērniņam(i) Jāpastāv uz austiņām(i)...(apgāžu ar galvu uz leju, gandrīz nostādu uz galvas).

12345

Man Mikam dikti patīk tāda dziesma: Trīs mazi lācīši lēkāja pa gultu, Viens mazs lācīts izkrita. (puika lēkā un tēlo, ka nokrīt). Mamma zvana dakterim, dakters saka tā tagad mammas kārta 'zvanīt. "Lai vairs lācīši pa gultu nelēkā" (dusmīgi, un krata pirkstu), tad dziedātājs jautā: Viens izkrita, cik palika? un tā var lēkāt un dziedāt, attiecīgi divi un viens lācītis. Vai jau sākt arī no lielāka skaita, galvenais jau lēkāšana.

Mikausiene

Mūsu repertuārā ir tādas rotaļas:

Paslēpes - es palienu zem segas un saucu kukū un mazais tad smiedamies mēģina ielīst pie manis zem segas. Tiklīdz viņš grib man segu raut nost, tā es fiksi metu segu mazajam virsū un viņš sauc tu tū. (īsti jau par paslēpēm nevar nosaukt, drīzāk būs - trakošana).

Vēl mēs ķēpājamies ar krāsām. Es uzzīmēju kaut kādu laukumiņu un mazais cenšas tajā uzzīmēt kaut ko. Vai arī es saku uzzīmē Lāci (vai vienalga ko citu), mazais tad pieķēpā lapu un saka "Ācis" (lācis). (manam bērņukam jūnijā būs 2 gadiņi)

Spēlējam visādas lomu spēlītes, piem., lāči ēd pusdienas vai lāči iet gulēt, lāči spēlē cepu, cepu kukulīti, lāči iet uz podiņa Tā kaut kā... ā un protams, mēs spēlējam pirkstiņspēles, ķeram burbuļus, metam bumbas spainī, "lasām" grāmatiņas, mazgājam traukus (tas tā, ka mazais uz beņķīša stāv man priekšā pie izlietnes un laistās ar ūdeni), trennējamies (tad kad es trennējos, tad mazais man kāpj uz muguras, vēdera utt. un tad apzināti krīt zemē lai es ķeru, jeb atdarina mani un pats smejas). Spārdam sniegu ārā, tēlojam ka tīram apavus. Ja mājās ir tētis tad reizēm ejam "Kas dārzā" (bitīte vienmēr ir tikai mazais un beigās viņš ir jāpaceļ opā) Dejojam "Tūdaliņ, tāgadiņ" (tad, kad jāriežas riņķī, tad tas tiek darīts ļoti daudz reizes).

Siiciits

Paslēpes ar segu, vārām putriņu un dalām pirkstiņiem, un beigās pelīte neēdusi skrien uz padusīti, cepam kukuļus un nevis bāleliniem, bet dūdiņām, slēpju knupi zem spilvena, mazais lien apakšā meklēt, paņemu mazu priekšmetu rokās, un lieku minēt kurā plaukstā noslēpts, sīmanis nāk (mamma ar radziņiem) un bada punci, danco lācis, danco lācis (mazais dejo) saiminiece samaksās (dod rociņas, lai iesit plaukstiņā).....

Titi

Nu mums vēl joprojām patīk dzīvnieciņus spēlēt-tad mēs esam zirdziņi, tad kaķi, tad bruņurupuči, lāči, lauvas, zivis utt. Beigu beigās arī man laba fizkultūra sanāk.

Puminja

Mamma iet pa priekšu, mazais pakaļ, ieķēries manās rokās - brauc vilcieninš, čuku, čuku. pēkšņi es apstājos - vilcieniņš ''tūūuūuū''. Tad ir smiekli. Slēpjamies skapī, kad mums ir kāds ciemiņš. Tad tas nāk meklēt. Lēkājam pa istabu, meklējam zupā burkānus, taisam tutū zem segas.

Signele

Manējā pati ir izdomājusi, kā no manis slidkalniņu uztaisīt - man jāsēž uz gultas malas, kājas jāizstiepj taisnas, slīpi lejā. Sīks ierpāpjas klēpī, un tad sļūc zemē. Tik pašai kādas slidenākas drēbes jāsavelk. Tad vēl šitā reizēm ņemamies - mazā tēlo vētru, un pūš man gaisu virsū, un es nu lēnām gāžos un nevaru apgāzties. Pēc kāda trešā pūtiena krītam abas un tad lielie smiekli. Šitas gan pa gultu vai mīkstu paklāju der. Un piereizes plaušas ar pavingrinās.

Sniegs

Rotaļa "Sivēns, bite un vilks". Dalībnieks vilks (vienmēr tētis) šēz atpūtas krēslā (vilka midzenī) un vēro kādu iecienītu TV raidījumu. Bērns - bite joņo apkārt vilka midzenim dungodams modrās bites-medus vācējas dziesmiņu. Sivēns (es tā kā)- trakotim kārs uz medu ar turpat nesakarīgi joņo. Bite, ierzaudzījusi sivēnu joņojam, sāk joņot pakaļ sivēnam mēģinot "iekost dibenā". Varbūt dumji, bet tas ir 2,5 gadīga bērna izdomājums un jautri ir vismaz 2 ģimenes locekļiem un iesaistīti ir visi (lai arī viens otrs pasīvi).

Sam