Atpūta

No Feličes pieredzes

Stāv divas meitenes, kurām katrai rokās ir mazu pīrādziņu šķīvis. Tiek aicināti piedalīties vīrieši. Tie sadalās divās komandās un uzdevums ir tāds. Jāskrien pa vienam pie meitenes, jāpaņem pīrādziņš, jāapēd un jānosvilpjās. Smieklīgi ir tas, ka visi domā, ka ir iespējams nosvilpties ar pīrādziņu mutē, bet tomēr pārsvarā to var izdarīt tikai ar tukšu muti. Sanāk ļoti jautri skatīties, kā tiek mēģināts izdabūt to svilpienu.

Vēl atrakcija tāda, ka divi cilvēki priekšā parāda vienu ainiņu, kas vēlāk jānospēlē citiem diviem. Ainiņa ir no lugas Pazudušais dēls. Māte sēž uz krēsla un ada zeķes un gaida savu dēlu. Dēls atnāk pie mātes un saka „Māt, ēst gribas”. Bet māte nedzird un ada tālāk. Dēls atkārto „Māt, ēst gribas”. Māte sniedz dēlam atslēgu un saka: „aizej uz pagrabu un paņem tasīti piena”. Dēls paņem atslēgu un saka „Man no tā tava piena tik vēmas nāk”. Nākamajiem jānospēlē tā pati ainiņa. Bet jautrība sākas tur, ka tiek pateikts uzdevums, piemēram, nospēlēt to pašu operas stilā, tad baleta stilā, tad trakomājas stilā u.t.l. Tos stilus var sadomāt daudz, līdz viesiem apnīk.

Krēsls uz kura nosēdināja vienu sievieti. Viņai tika iedota puķe un viņa sēdēja ar muguru pret kori. Aiz viņas tika nostādīti divi vīrieši. Un viņa sniedza puķi uz aizmuguri. Tas kas dabū puķi, sēžas viņas vietā, bet otrs iet ar to sievieti, kas sniedza puķi dejot. Tādā garā tika visi ciemiņi pie pāra, ar ko dejot nākamo deju. Līdz ar to tika panākts, ka pilnīgi visi viesi dejo.

Ļoti jautra un smieklīga bija tāda atrakcija, kad tika salasīts vesels teātris, lai spēlētu pasaku. Tika izvēlēti tādi personāži kā Karalis, Karaliene, Princese, Kučieris, Sargi, Četri riteņi karietei, Melnā ķēvīte un Dūkainais bērītis. Un katram tika iedots tāds kā tērps, lai varētu atpazīt, ka tas tiešām ir karalis vai princese. Un katrs tika nosēdināts uz sava krēsla. Un tad uzdevums bija tāds. Vakara vadītājs lasīja pasaku un tas, kuru tanī mirklī pieminēja– tam bija jāceļas kājās un jāapiet apkārt savam krēslam. Visi pārējie viesi pie galda tika nosaukti par Karaļvalsti. Un tad pasaka sākās. Jautri bija tas, ka pasakā teksts skanēja apmēram tā– Kādu dienu Karalis, visu varenais Karalis, Karaļvalsts visiemīļotākais Karalis nolēma doties ceļā ar savu mīļoto Karalieni, visskaistāko Karaļvalsts Karalieni utt. Nu to pasaku jebkādu var sarakstīt, lai sanāktu jautri. Un vajag ļaut cilvēkam apsēsties un tad turpināt ar viņa vārdu- sākumā jau visi itin braši ceļas kājās un iet ap krēsliem, bet vēlāk jau tā pagrūtāk. Bet ir smieklīgi

Tad vēl ļoti elementāra spēle, bet arī bija jautri. Tika izvēlēti 10 vīrieši un visiem iedota papīra lapa. Pirmais uzdevums bija, kurš visātrāk uztaisīs lidmašīnu. Un par ātrāko veikumu tika doti ordeņi– iesprausti knaģi vai nu šlipsē vai pie žaketes.

Nākamais uzdevums bija– katram lidotājam jānosauc savas lidmašīnas un savs vārds un jālidina sava lidmašīna. Un tie, kuru lidmašīnas nelidoja tika nostādīti pie kauna staba. Izklausās jau ļoti parasti, bet tiešām visiem bija jautri. Un vēl vakara vadītājs visādus komentārus par katru izteica. Un tad nu pēc tam visi lidotāji gāja apkārt galdam un dziedāja Kas tur soļo kas tur dzied – lidotāji iet.