Bērnu gatavots fotorāmis
Garie rudens vakari ir lielisks laiks, kad nodoties radošiem eksperimentiem kopā ar bērniem. Tāpēc Cālis.lv turpina rakstu sēriju par radošu darbošanos ar bērniem. Šajā rakstā galvenās varones ir divas māsiņas, kurām ir trīs un pieci gadi. Viņas vasarā labprāt pavadīja laika pie jūras, kur var ne tikai izbaudīt ūdens priekus, celt smilšu pilis, bet salasīt arī gliemežvākus, no kuriem šajā reizē tapa arī fotorāmis bērnu gaumē – pirmais viņu gatavotais fotorāmis.
Tā kā galvenais akcents bija uz to, lai bērni paši visu varētu izdarīt, tad netika veidots nekas sarežģīts – fotorāmja pamatam izmantots krāsainais kartons, krāsošanai izvēlētas krāsojamās krāsas, kā arī pievienoti vēl dažādi materiāli, ar ko veidot kompozīciju. Tur var ļauties brīvajam lidojumam. Meitenes izvēlējās rīsus, kukurūzas putraimus un ķiršu kauliņus (vasarā var lasīt ķiršus no koka un apēst tāpat vai kauliņus atlasīt no tiem ķiršiem, kas paredzēti saldā ēdiena pagatavošanai, bet ziemā var izmantot kompotā savārītos ķiršus). Stiprināšanai visērtāk būtu izmantot karsto līmi, bet lai bērni droši varētu darboties, tika izmantota PVA līme. Un, protams, izvēlēta mīļākā bilde, ko ierāmēt. Tā kā meitenes divas, tad rāmīši arī tika gatavoti divi, lai katra var izpausties – viens palika pašām, otrs tika uzdāvināts.
Sākumā izvēlas vajadzīgā lieluma kartonu – tā kā šoreiz bilde bija 10x15cm, tad derēja puse no A4 kartona. Tad pa vidu uzlikta bilde un apvilkts rāmītis, lai zinātu, cik tālu var veidot kompozīciju. Šajā reizē tika izlemts noformēt tikai vienu fotorāmīša stūri, lai kompozīcija izceltos, bet reizē nenomāktu pašu bildi. Ja pašiem ir bilde, to uzreiz var pielīmēt, bet ja rāmis tiek gatavots dāvināšanai, fotogrāfijas vietu var atstāt tukšu.
- Šis un pārējie rakstam pievienotie foto: Iveta Rozentāle
Tad sākas radošais process – līme tiek uzklāta tik daudz, cik paredzēta vieta kompozīcijai un pamazām papildināta ar izvēlētajām lietām. Meitenes sākumā lika rīsus un kukurūzas putraimus, lai tajos var labāk iesēdināt gliemežvākus, kā arī pēc tam krāsoja daļu no gliemežvākiem un ķiršu kauliņiem, lai kompozīcija būtu košāka un individuālāka. Kad krāsotie materiāli nožuvuši, arī tos pēc savas gaumes pielīmē izvēlētajā kompozīcijā, radot personīgi veidotu fotorāmīti, kas ir tikai vienā eksemplārā. Šoreiz galvenie ir gliemežvāki, bet citreiz kompozīciju pilnībā var veidot no krāsainiem ķiršu kauliņiem vai jebkā cita, kas pašiem patīk.
Meitenēm fotorāmīša gatavošana sniedza daudz prieka, jo ļoti gribējās gan līmēt, gan birdināt izvēlētos materiālus, gan uzmanīgi krāsot ar savām mīļākajām krāsām un beigās priecāties par rezultātu, kas iznācis. Taču būtībā šāda darbošanās dod ne tikai prieku, bet arī daudzpusīgi attīsta, jo bērni mācās darboties ar šķērēm, vilkt taisnas līnijas, attīsta iztēli, domājot, kā veidot kompozīciju, trenē pirkstiņus (tas, kā zināms, palīdz attīstīties arī valodai), kas ņem rīsus, putraimus, tur mazos gliemežvākus un kauliņus, kamēr tos krāso, mācās kopsakarības, cik jābūt līmei, lai uz tās kaut kas turētos, kā visu salikt, un, protams, estētiskais baudījums un prieks par iegūto rezultātu.
Bērni vienmēr ir ļoti lepni par to, ko ir pagatavojuši, un jo vairāk viņiem ir iespēja trenēties, jo labāk sanāk un vairāk ir iespēja ļaut vaļu fantāzijai, radot arvien individuālākus risinājumus.
Iveta Rozentāle