Grabuļu lācis

Pirmkārt, sāksim ar kaut ko gauži elementāru un simpātisku. Uzšūsim mazulim mīkstu, skanošu lācēna galviņu. Ja pēc tam vēl būsi apņēmības pilna, varēsi papildināt savu pirmo veikumu arī ar ķermeni, un miega mīļumlācis būs gatavs. Tev vajadzēs auduma atgriezumu tev simpātiskā tonī, rekomendējamie izmēri aptuveni 12x24-28 cm, zvārgulīti (nopērkami makšķernieku veikalos, Ziemsvētku laikā jebkura sīkumlietu veikalā, tādā kā Tiimari, noraisāmi no jau mājās esošām rotaļlietām vai eglīšu rotājumiem), pildījumam aitas vilnu, sintētisko vati vai gabaliņu sintapona, piešujamās acis vai 2 izteiksmīgas puslodes veida pogas, pogu deguntiņam, izšujamos diegus, protams, adatu un šujamo diegu, un šķēres. Auduma izvēlē iesaku frotē – grūti šujams, tiesa, bet mazuļiem, kā rāda pieredze, ļoti simpātisks audums; iesācējām labi izmantojams jau pieminētajā Tiimari nopērkamais audums rokdarbiem: tas ir neirstošs, un švakāk apšūta auduma maliņa nebūs par iemeslu rotaļlietas bojāejai. Sākumā nedaudz noapaļo visus 4 auduma stūrus, lai austiņas lācēnam neveidotos smailas, bet lācīgi apaļas. Tad pārloki audumu uz pusēm ar auduma virspusi uz iekšu un nošuj vīli visapkārt 3 brīvajām malām, atstājot nesašūtus ~ 4 cm vienā stūrītī: pa šo caurumu lācēns tiks apvērsts uz pareizo pusi. Ja audums irst, ļoti vēlams vīli arī apmētāt. Protams, darbs ērtāk veicams ar šujmašīnu, bet ir pilnīgi izdarāms arī ar vecmāmiņu tehnoloģiju – ar rokām. Tālāk seko pats radošākais un visgrūtāk aprakstāmais process – lācis plastiskās operācijas laikā iegūs ausis. Vispirms ar kādu izturīgu diegu sadiegšanas dūrienā iezīmē auduma noapaļotos stūrus – cik lielas būs lāčuka ausis. Tad ar lāča krāsas diegu sāc tās modelēt dabā – iemet pavedienā izturīgu mezglu, noslēp to lāča iekšpusē, un no abām malām mēģini izveidot austiņā ievilkumu. Palūko shēmā, es to mēģināju arī uzzīmēt... Kad ausis stūrīšos it kā mazliet atdalījušās no galviņas, droši nošuj stingru vīli pa iepriekš iediegto līniju (iezīmēšanai lietoto diegu pēc tam izvelc un met prom). Ausis ir ieapaļas un mīkstas, ērti liekamas uz dīgstoša zoba, un galvas forma, kaut plakana vēl, jau ir precīzi iezīmējusies. Tagad lācim jāiegūst seja. Piešuj pogas vai actiņas, piešuj degunu. Tad ņem izšujamo diegu – mulinē, mūsdienīgos izšūšanai paredzētos dzīparus, vilnas vai kokvilnas dzijas pavedienu, daudzās kārtās saliktu spolīšu diegu... – un māci lāci smaidīt. Mazu gabaliņu no deguna pogas šuj taisni uz leju, tad veido smaida loku pa labi, smaida loku pa kreisi... Izvēlies dūrienu, kādu tu proti – ļoti labi noder arī primitīvie mašīndūrieni, tikai centies veidot ļoti īsus pārstaipus – bērna zobiņi ir asi un mazi, tie viegli ķeras aiz katra daudzmaz piemērota izciļņa vai pārstaipa, un lācis drīz vien var palikt bez smaida. Šī paša iemesla dēļ arī kārtīgi nostiprini mezglus lāča iekšpusē. Ja labi spēj iztēloties, kur lācim būs seja, vari to izšūt jau pirms vīļu sašūšanas, tad tas nenoliedzami ir darāms ērtāk. Tālāk darbiņu izgriez uz pareizo pusi, pa vaļējo vīlīti liec lācim pildījumu – iemet kādu zvārgulīti priekam, iebāz sintētisko vati vai plūksnās saplucinātu sintapona gabaliņu. Ja ir pieejams vīkšķis aitas vilnas, saplucini to rokās, un tavam lācim būs īpaši ekskluzīvs pildījums. Necenties lāci piebāzt ļoti blīvi, padarot galviņu cietu kā veikalā nopērkamajiem lāčiem, labāk, lai pildījuma ir pamaz un ir brīva vieta arī gaisam – tā lācis būs īpatnējāks, ar bagātāku mīmiku un patīkamāks taustei. Nākošais darbs ir aizšūt brīvo vīli. Dari to, kā proti – ar slēpto dūrienu, ar pārmalu dūrienu; galvenais, lai vīle būtu ciet un ārā nesprauktos pildījums. Nu re – viņš taču ir gatavs! Mazliet divdimensionāls, taču unikāls un ļoti mīļš. Ja entuziasma vēl gana, turpini darbu. Ņem 2 aptuveni 15x18 cm lielus tā paša auduma gabalus, uzskicē uz viena ar šuvēju krītu, zīmuli vai sausu ziepju gabaliņu viengabalainu lāča ķermeni: rokas, puncis, kājas kopā kā bērnu zīmējumos. Pielabo visas iespējamās kļūdas, izgriez lācēnu, saliec audumu ar labajām pusēm kopā un nošuj vīli, atstājot neaizšūtu gabaliņu (vislabāk kakla daļā) lācēna izvēršanai uz labo pusi. Ja audums irstošs, apmētā vīli, lai lācis ātri vien neizārdās kā Ķīnā ražots. ;) Apšuj vaļējo kakla vīli tā, lai tā neirst un neārdās. Apvērs dzīvnieku uz pareizo pusi, ja vēlies, iemet arī kādu zvārguli vai lielas plastmasas pērlītes no eglīšu rotājumu virtenēm – lai pirkstiņiem interesantāk. Tālāk liec pildījumu, atkal necenšoties lāci pārblīvēt ar vati vai vilnu. Mīksts un ļumīgs lācis būs mīļāks miedziņa kompanjons par stingri pieblīvētu un cietu savas sugas pārstāvi. Tagad seko vēl viena plastiskā ķirurga cienīga darbība – galvas un ķermeņa apvienošana vienā lācī. Atzīmē lāča kaklā priekšpusē un aizmugurē viduspunktu, atzīmē tos arī galviņā, sānos viduspunkti ir redzami kā sānu vīles, - šujot vadies pēc atziņas, ka viduspunktiem ir jāsakrīt, ja vien tu nevēlies, lai dzīvnieks raudzītos pār plecu. Šuj ar izturīgu lāča krāsas diegu tādā dūrienā, kādu proti, un kurš ir mazāk pamanāms, jo šī ir tehniska, nevis dekoratīva vīle. Ja vēlies lāci padarīt drusku sentimentālu vai noslēpt kakla vīli, vari apsiet tam kaklasaiti no lentas. Par lāča kopšanu – ja pildījums ir sintētisks un vīles godam nošūtas, vari to droši mazgāt veļasmašīnā, ja pildījums ir vilna, tad mazgā saudzīgā režīmā vai ar rokām. Protams, ja lācis šūts no īpaši grezna un smalka auduma, piemēram, no samta, tad arī audums uzliek savus mazgāšanas un žāvēšanas nosacījumus.

Labu veiksmi lāča radīšanas procesā!

Iesūtīja Elza