Atpūta

Krāsainā pasaule bērnu sejās

Kad ir vēlēšanās izkrāsot ikdienu vai arī bērniem nepieciešams sagatavoties kādam pasākumam, lieti noder Guntas Vītoliņas grāmata «Bērnu grims ballītēm un karnevāliem».

Iesaistot savas meitas (4,5 un 2 gadi), izmēģināju, cik vienkārši vai sarežģīti ir grāmatā attēloto grimu realizēt dzīvē. Abas meitenes iesaistījās ar lielu prieku. Vienīgi jārēķinās, ka divgadīgam bērnam pacietība ir salīdzinoši neliela, tāpēc visu seju nokrāsot nav iespējams, var zīmēt atsevišķas detaļas. Četrus vai piecus gadus jauniem bērniem patiks gan krāsoties, gan pašiem pielikt roku rezultāta īstenošanai. Vecākā meita gribēja krāsot arī māsu. Ļāvu viņai izvēlēties vajadzīgās krāsas, padot un skalot otiņas, kā arī fotografēt notiekošo, lai jūtas iesaistīta. Meitenēm izstāstīju, ka bez mammas uzraudzības seju krāsot nevajadzētu.

Ļāvu meitenēm pašām izvēlēties vēlamo grimu, un tad jau rūpīgi ķērāmies klāt darbam. Vecākā meita pacietīgi gaidīja, komentēja, procesa laikā vēlējās redzēt, kā izskatās, un noskaidrot, kāds rezultāts paredzams. Secinājām, ka zīmējumi ir viegli atdarināmi, un tas ļoti priecēja. Jaunākajam bērnam gan gribējās grozīties, tāpēc kāda iecerēta svītra aizgāja pavisam citā virzienā, un tad bija jāmēģina to rūpīgi izlabot. Kad vecākā meita lielajā spogulī ieraudzīja, kā izskatās, viņa bija patīkami pārsteigta un līdz vakaram grimu nenoņēma.

Grāmatā ļoti labi aprakstīts, kādas krāsas vajag, kāda ir secība. Ir viegli sekot līdzi un izpildīt norādījumus. Ja ir spīdumiņi, var iegūt pavisam žilbinošu rezultātu. Turklāt grāmatas beigās ir piegrieztnes.

Grūtākais bija to visu pēc tam dabūt nost, jo jāmazgā visa seja, arī acis, kas bērniem ir ļoti jutīgas. Grāmatā nebija rakstīts, vai labāk izmantot ūdeni, ziepjūdeni vai varbūt kosmētikas noņēmēju, lai process būtu bērnam patīkamāks un ātrāks.

Procesa apraksts soli pa solim

Vispirms mēs iegādājāmies guaša krāsas. Izvēlējāmies iepakojumu, kur ir vairākas krāsas, nevis tikai pamatkrāsas, lai krāsošanas laikā dažādas krāsas nav jājauc kopā. Iegādājāmies arī dažādu izmēru otas, lai ar lielākajām varētu nokrāsot lielos laukumus, ar mazākajām – smalkākas detaļas. Vēl sagatavojām trauku ar ūdeni otu skalošanai.

Tad talkā ņēmām grāmatu, lai meitenes izvēlētos, kādu seju zīmēt. Bērni šādā vecumā prasmīgi izvēlas sev tīkamāko attēlu.

Vecākā meita izvēlējās bizbizmārītes attēlu, un, lasot norādes, sagatavojām vajadzīgās krāsas.

Grāmatā ļoti uzskatāmi, soli pa solim parādīts, kādas krāsas jāizvēlas un kā jākrāso.

Meita pati vēlējās samērcēt otas, lai darbs var sākties.

Pirmie otas vēzieni krāsainajās pārvērtībās.

Tas ir nopietns un reizē interesants tapšanas process. Fotogrāfijā seja izkrāsota sarkana un apvilkta ar melnu kontūru.

Un te ir tapuši arī radziņi. Līdzko meita saprata, kas tapis, starplaikā līdz nākamajai zīmēšanas kārtai dungoja dziesmiņu «Radziņi pa labi, radziņi pa kreisi, vēderiņi opā, opā šūpojas».

Iekrāsojot baltus akcentus, ir tapusi brīnišķīga bizbizmārīte. Ja vēl mazliet patrenētos, svītras būtu vēl drošāk un skaistāk vilktas, un rezultāts būtu vēl skaistāks.

Jaunākajai meitai izvēlējāmies uz vaidziņiem uzzīmēt maigas, jaukas puķes un gar acīm nedaudz iekrāsot košas līnijas.

Tapšanas procesā bērnam ir interese redzēt, kas tiek zīmēts, bet ir grūti ieraudzīt.

Tuvojamies noslēgumam, tiek krāsots puķes viducītis.

Un galarezultāts – jauka puķe starp citām puķēm. Jārēķinās, ka maziem bērniem grūti vilkt smalkas līnijas, jo viņi kustās. Tomēr visiem ir liels prieks gan par procesu, gan iegūto rezultātu.

 

Sagatavoja un fotoattēlos iemūžināja Iveta Rozentāle

Par grāmatu paldies sakām apgādam «Jumava».

Par literatūru un lasīšanu varat aprunāties Cāļa forumā

Sirdij un dvēselei