Ko darīt, ja mājās nomiris tuvinieks
Kas jādara, ja tuvais cilvēks ir nomiris mājās? Apjukušajiem un bēdīgajiem tuviniekiem šādi praktiskas dabas jautājumi ir jārisina ātri. Lai palīdzētu saprast, kas šādā situācijā ir jādara, konsultē apbedīšanas pakalpojumu centra ‹‹Valdars koks›› vadītāja un sertificēta sēru ceremoniju vadītāja Rasma Bērziņa.
Miršanas fakta apliecināšana
Lai mirušo varētu aizgādāt projām no mājām, jābūt dokumentam – ārstniecības iestādes izsniegtai apliecībai par cilvēka nāves iestāšanos.
Ja nāves cēlonis nav zināms (cilvēkam iepriekš nav bijušas nekādas slimības) vai cilvēks ir miris vardarbīgā nāvē (ir bijusi konflikta situācija, noticis kāds nelaimes gadījums vai pašnāvība), ir jāizsauc policija, kas lems par turpmāko darbību un, ja būs nepieciešams, nozīmēs tiesu medicīnas ekspertīzi. Šādos gadījumos mirušo nevajadzētu pārvietot, lai policijas darbinieki varētu apskatīt notikuma vietu.
Ja ir izsaukta neatliekamā palīdzība, jo cilvēkam palicis slikti, un viņš ir nomiris medicīnas darbinieku klātbūtnē, viņi var izsniegt dokumentu, uz kura pamata apbedīšanas biroji vai morgi mirušo drīkst pieņemt un ievietot aukstuma kamerā. Mirušā aizvešana uz aukstuma kameru neietilpst ātro pienākumos.
- Foto: istockphoto.com
Ja cilvēks jau iepriekš ir slimojis vai sūdzējies par sliktu pašsajūtu un nomiris mājās pirms neatliekamās palīdzības darbinieku ierašanās, jāizsauc ģimenes ārsts, kurš izsniegs apliecību par nāves iestāšanos. Ārsts apliecību ir tiesīgs neizrakstīt, ja mirušais pēdējā laikā ārstu nav apmeklējis un viņa veselības stāvoklis ārstam nav bijis zināms, un līdz ar to nav zināms iespējamais nāves cēlonis. Bez miršanas apliecības morgs nelaiķi nepieņems. Tādā gadījumā ir jāsauc policija, kas nozīmēs tiesu medicīnas ekspertīzi jeb sekciju, lai konstatētu nāves iemeslu.
Ja cilvēks ir nomiris naktī, ģimenes ārsts visticamāk pie mirušā pacienta nedosies – tas neietilpst viņa pienākumos. Teorētiski ģimenes locekļi nevar būt pilnībā pārliecināti par nāves iestāšanos, tāpēc ir jāizsauc neatliekamā palīdzība, un mediķi izsniegs nepieciešamo dokumentu. Praksē ir gadījumi, kad ātrie uz tāliem lauku rajoniem neatbrauc un iesaka no rīta sazināties ar ģimenes ārstu.
Ja aizgājēja ķermeni drīkst pārvietot, to iztaisnotu nogulda uz cieta pamata, grīdas vai galda, un paklāj kaut ko apakšā. Mirušajam ir jāaizver acis, zem galvas jāpaliek spilvens, lai galva būtu nedaudz pacelta. Telpā iededzina sveci. Ja tuvinieki vēlas, viņi nelaiķi var apmazgāt un apģērbt mājās, bet mūsdienās to visbiežāk uztic apbedītājiem. Aukstuma kamerā vai morgā mirušo pieņem tikai tad, kad pēc nāves iestāšanās ir pagājušas vismaz dažas stundas.
Miršanas fakta reģistrēšana
Ne ilgāk kā sešu diennakšu laikā no brīža, kad iestājusies nāve vai mirušais atrasts, jāpaziņo dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī persona mirusi vai mirušais atrasts vai kuras darbības iecirkņa zonā reģistrēta mirušā pēdējā dzīvesvieta. Dzimtsarakstu nodaļā jāuzrāda mirušās personas pase un apliecība par nāves iestāšanos.
Civilstāvokļa aktu likums ir uzskaitījis personas, kurām ir pienākums paziņot par miršanas faktu: laulātajam, citiem ģimenes locekļiem, dzīvokļa vai nama īpašniekam vai jebkurai citai personai, kura bijusi klāt nāves brīdī vai citādi informēta par personas nāves iestāšanos. Ja sakarā ar personas nāvi notiek izmeklēšana, izmeklēšanas vai izziņas iestādes pienākums ir rakstiski paziņot par miršanas faktu dzimtsarakstu nodaļai.
Dzimtsarakstu nodaļa veic ierakstu miršanas reģistrā (tiek norādīts nāves cēlonis, kā arī tās personas vārds, uzvārds, personas kods vai dzimšanas dati un saistība ar mirušo, kura paziņojusi par miršanas faktu) un bez maksas izsniedz miršanas apliecību. Miršanas apliecība ir nepieciešama mantojuma lietu kārtošanai, kapavietas saņemšanai un citiem gadījumiem.
Apbedīšanas pabalsts
Divpadsmit mēnešu laikā no tuvinieka miršanas dienas radinieki var vērsties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), lai pieprasītu apbedīšanas pabalstu.
Detalizētāk par personām, kurām ir tiesības saņemt apbedīšanas pabalstu, var lasīt VSAA mājas lapā: bēru pabalsts un pabalsts tuviniekiem.
Piemēram, pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kura uzņēmusies mirušā apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu pensijas apmērā. Pensijas saņēmēja nāves gadījumā laulātajam, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, izmaksā vienreizēju pabalstu mirušā laulātā drauga divu pensiju apmērā. Tiesības uz vienreizējo pabalstu ir tad, ja mirušā laulātā drauga nāves dienā otrs laulātais arī ir šajā likumā noteiktās pensijas saņēmējs.
Sēru ceremonijas vadītājas ieteikumi un novērojumi
- Gadās, ka cilvēks nomirst, piemēram, sestdienas vakarā, un šādos gadījumos ģimenes ārsts, kurš zina, vai mirušajam bijusi kāda nopietna slimība un vai tā ir varējusi būt nāves cēlonis, saka, lai tuvinieki pēc apliecības atnāk tuvākajā darbadienā, mirušo atļaujot aizgādāt uz uzglabāšanas vietu. Šāda rīcība nav pareiza, jo ir dzirdēti neizskaidrojami gadījumi, piemēram, letarģiskais miegs, mirušā apgriešanās kapā otrādi u. c., tāpēc ārstam kaut vai tuvākajā darbadienā, ja nav iespējams ātrāk, mirušais būtu jāapskata un tikai tad jāaizgādā uz uzglabāšanas vietu – tā ir ārsta atbildība.
- Nav pareizi, ja apbedīšanas pabalstu pārskaita uz bankas kontu. Agrāk to varēja saņemt uzreiz uz rokas, un tas cilvēkiem, kuriem nav nekādu iekrājumu tādiem gadījumiem, ir ļoti svarīgi.
- Nav kopēja likumdošanas akta, kas noteiktu kārtību, kādā veicamas ar apbedīšanas procesu saistītās darbības. Latvijas Apbedītāju asociācija jau sen ir izstrādājusi Apbedīšanas likuma projektu, bet tas jau vairākus gadus ir iestrēdzis Saeimā. Ir pašvaldību noteikumi, bet likumā vajadzētu apkopot ar kapsētu apsaimniekošanu saistītās normas un noteikumus, kā arī noteikt kārtību, kas saistīta ar mirušā cilvēka apbedīšanas procesu (kaut vai to, ar kādām mašīnām drīkst pārvadāt mirušos), paredzēt ētiskās normas, kas jāievēro ar apbedīšanas nozari saistītajiem uzņēmumiem.
- Bērēm jānorit atbilstoši vārdam ceremonija – visu lietu kārtība, izrādot cieņu cilvēka mūžam. Šis darbs jāveic maksimāli godprātīgi, pret to jābūt uzmanīgam, jāizturas ar pietāti un cieņu. Problēma ir tā, ka nav cilvēka, kurš šo procesu varētu uzraudzīt – nav jāiegūst profesionālo gatavību apliecinošs sertifikāts.
- Foto: istockphoto.com
- Dažas bēru tradīcijas izveidojušās salīdzinoši nesen, piemēram, sveču dedzināšana pie tikko aizbērta kapa. Manuprāt, šī tradīcija izveidojās Padomju laikos, kad viss, arī sveces, bija deficīts un kapličas darbinieki iepriekš dedzinātas sveces gribēja dedzināt arī citās bērēs, bērinieki sveces no kapličas sāka ņemt līdzi un vēlreiz aizdedzināt pie kapa.
Cik redzēju, Ulmaņlaika kundzītes tā nedarīja. Segu klāšana uz zārka aizsākās tad, kad tautas daiļamata meistari sāka aust segas un tām vajadzēja noietu.
- Es neuzskatu, ka ir labi iepriekš rezervēt kapavietu un kapakmenī iegravēt dzimšanas gadu – nevajag izaicināt likteni. Katram nostāstam un tradīcijai ir sava rašanās vēsture, viss nav izdomāts no zila gaisa. Piemēram, mirušajam nevajag dot līdzi dzīvo cilvēku lietas (dēls mirušajam tēvam iedod savu kaklasaiti, jo tā izskatās jaunāka, vai iedod savu kabatlakatiņu). Dzīvo pasaule ir jānošķir no viņsaules, citādāk tiek saglabāta saikne, un ir grūti gan palicējiem, gan aizgājējam. Ja nevarat izlemt, piemēram, kādu lakatiņu labāk siet, atdodiet līdzi abus. Bēres nevajag sākt ātrāk par paredzēto laiku (arī tad, ja bērinieki ir sanākuši).
- Mirušo nav obligāti jāsaģērbj jaunās drēbēs, var vilkt arī kādu viņam mīļu apģērbu. Nav svarīgi, ko citi padomās, ir svarīgi darīt tā, kā būtu paticis mirušajam. Ja sieviete nav valkājusi lakatiņu dzīves laikā, arī mūža mājā to siet nevajadzētu.
Iveta Odiņa
Citi noderīgi raksti
Kā uzlabot sev garastāvokli, nepaliekot resnam
Uzturlīdzekļu pieprasīšana bērnam