Brīnumu Laumiņa Pasaku zemē
Lai svinības izdotos, māmiņai jāiejūtas Brīnumu laumiņas lomā. Tas nav sarežģīti – tikai piemēroti jāapģērbjas. Proti – jāuzliek uz pleciem apmetnis vai liels gaisīgs lakats un galvā - vainags. Cik lieli un kādā krāsā ir šie aksesuāri, tas lai paliek katras pašas gaumē un iespējās.
Svinībām sākoties, visi bērni (protams, arī vecāki) ir pulcējušies telpā. Fonā skan skaistas bērnu dziesmas vai vienkārši mierīga fona mūzika.
- Foto: istockphoto.com
Pa durvīm ienāk Laumiņa un saka:
- Sveicināti manā pasaku zemē! Es esmu Brīnumu Laumiņa un dzīvoju šinī grāmatā (rāda lielu, skaistu grāmatu) jau 336 gadus! Visvairāk par visu pasaulē man patīk spēlēties, un tādēļ es reiz pa reizei ierodos pie bērniem, lai kopā parotaļātos, padziedātu un padejotu, pazīmētu un vienkārši brīnišķīgi pavadītu laiku! Par visu te piedzīvoto es, protams, rakstu pasakas. Vai gribat, lai arī par jums tiek sarakstīta pasaka? (bērni visticamāk saka: jā, vēlamies). Nu tad, mīļie, aicināti manā pasaku zemē uz kopīgu spēlēšanos!
Lai mēs visi viens otru labāk iepazītu un sadraudzētos, uzspēlēsim jautru spēlīti! Ko jūs par to sakāt? (Bērni saka – jā.) Vai aicināsim arī vecākus? (Bērni atkal saka – jā.) Re, nu – man pavisam netīšām līdzi ir paņēmusies šī bumba. Tagad nostāsimies aplītī. Es palikšu apļa vidū un kādam metīšu bumbu, jūs nosauksiet savu vārdiņu un metīsiet bumbu man atpakaļ, sarunāts? Tad varam sākt! (Bumba lido no Laumiņas pie bērna un vecākiem, no bērna pie Laumiņas – Pie kura nonāk bumba, tas nosauc savu vārdu.) Kamēr Brīnumu Laumiņa ar bērniem spēlē iepazīšanās spēli, telpā „uzziedējušas” puķes. Visa grīda izkaisīta ar krāsainiem papīra ziediem. Tos Laumiņai (māmiņai) klusi palīdzējis salikt kāds cits ģimenes loceklis.
Kad bumbas spēle beigusies, laumiņa ierauga ziedus un izbrīnīta jautā:
- Pa kuru laiku te uzziedējušas tik daudz krāsainas puķītes? Zilas un dzeltenas, sarkanas un rozā! (Laumiņa iet no zieda pie zieda). Ziniet, bērni, es jums iemācīšu savu mīļāko pavasara spēli. (Izstāsta noteikumus - uz laukuma par vienu ziediņu mazāk nekā spēles dalībnieki, bērni un laumiņa lēkā, dejo, kamēr skan mūzika. Tiklīdz mūzika apklust, katrs mēģina ieņemt vienu saliņu. Kurš laikus nepaspēj ieņemt, tas izstājas. Uzvar veiklākais. Šajā spēlē vecāki nepiedalās. Tikai asistē. Uzvarētājam tiek lielāka balva, pārējiem bērniem pa mazai balvai. Balva var būt gan vienkārši saldumi, gan pirms tam rūpīgi sagatavotas dāvaniņas).
Šajā laikā bērneļi no skriešanas un lēkšanas ir piekusuši, tāpēc Laumiņa bērniem piedāvā padzerties vai apēst kādu maizīti. Pauze nav garāka par 10 minūtēm.
Laumiņa uzrunā bērnus:
- Mēs, Laumiņas, parasti dienā guļam, bet mostamies reizē ar vakara pasaciņām. Tad, kad jūs jau esat gultiņās un taisāties čučēt. Vai zināt, ko mēs naktī darām? Kamēr jūs guļat, mēs spēlējamies. Un šodien es jums iemācīšu manu mīļāko spēli. (Spēle „Diena un Nakts”. Vadītājs ir Trollītis - svinību jubilārs (ja maziņš, tad kopā ar mammu vai tēti), pa dienu, kamēr skan mūzika, čuč. Stāv aizvērtām acīm. Laumiņa kopā ar bērniem, skanot mūzikai, lēkā un danco, bet kad mūzika apklust, iestājas nakts un laumiņa kopā ar bērniem apklust un stāv, nekustoties. Trollītis dodas pēc laumiņām, un ja trollītis kādu no viņām pieķer kustoties, droši ņem sev līdzi. Līdzpaņemtais kļūst par trollīti, bet bijušais trollītis par Laumiņu – kā atšķirības zīme trollītim tiek uzlikta interesanta cepure.)
Kad visi kārtīgi izspēlējušies un iztrakojušies, Laumiņa atpleš rokas un aicina visus bērnus pie sevis. Samīļot, apķert.
Viņa saka:
- Jūs visi esat lieli malači un ļoti jautri bērni. Man patīk ar jums rotaļāties. Bet nu, klausieties, sastāsimies visi vilcieniņā. Gan bērni, gan vecāki. Es būšu lokomotīve, aiz manis stāvēs jubilārs/e un tad visi pārējie. Ar savu pasaku vilcienu es aizvedīšu jūs līdz Lielajam Pārsteigumam.
(Visi sastājas lielā vilcienā, tiek uzlikta jautra mūzika, un Laumiņa, līkumojot uz visām pusēm, ved bērnus līdz Lielajam Pārsteigumam. Proti – līdz skaisti izpušķotam krēslam, kurā būs jāsēžas jubilāram, lai viņu varētu tajā pašūpot par godu dzimšanas dienai. Kamēr laumiņa ved vilcienu, kāds viņas asistents šo krēslu iznes.)
Mūzika apklust. Bērni un vecāki apstājušies apkārt krēslam – Lielajam Pārsteigumam, bet Laumiņa saka:
- Kā jau mēs zinām, mūsu princesei / princim šodien ir dzimšanas diena. Lūk, esmu sarūpējusi viņam/viņai vainadziņu/ kroni (uzliek jubilāram galvasrotu) Un, re, esam nokļuvuši pie Lielā Pasaku Pārsteiguma – šūpolēm! Nāc, jubilār (nosauc vārdu) – sēdies!
Bet šīs te ir brīnumsvecītes (izdala pārējiem bērniem brīnumsvecītes vai vienkārši svecītes – tas ir droši, jo vecāki šajā brīdi ir klāt), un par brīnumsvecītēm tās sauc tieši tādēļ, ka, tās aizdedzinot un kaut ko ievēloties, notiek brīnums un vēlēšanās tiešām piepildās! Nu mēs katrs varētu mūsu jubilāram dzimšanas dienā novēlēt kaut ko skaistu! (Laumiņa pēc kārtas aizdedzina brīnumsvecītes un bērni, vecākiem palīdzot, pasaka savus novēlējumus) Un nu, skanot dziesmiņai, (atskan jubilāra mīļākā dziesma) mēs visi iešūposim ... (to un to) ... (tajā un tajā) gadiņā! (daži tēti šūpo, bet pārējie skaita gadiņus). Telpā nemanot ir izslēgtas gaismas, deg tikai svecītes un skan skaista mūzika.
Kad bērniņš gadiņā iešūpots, svecītes tiek nopūstas un gaismas ieslēgtas.
Laumiņa saka:
- Bet tas vēl nav viss! Es - Brīnumu Laumiņa jums visiem esmu sagatavojusi vēl kādu pārsteigumu! Un tas ir šis garšīgais kliņģeris / torte! (Jubilāram tiek pasniegts gardums ar attiecīgo svecīšu skaitu, kuras šoreiz jānopūš pašam jubilāram).
Turpmāk tiek ēsts un dzerts, un jautrība turpinās.
Laumiņa tikai vēl piebilst:
- Mīļie bērni, es, laumiņa, būšu ar jums te līdz pat svinību beigām. Svinēsim visi kopā!
Kas nepieciešams?
Apģērbs laumiņai,
Liela pasaku grāmata,
Bumba,
Krāsainas papīra puķes spēlei,
Cepure Trollītim spēlē „Diena un nakts”
Brīnumsvecītes un sveces,
Balvas par spēli,
Galvasrota jubilāram,
Skaisti izrotāts jubilāra krēsls.
Kāda mūzika?
Kaut kas jautrs Puķu dejai (Varbūt „Zeltītas vasaras” vai „Zaļā pļavā” no vecā labā R.Paula un Dzeguzītes repertuāra).
Jautras un liriskas bērnu dziesmas.
Fona mūzika.
Kāds ēdiens?
Vislabākās ir kanapē maizītes un nelielas uzkodas, lai bērniņi var pieiet pie galda un viegli uzkost.
Vislabāk, ja tas ir zviedru galds. Tā, lai telpā būtu maksimāli daudz brīvu vietu rotaļām.
Cilvēku resursi
Nepieciešams viens pieaugušais, kurš Laumiņai neuzkrītoši asistēs – noliks ziedus uz grīdas, atnesīs jubilāra krēslu, parūpēsies par svecēm, sērkociņiem un kliņģeri.
Šis scenārijs ir pārbaudīta vērtība!
Tas patīk gan trīsgadniekam, gan sešgadniekam, ja vien vecāki nebaidās šajās svinībās iesaistīties!
Lai jums viss izdodas!
Jana Hartmane