Miķeļdiena 29. septembrī
Miķeļdiena jeb Apjumības pēc būtības ir rudens saulgriežu svētki, kurus svinam 29. septembrī, neskatoties uz to, ka astronomiskie rudens saulgrieži (diena kļūst tikpat gara cik nakts) ir nedaudz agrāk (21.–23. septembrī). Mūs konsultē etnogrāfe Indra Čekstere.
Ko svinam Miķeļos un idejas Miķeļdienas aktivitātēm
Miķeļi ir diena, kad visai ražai jābūt zem jumta, izņemot kāpostus un tie var vēl mierīgi palikt uz lauka. Pēc Miķeļiem senatnē sākās klusais veļu jeb dvēseļu laiks, kad ar svecēm un ēdieniem aicināja ciemos aizgājušo dvēseles. Dabā nakts sāk kļūt garāka par dienu, tuvojas tumsas laiks, bet Miķeļi paši ir krāsaini un bagāti.
- Foto: istockphoto.com
Miķeļos senatnē parasti svinēja apjumības – bija pabeigta labības pļauja un galdā lika lielu kukuli no trejām labībām – tas bija domāts tīrumu dieviņam Jumītim, auglības nesējam. Ģimenes arī pašas var izcept tādu plācenīti. Lieliski garšo griķu un kviešu miltu plācenītis vai arī kukulītis, trešā labība var būt mazdrusciņ, piemēram, mieži vai mazliet rudzu miltu. Ja dzīvojat laukos, var nolikt galdā vārpiņas vai nopīt vārpu vainagu, kas jāglabā pakārts virs virtuves galda vai citur goda vietā. Var nolikt uz galda karašu, rupjmaizi un baltmaizi un pārrunāt ar bērniem, no kādas labības miltiem tās ceptas.
Ģimene var sarīkot Miķeļu galdu ar visādiem augļiem un dārzeņiem un aicināt katru ģimenes locekli ar aizsietām acīm atminēt, kas ir ielikts rokās – var taustīt, smaržot, ja atļauj – garšot!
Rudens ražas darbnīcā var veidot cilvēciņus, auto un visu citu iespējamo no zīlēm, kastaņiem, ogām, burkāniem, āboliem. Var uzzīmēt saulīti un zīmējumā uzpīt tai vainagu no ziediem, kas rudens dārzā, augļiem, pīlādžiem, lapām, kas sāk krāsoties.
Var izrotāt šķīvi ar rudens augļiem, zīlēm, kastaņiem un āboliem u.c, veidojot dekoratīvu apmali, izveidot sev grāmatzīmi.
Var spēlēt spēli ar balsu minēšanu – katram vadītājs iedod kāda dārzeņa vārdu, bet viens sēž krēslā visiem priekšā (ar muguru pret spēlētājiem) un izvēlas vienu. Tas klusiņām pienāk, iepīkstas un aiziet atpakaļ vietā, citi šai laikā sit kājas. Tad minētājs pagriežas un mēģina atminēt, kurš bijis. Atminētais nāk minēt. Tā var minēt putnus, augļus, dārzeņus, puķes u.c.
Vēl var veidot ornamentus no pupiņām vai zirņiem, vai akmentiņiem – jumīti, saulīti, zvaigznīti, ziedu u.c. Ja ir iespējams iziet dabā, var nopīt mazu rudens deķīti – sagriež rudenīgos augus un iepin. Darbam būs vajadzīgi divi koki. Virskokam trīs vietās apsien linu auklas: uz leju katrā punktā nokarājas divas auklas un, tās krustojot, iepin augus – gareniski kārtojot un beigās auklas nostiprina uz otra kociņa. Tāda "sedziņa" priecēs ar krāsām.
Ja ir ugunskura vieta, var kopīgi vārīt Miķeļa dienas zupu – tā var būt vistas zupa ar daudz un dažādiem dārzeņiem, ko katrs pats sagatavo un pievieno, var arī uzaicināt draugu ģimenes, lai gatavotu kopīgu maltīti. Tajā var būt arī žāvētas ribiņas, grūbas, pupiņas, burkāni, kartupeļi, sīpoli u.c. Grūbas un pupiņas jāiemērc jau iepriekšējā vakarā.
Miķeļu dziļākā būtība ir novāktā raža, prieks par to, saules ceļš pretim gada tumšākajam laikam un dvēseļu laika atnākšana.
Miķeļdienas ticējumi
Par cīņu ar pelēm un žurkām. Miķeļa rītā nav jākuļ, jo tad peles klausās un, kur dzirdot kuļam, tur aiziet ziemā dzīvot. Lai peles nenāktu mājās, tad naktī uz Miķeļa dienu klusām izslauka istabu, mēslus saber kādā vecā grozā un jāteniski uz slotas kāta – pulkstens vienā rokā, grozs otrā, jāj uz krustceļa, kur nomet grozu ar mēsliem un jāj atpakaļ. Miķeļa dienas rītā vajag pa mājām izstaigāt visus kaktus un paņemt maizes gabalu līdz, tad visas žurkas un peles aiziet no mājām projām. Miķeļu vakarā ar pīlādžu koku jābada visur, kur ir žurkas un jāsaka: "Ej uz kaimiņu mājām, tur vairāk ko ēst, kā pie manis." Miķeļa dienā jāpaņem žagars, jāizper mājā visas malas un jāsaka: "Projām, projām pele, projām, žurka!" Tā perot jāejot līdz robežai un žagars jāpārsviež pār robežu. Pēc tam jānākot mājā, bet atpakaļ nav brīv skatīties.
Prognozes par gaidāmo laiku. Lietus Miķeļos vēsta siltu ziemu. Ja Miķeļa dienā vējš pūš no ziemeļiem, tad gaidāma auksta un dziļa ziema, kad no dienvidiem, tad silta un bez dziļa sniega, bet kad no vakariem vai rītiem – tad mērena. Kad pirms Miķeļiem nobirst kokiem lapas, tad pirms Jurģiem jau liela zāle, būs silts un agrs pavasaris. Ja lapas birst pēc Miķeļiem, pavasari ilgi turēsies sniegs. Ja Miķeļa diena un nakts ir miglaina, tad būs laba vasara; ja sausa un auksta – slikta vasara.
Miķeļdienā nedrīkst nekā no meža vai no svešām mājām nest mājās, tad peles un žurkas apstāj un var atnest līdz to māju peles un citus kukaiņus. Ja pārnes no meža skujas, tad čūskas nāk mājās. Kas Miķeļu dienā vērpj, tam aitas labi neizdodas. Miķeļa nedēļā nedrīkst kāpostus noņemt, tad tie ir sūri vai cieti kubulā.
Ja grib, lai kāda meita tai gadā neapprecas, tad Miķeļa vakarā jāsper slota sētmalē un jāsaka: "Miķelīša vakarā slotu sviedu sētmalā, lai satrūda tautu dēli, tā kā slota sētmalā."
Ja Miķeļa vakarā, govīm mājā nākot, kādai no tām pie mutes redzams zāles kušķis, tad to ziemu lopbarība būs dārga/pavasarī lopiem trūks barības vai pat tā varot ienest visā mājā badu.
Par ticējumiem izmantota informācija no P. Šmita grāmatas " Latviešu tautas ticējumi ".
Iveta Odiņa