Šampanieša baudīšanas māksla
Jau daudzus gadus šampanietis tiek uzskatīts par svarīgu Vecgada vakara, kā arī citu svinību sastāvdaļu, svētku prieka un jautrības atmosfēras radītāju. Kā pareizi atvērt šampanieti, kā to vislabāk izbaudīt un izgaršot, un vēl citas šampanieša baudīšanas mākslas nianses mums atgādina Baiba Misa-Ramane – SIA «Dunker Latvija» pārstāve (mob. tālr.: 29189627; tālr.: 67790271).
Šampanieša vēsture
Ir uzskats, ka dzirkstošā vīna radīšanas metodi izgudroja jau senie romieši, tomēr vairāk atzīts ir Francijas reģiona Šampaņas mūka Pjēra Perinjona (Pierre Perignon, 1639.–1715.) devums 17. gadsimta beigās. 1688. gadā mūku nolīga uzraudzīt vīna darīšanas procesu. Viņš radīja dzērienu, par kuru pats, pirmo reizi to nobaudot, ir izsaucies – Es garšoju zvaigznes! Tika izmantots faktors, kas vīndaru vidū sākotnēji tika uzskatīts par negatīvu un novēršamu. Nevēlamais faktors bija tas, ka vīna mucās parādījās gāzes un burbulīši. Mūks šo problēmu padarīja par vērtību, izveidojot vīnu, kurā burbuļi ir neatņemama sastāvdaļa un kvalitātes rādītājs.
Pirms pārdošanas vīnam būtu jābūt izturētam vismaz vienu gadu. Augstas kvalitātes šampanieši tiek izturēti sešus un vairāk gadu. Jo kvalitatīvāks šampanietis, jo vairāk burbuļu. Burbuļiem jābūt maziem, kniepadatas galviņas izmērā. Vidēji šampanieša pudelē ir aptuveni 49 miljoni burbuļu.
Šampanietis un dzirkstošais vīns
Oriģinālais šampanietis (no franču valodas ‘champagne’), dzirkstošais baltvīns, ir radīts un tiek ražots Francijas reģionā Šampaņā (Champagne). 1927. gadā tika ieviests likums, kas noteica teritoriju, kurā var tikt izgatavots dzirkstošais vīns ar nosaukumu «Champagne». Saskaņā ar likumu tikai Šampaņas reģiona vīndari savu dzirkstošo vīnu var dēvēt par šampanieti. Visur citur pasaulē jālieto apzīmējums «dzirkstošais vīns».
Vīna eksperti gan uzskata, ka starp šampanieti un dzirkstošo vīnu nav būtisku atšķirību. Atšķirība ir augsnes un klimata īpašībās, kas raksturīgas tieši Francijai un kas var ietekmēt vīnu, piemēram, tā salduma pakāpi, garšas kompleksitāti un augļainumu. Tomēr tas ir diezgan subjektīvi, jo katram vīna baudītājam ir sava gaume.
Šampanieša uzglabāšana
Dzēriens jāuzglabā horizontālā stāvoklī tumšā vietā. Uzglabāšanā nav pieļaujama saules staru iedarbība. Tiešā kontaktā ar sauli šampanietis var sabojāties 20 minūšu laikā. Dzēriena uzglabāšanas temperatūra nedrīkst pārsniegt +15 oC. Ja temperatūra būs augstāka, sāks izžūt korķis un tiks izjaukts pudeles hermētiskums, kā rezultātā dzēriens zaudēs savu izsmalcinātību. Uzglabāšanas temperatūra nedrīkst būt zemāka par –5 oC. Šādā temperatūrā dzēriens sasalst un tiek izjaukta tā struktūra. Atvērtu šampanieša pudeli var uzglabāt ledusskapī divas dienas, ja tā ir cieši aizkorķēta, izmantojot speciālo šampanieša pudeles aizbāzni. Pudelē ielikta sudraba karote šampanietim palīdzēs palikt dzirkstošam vairākas stundas.
Šampanieša atdzesēšana pirms pasniegšanas
Šampanietis ir jāpasniedz atdzesēts. Ideālā temperatūra ir no +6 oC līdz –9 oC, vēsāks šampanietis neatklās visas garšas nianses. Eksperti neatvērtu pudeli iesaka ievietot dzesēšanas traukā, kas līdz pusei piepildīts ar ledu un ūdeni, uz apmēram 20 līdz 30 minūtēm. Ledusskapī šampanietis jāatdzesē aptuveni trīs līdz četras stundas. Šampanieti nedrīkst atdzesēt saldētavā, jo lielais spiediens pudeli var uzspridzināt.
Šampanieša atvēršana un pasniegšana
Pirms atvēršanas pudeli vairākkārt apgroza, lai pudelē būtu vienmērīga temperatūra. Noņem folijas kārtiņu, tad metāliskās stieples ietvaru, korķi līdz pudeles atvēršanas brīdim pietur ar īkšķi. Šampanieša pudeli atver, turot to 45o leņķī pret sevi.
- Foto: istockphoto.com
Atvēršanas procesā korķis nav jāgriež ar roku, bet gan, korķi stingri pieturot, jāpagriež pudele. Nav ieteicams pudeli atvērt ar troksni un šļakatām. Tiek uzskatīts, ka, klusi atverot pudeli, gāzes pūslīši labāk saglabājas. Tikai autosporta sacensību uzvarētājus mēdz aplaistīt ar šampanieti, viesībās tas nav pieļaujams. Pirmo reizi šampanieša dušu apkārtējiem noorganizēja Dens Garnijs 1967. gadā, un šī tradīcija saglabājās.
Šampanietis jāpasniedz garenās un šaurās tulpes formas glāzēs (flute). Tādās glāzēs ilgāk notiek burbuļošana, saglabājas svaigums un aromāts. Saldam šampanietim un dzirkstošam vīnam izmanto Champagne Saucer glāzes. Ja tiek pasniegts citas šķirnes šampanietis, glāzes jānomaina. Šampanietim nav pieņemts pievienot ledus gabaliņus.
Šampanieti glāzēs iepilda lēnām, virzot strūklu pret slīpi novietoto glāzes malu, lai dzēriens pārāk neputotu. Glāzi piepilda divos piegājienos, apmēram ¾. Kad šampanietis ieliets glāzē, tas sāk burbuļot. Labs šampanietis glāzē var burbuļot vairākas stundas, izcili dzērieni – pat desmit stundas.
Šampanieti nevajag izdzert vienā rāvienā, pieņemts vērot un priecāties par burbuļošanu, līdzīgi kā par uguni kamīnā. Nav ieteicams dzert šampanieti tad, ja nesen uzkrāsotas lūpas – lūpukrāsas sastāvā mēdz būt vielas, kas neitralizē visas vērtīgās un smalkās šampanieša garšas īpašības.
Kā turēt šampanieša glāzi
Glāze jātur pie pamatnes vai kājiņas. Nevajadzētu ar plaukstu apņemt glāzes augšējo daļu – tas nav konjaks, kuru vēlams sasildīt plaukstā, lai tas būtu vēl aromātiskāks.
Ko ēst, dzerot šampanieti
Šampanieti var dzert gan pirms maltītes kā aperitīvu, tā arī ēšanas laikā, baudot otro ēdienu vai desertu. Uzkožamie var būt dažādi, piemēram, augļi, augļu deserts, saldējums, halva, olīvas, sviestmaizes ar ikriem, labs siers, svaigu dārzeņu salāti, medījums vai jūras produkti.
Pie šampanieša nav ieteicams ēst šokolādi, jo šokolādes garša nomāc šampanieša garšu. Ja gribat izrādīt necieņu šampanietim, uzkodiet marinētus ķiplokus, sālītu gurķi vai siļķi kažokā. Šos ēdienus var ēst pie šņabja, nevis pie šampanieša.
Iveta Odiņa
Lasi vēl
Kā sagaidīt Jauno 2012. gadu
Alkoholisko dzērienu izcelsmes vēsture pasaulē