Kāzu kleita – vienu dienu valkājama, visu mūžu glabājama?
Daļiņa no īpašās dienas un pat daļiņa no pašas, kuru nevienam neatdod, neiznomā un neaizlienē vai tikai priekšmets, ko var pārdot tālāk vai nopirkt jau lietotu – tā par kāzu kleitām izsakās forumos. Ieskatīsimies viedokļos un uzklausīsim diplomētas kāzu plānotājas Agates Lūses (agateluse.lv) un kāzu koordinatores ar deviņu gadu pieredzi kāzu organizēšanā Daces Miezītes (milestiba.lv) komentārus.
Forumos izstāstītie līgavas kleitu likteņi
Iztīrīta (vai neiztīrīta, ar visiem „kāzu putekļiem”) glabājas zem gultas, skapī, maisā utt. mājās. Interesanti glabāšanas varianti un motivācija, kāpēc to dara:
Glabājas lielā lādē kopā ar citām piemiņas lietām no kāzām (tur ir gan ielūgumu paraugi, gan kāzu avīze, gan kleita, plīvurs, kājas lente, galda kartes, visas viesu dāvātās kartiņas, lentītes, CD ar kāzu valša mūziku, nu, īsāk sakot, sīkumi, ko pārcilāt, kad uznāk vēlme). Tāda īsta atmiņu lāde. Turklāt smuka, kā interjera papildinājums.
Glabājas, jo ir īsts mākslas darbs, vai neglabājas, jo aizņemtu pārāk daudz vietas.
Stāv skapī ar visiem tās dienas netīrumiem – pa zāli novazāto apakšu, uzrautie apakšsvārki, uz cimdiem uzpilējusi svece, gan jau vēl kas nepamanīts. Nedomāju tīrīt, un tik daudz vietas neaizņem, lai gribētos tikt no tās vaļā.
Ceru kādreiz piepildīt ideju, ka nopirkšu statīvu un kleita nevis karāsies skapī, bet gan skaisti uz statīva guļamistabā stāvēs kā interjera elements.
Pirmā dusmu iespaidā tika nežēlīgi sagriezta un izmesta, otrā jau vienpadsmito gadu maisā skapī, varbūt pienāks diena, kad arī šai vajadzēs likties zem šķēres.
Es savu kāzu kleitu darināju pie šuvējas. Kur tā vēlāk palika, tā īsti vairs neatceros. Šķiet, ka es to sadalīju pa reizinātājiem un uzšuvu sev ko citu. Vienīgais, ko kādu laiku glabāju, bija līgavas pušķis (nu jau arī tas ir sabiris tējā). Man par piemiņu no kāzām ir vīrs, nevis kleita.
Par pārdošanu teorētiski iespējami divi varianti – pārdot vai nē, taču arī te lasāmas savdabīgas domas, kāpēc izvēlas vai neizvēlas vienu no variantiem:
Vīrs aizliedzis pārdot.
Labprāt kādai pārdotu par simboliskām naudiņām, jo nepatīk, ka mājās glabājas lietas, ko nelietoju.
Gribas, lai kādai tā sagādā tādu pašu prieku kā man.
Varētu pārdot, bet tad jānes iztīrīt, bez tam, precējos stāvoklī, tāpēc būtu grūtāk atrast kādu, kam der tā kleita.
Netieku vairs iekšā, bet atdot roka neceļas, kaut varētu, kleita nav balta un izteikti kāzīga.
Pārdot netaisos un nekad nevilktu savās kāzās kleitu, ko jau kāda cita būtu vilkusi, bet katrs jau dara kā grib.
Kleitu pārdevu, jo neilgi pēc kazām šķita, ka nav vajadzības to glabāt un nebija īsti arī kur. Tagad gan žēl, jo, kad gadi pagājuši, tomēr gribētos, ka būtu skapī. Meitai tieši princešu laiks sācies, varētu uzmērīt mammas kāzu kleitu. Pašai arī patiktu ik pa laikam uzvilkt un atsaukt atpakaļ kāzu dienas sajūtas. Ja nu kādreiz sagribēsies, nopirkšu kādu lietotu kāzu kleitu un spēlēšu ar meitu princeses.
- Foto: istockphoto.com
Par atkārtotu valkāšanu. Kāzu kleitas mēdz būt tādas, ko var vilkt uz grezniem pasākumiem vai tās tiek pārkrāsotas un tad vilktas kā vakarkleitas. Tās velk uz kāzu jubilejām; glabā, jo taisās kādreiz salaulāties baznīcā. Kleitu var izmantot kāzu gadadienas fotosesijā vai īpašā fotosesijā, kuras laikā kleita tiek pakāpeniski saplēsta. Ja kleitā vairs netiek iekšā, tas nozīmē, ka laiks pievērsties diētai.
Nodošana mantojumā. Līgaviņas glabā kleitu, lai ir ko pāršūt par mazā kristāmo kleitiņu vai meitai, ko parādīt. Ja meita precoties vēlēsies kleitu vilkt, māte jutīsies pagodināta, lai gan saprot, ka diez vai tas notiks, jo tad kleita varētu būt izgājusi no modes vai vienkārši nepatikt.
Par lietotu kleitu iegādi. Daudzas diskutētājas atzīst, ka, lai gan neesot māņticīgas, negribētu kāzās svešu kleitu ar bijušās saimnieces auru. Citas pasaka, ka tic – priekšmetos mēdz palikt kāda daļiņa no mums, īpaši izjūtas, nodomi, tāpēc seniem priekšmetiem ir tāda īpaša aura, kura tad ietekmē lietotāju pozitīvi vai negatīvi un lietotu kāzu kleitu neizvēlētos noteikti. Bieži vien gan viss atkarīgs no finansēm – kas var atļauties, tas pērk jaunu, kas nevar, tas izlīdzas ar lietotu. Pie tam, ir jau iespēja lietotajā kleitā ko pāršūt, izmainīt. Dažas pieļauj iespēju aizlienēt kāzu kleitu, bet tikai no ļoti tuva cilvēka.
Kāzu rīkotāju atbildes uz jautājumiem
Kāda ir Jūsu pieredze par līgavu kleitām – kur tās tiek ņemtas?
Agate. Pārsvarā kleitas tiek pirktas speciālajos līgavu kleitu veikalos. Tajos var ne tikai nopirkt kleitu, bet arī pielabot un piemērot konkrētajai līgavai. Dažreiz kleitas tiek speciāli pasūtītas pie modes māksliniekiem, jo katram sevi cienošam modes māksliniekam kolekcijā ir arī līgavu kleitas. Mēģinājumi pasūtīt un pirkt kāzu kleitas internetā no Ķīnas 99% gadījumu beidzas ar to, ka kleita netiek uzvilkta kāzu dienā, jo ir ļoti nekvalitatīva un pilnīgi savādāka nekā bijusi kataloga fotogrāfijā. Mēģinājums ietaupīt parasti beidzās ar to, ka kleita tik un tā tiek vai nu nopirkta veikalā vai pasūtīta pie šuvēja.
Dace. Mūsu klientu vidū ir trīs varianti:
1. Dodas mērīt kleitas kāzu salonos – atrod un pērk.
2. Dodas mērīt kleitas kāzu salonos – secina, ka uzcenojums ir tik liels, ka atmaksājas lidojums uz Itāliju vai brauciens uz Lietuvu, kur uzcenojums nav tik liels.
3. Kleitas modelē un šuj modes mākslinieki. Šo pakalpojumu parasti izvēlas turīgas līgavas, jo šādas kleitas maksā dārgāk par pirktajām.
Agate. Ļoti retos gadījumos kleitas īrē. Šinī gadījumā ļoti uzmanīgi jālasa īres līgums, jo tiklīdz kleita tiek saplēsta vai kā savādāk sabojāta, ir jāatmaksā visa kleitas vērtība. Līdz ar to jārēķinās, ka kāzu dienā būs papildus uztraukums par to, lai kleita netiktu sabojāta. Vienās kāzās līgava tieši tāpēc negāja dejot, jo baidījās, ka kāds uzkāps virsū un sabojās.
Ko līgaviņas taisās darīt tālāk ar kleitu?
Agate. Parasti patur sev un vai nu glabā vai pāršuj/pārkrāso un valkā citos svētkos. Dažas pārdod tālāk. Daži jaunie pāri pēc kāzām uzrīko fotosesiju Trash the dress.
Dace. Saglabāt sev par piemiņu. Tikai viena no manām klientēm kleitu ir šuvusi ar domu izmantot arī citiem pasākumiem kā vakartērpu. Piemēram, es savā četru gadu kāzu jubilejā uzdāvināju vīram pārsteigumu – foto sesiju kāzu tērpos pie jūras. Domāju, ka šī nebija pēdējā reize, kad to vilku. Viena no manām klientēm, kura precējās pirms četriem gadiem teica, ka šogad savai draudzenei aizdošot uz kāzām savu kleitu. Viņai bija kopīgi ar modes mākslinieku darināta sapņu kleita.
Par mantotas kleitas vilkšanu – vai ir bijuši tādi gadījumi?
Agate. Ir bijuši mēģinājumi, taču parasti tiek nolemts, ka tomēr labāk uzšūt savu kleitu, kura patīk un der.
Dace. Nav bijuši.
Kā ar lietoto priekšmetu enerģiju un auru?
Agate. Tur ir jāprasa enerģiju un auru speciālistiem.
Dace. Ņemot vērā, ka pāri izgatavojot laulību gredzenus nedomā par to, vai tas ir jauns zelts, vai lietots, tad kleitas aura nešķiet tik būtiska.
Vai taisnība, ka plīvuru gan vienmēr pērk jaunu?
Agate. Tieši plīvurs vai audums no kā tiek darināts plīvurs parasti ir tas, kurš tiek mantots. Arī Zviedrijas princese Viktorija un Kembridžas hercogiene Katrīna izmantoja mantotās mežģīnes savos plīvuros. Arī Latviešu tradīcijās viens no variantiem pēc mičošanas ir simboliski nodot plīvuru glabāšanā līgavas mammai nākamajām precināmajām meitām. Tas gan ir atkarīgs no pašas līgavas un viņas vēlmēm, kleitas dizaina un kāzu kopējā stila. Noteikti jāskatās, lai plīvurs ir vienā tonī ar kleitu, jo dažādi toņi padara kopējo izskatu paviršu.
Varbūt ziniet, kā ir citās valstīs?
Agate. Tas ir atkarīgs no valsts un reliģijas, bet jau minēju, ka tā ir pierasta prakse Eiropas kultūrās plīvurā izmantot mantotas mežģīnes vai mammas/māsas plīvuru. Kleitas parasti tiek pirktas vai šūtas jaunas atbilstoši līgavas augumam, vēlmēm un kāzu kopējam stilam.
Iveta Odiņa