Laulības zvēresta atjaunošana
«Es būšu Tava/s sieva/vīrs, līdz nāve mūs šķirs», tā laulības zvērestā laulātie apsolījuši viens otram. Varētu domāt – vienreiz apsolīts un viss, tomēr Cāļa forumā ļaudis interesējas par iespēju pēc kāda laiciņa laulības zvērestu atjaunot. Vai tas likumīgi iespējams jeb būs tikai simbolisks solis, kā tas notiek un kas vispār ir laulību zvērests jeb solījums, mums skaidro diplomēta kāzu plānotāja Agate Lūse (agateluse.lv).
Kas ir laulību zvērests?
Tā ir kāzu daļa, kas svarīgāka par kleitu, ēdieniem, viesiem un skaistu automašīnu kopā ņemot. Tas ir galvenais, kāpēc konkrētajā dienā visi sapulcējušies kopā – lai būtu par lieciniekiem tam, kā divi cilvēki klātesošo priekšā apliecina, ka viņi uzņemas savstarpējas juridiskas, emocionālas un morālas saistības turpmākā mūža garumā. Ja Jūs nepateiksiet savu laulības zvērestu un «jā» vārdu, viss pārējais kāzu dienā zaudēs jēgu.
Vai zvērests ir obligāts? Kā notiek tā izteikšana un vai to dara tikai baznīcā vai arī dzimtsarakstu nodaļā?
Likumdošanā paredzēts, ka Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs jautā līgavainim un līgavai, vai viņi vēlas doties laulībā. Ja abi izsaka šo vēlēšanos, vadītājs izsludina, ka uz šīs vienošanās un likuma pamata laulība ir noslēgta. Garīdznieks laulā pēc savas konfesijas noteikumiem. Sīkāku solījuma tekstu tātad var izvēlēties paši laulājamie.
Un laulības zvēresta atjaunošana? Vai arī to dara baznīcā vai dzimtsarakstu nodaļā?
Dzimtsarakstu nodaļas un baznīcas to, protams, dara arī Latvijā. Legālu seku tam nav, taču cilvēkiem var patikt svinīgie apstākļi, kuros tas notiek. Var gadīties, ka esat apprecējušies dzimtsarakstu nodaļā, bet gribat to darīt baznīcā, vai arī otrādi, esat tikai svētījuši laulības baznīcā, bet vēlaties, lai laulība būtu noslēgta juridiski (šinī gadījumā ceremonijai būs juridiskas sekas).
- Foto: Artūrs Romanovskis
Ja esat gājuši cauri grūtam periodam Jūsu laulību dzīvē un nolēmuši paši sev un citiem atgādināt savu zvērestu, arī tādos gadījumos šai ceremonijai ir nozīme. Ja jums ir bijuši apstākļi, kāpēc kāzas nav notikušas tā kā Jūs to vēlējāties (pārāk mazas, bez svinībām u.tt.), bet tagad vēlaties tās izdzīvot saskaņā ar savām vēlmēm, varat rīkot laulību zvēresta atjaunošanas ceremoniju un svinības. Labs iemesls, kāpēc rīkot šos svētkus, ir sajūta, ka tas varētu vienkārši būt romantiski un svarīgi jums un jūsu attiecībām.
Dienā, kad es precējos, tieši pirms mums dzimtsarakstu nodaļā «laulāja» pāri sudraba kāzās. Viens no manas bērnības spilgtākajiem un emocionālākajiem momentiem bija manu vecvecāku Rubīna kāzas (40. gadu kāzu jubileja).
Vai atjaunoto zvērestu saka no galvas vai atkārto teikto un vai tas var būt pašsacerēts?
Labās ziņas ir tādas, ka šajā gadījumā ir daudz mazāk priekšrakstu un tradīciju, kā tas pareizi būtu jādara, līdz ar to varat koncentrēties uz to, kas Jums patiešām šķiet svarīgi. Ja darīsiet to jūras krastā, mežā vai savas mājas pagalmā, sakiet tikai to, ko vēlaties viens otram pateikt, lasiet no lapiņas, dziediet dziesmas tekstā vai kādā citā sev vien saprotamā un vēlamā formā.
Vai Latvijā bieži atjauno laulību zvērestu? Kāda ir ārzemju pieredze?
Mēs parasti šos svētkus svinam kā kāzu jubilejas: rožu kāzas, sudraba kāzas, dzintara kāzas, rubīna kāzās, dimanta kāzas utt. Pasaulē šīs svinības sauc par laulības zvēresta atkārtošanu, kas patiesībā ir kāzu jubileja, kurai ir nosacīta vairāk vai mazāk legāla oficiālā daļa ceremonijas formā. Zvērestu atjauno arī reizēs, kad laulībai ir nepieciešams papildus stiprinājums pēc grūtiem periodiem vai smagām slimībām.
Forumā izskan viedoklis, ka tā ir tikai izrādīšanās, ākstīšanās, jo kāda gan jēga vēlreiz atkārtot jau zvērēto. Kas liedzot vienkārši svinēt kāzu gadadienas?
Ja nav sajūtas, ka tas ir jādara, to nevajag darīt. Tieši tas pats attiecās uz lielām vai mazām kāzām, lielām vai mazām bērnu jubilejām un pašu dzimšanas dienām. Manā uzskatā ir jādara tikai tas, ko gribās un kas liekās svarīgs, un tam nav nekāda sakara ar to, kas patīk citiem cilvēkiem. Kā jau iepriekš teicu – šīm ceremonijām un svinībām piemīt patīkama brīvības sajūta, jo nav jāpakļaujas formālajām kāzu tradīcijām.
Daudzi pāri izvēlās atjaunot laulības zvērestu arī tāpēc, ka viņi savā kāzu dienā ir bijuši tik ļoti pārņemti ar kāzu organizatoriskajām detaļām un viesu labklājību, ka nav pievērsuši uzmanību un pilnībā izbaudījuši ceremoniju un tās nozīmi. Tāpēc man ir liels prieks, ka kāzās, kuras organizējam, mēs tomēr lielu uzmanību veltām kāzu ceremonijai un tās īpašajai nozīmei kāzu svinībās. Laulības nav tikai jautra ballīte sev un draugiem – tās ir ilgtermiņa saistības un uzticēšanās, drošība un patstāvība, viss, ko jaunais pāris sola viens otram savā zvērestā.
Daži pāri grib ceremonijas laikā ierasties kāzu tērpos, apmainīties ar gredzeniem utt. Vai tā kāds dara?
Kāpēc gan ne? It sevišķi gadījumā, ja kāzās šāda iespēja nebija un ir vēlēšanās to izbaudīt.
Iveta Odiņa