Bērni

Spēļu ieroču un militāro spēļu pozitīvā puse

Mums ierasts domāt un uztvert, ka spēlēšanās ar ieročiem un šaudīšanās ir kaut kas slikts, nevēlams un izskaužams, tomēr tā ne vienmēr ir. Arī mēs paši bērnībā spēlējām kariņos, indiāņos, pirātos, bet ne jau tas mūs padarīja sliktākus vai labākus. Arī bērnības multfilmas par Tomu un Džeriju skatīšanās, kā arī daudzu pasaku lasīšana, kur ļoti izteikti dominē darīšana pāri otram, nebūt nenozīmēja, ka mēs to tā uztvērām un automātiski sākām rīkoties tāpat.

Spēlēšanās ar ieročiem var izraisīt tikpat pretrunīgas izjūtas, cik puišu pārģērbšanās par princesēm vai arī daļas vecāku neizpratne, kāpēc meitenēm patīk spēlēties ar mašīnām. Pētījumi liecina, ka apmēram 60–70 % zēnu un trešdaļa meiteņu rotaļājas ar agresiju simbolizējošām rotaļlietām, bet 70 % vecāku to neuzskata par pieņemamu rīcību.

Biežākais uzskats – spēlēšanās ar spēļu ieročiem, dažādām militārām spēlēm (vienalga, vai tās ir dabā izspēlētas spēles vai video spēles) raisa agresiju, kā arī interesi par reāliem ieročiem.

Savukārt pozitīvā puse – bērni, īpaši zēni, izspēlē jau no sendienām vīriešos ielikto mednieku instinktu, viņi tādā veidā izprot, kas ir labs un kas ļauns, un, kamēr tas nenodara ļaunumu apkārtējiem, tas pat ir veselīgi. Psihologi skaidro, ka, īpaši puišiem, ir pat svarīgi iziet tādu kariņu posmu un zēnam nav jāaizliedz spēlēties ar ieročiem. Šis laiks ir jāizmanto, lai bērnam paskaidrotu, kādas ir atšķirības starp spēļu un īstajiem ieročiem un kādas var būt sekas. Jāmāca, kā iespējams risināt situācijas, neizmantojot ieročus.

Ļaut, bet izglītot

Jebkas, kas ir aizliegts, ir iekārojamāks. To mēs paši labi zinām pēc savas pieredzes. Tāpēc būtiskāk par aizliegšanu ir sekot līdzi bērna darbībām un izglītot.

Radoša darbošanās ar spēļu ieročiem un militārām spēlēm palīdz izlādēties, izprast dažādas situācijas, raisa iztēli, atdarinot dažādus varoņus un pārģērbjoties. Izspēlējot dažādas spēles, bērns mācās uzņemties risku, saprast cēloņu un seku saistību un paredzēt iespējamās sekas.

Lai arī daļa uzskata, ka spēlēšanās ar ieročiem raisa agresiju, citi skaidro, ka tas tieši mazina reālo agresiju, jo bērns var izlādēties spēlējoties. Tas palīdz izrādīt dusmas vai bailes, ļaujot bērnam izpausties nekaitīgā veidā, pārējā laikā dzīvojoties mierīgi un bez agresijas.

Būtiskākais iemesls, kāpēc bērns dusmas iemācās izrādīt agresīvi, ir vecāku piemērs. Tāpēc svarīgākais jautājums – kā paši vecāki spēj tikt galā ar savu agresivitāti? Spēļu ierocis pats par sevi bērnā neveicina agresiju un vardarbību. Ja vecāki rāda labu piemēru, kā uzvesties, kā tikt galā ar dusmām un kā izturēties pret citiem, ir krietni mazāka iespēja, ka bērns spēļu ieroci izmantos agresīvi, nevis rotaļājoties. Bērns nesaista ieroci ar nonāvēšanu vai pāri darīšanu, drīzāk ar savu varu, spēju rīkoties, kaut vai atdarinot policistus, labos u. tml. Tajā pašā laikā nevar būt tā, ka bērns uzskata, ka labais var uzvarēt ļauno tikai ar ieročiem vai citiem agresīviem paņēmieniem.

Spēļu ierocis no sadzīves priekšmetiem

Ja vecāki bērnam nepērk ieročus, bet viņam ir radusies interese par tiem, tad ar laiku bērns to izveido no dažādiem sadzīves priekšmetiem, rotaļlietām vai pat ēdiena. Pat banāns var pārvērsties par kaujas ieroci. Tāpat bērns vienkārši ar pirkstiem var izveidot ieroča formu, tāpēc ieroču nepirkšana vai atņemšana nav risinājums.

Foto: istockphoto.com

Būtiskākais spēļu ieroču trūkums – tie vienmēr ir un būs tikai ieroči, tos nevar izmantot citādi. Ja bērns no «Lego» klučiem laiku pa laikam uztaisa ieroci, citā reizē viņš taisīs māju, tādējādi izpaudīsies radoši, un tas raisīs fantāziju.

Kad bērns pirmo reizi pirkstus saliek ieroča formā un saka, piemēram, – pif, paf –, viņš nemaz īsti nezina, ko tas nozīmē. Bet tas ir īstais brīdis ar bērnu par to sākt runāt.

Ar ieročiem var patikt spēlēties arī bērniem, kuri jūt līdzi pasaku tēliem vai citu bērnu nelaimēm, kuri dzīvē nekad negrūstās un nedara pāri citiem. Bērnam ir jāskaidro, ka nedrīkst lietot ieroci, lai nogalinātu otru, nedrīkst šaut uz cilvēku vai dzīvnieku (tas var palīdzēt arī tad, ja bērns pēkšņi saskaras ar reālu ieroci, pirms ir spējis pamanīt atšķirību). Bīstamāki ir spēļu ieroči, kas ir identiski īstajiem, jo bērns var nespēt tos atšķirt, bet arī te svarīga ir izskaidrošana, salīdzināšana un izglītošana. Jo īpaši tas ir svarīgi bērniem, kuri dzīvē var saskarties ar reāliem ieročiem (tēvs ir militārists, policists u. tml.). Šādiem bērniem noteikti jāpaskaidro, kā rīkoties, ja gadās ieraudzīt īstu šaujamo – ir jāapstājas, nedrīkst to aiztikt, jāiet prom no konkrētās vietas, jāizstāsta kādam uzticamam pieaugušajam par redzēto.

Uz katriem 30 Latvijas iedzīvotājiem ir reģistrēts viens personīgais šaujamais, neskaitot gāzes pistoles un citus speciālos līdzekļus. Tomēr ir izpētīts, ka ierocis, kas turēts mājās, 43 reizes biežāk tiek izmantots pret kādu ģimenei zināmu cilvēku, nevis aizstāvoties. Tomēr reālu ieroču esamība mājās arī bērniem izraisa cieņu pret tiem, ja ir pateikts, ka tos nedrīkst aiztikt bez vecāku klātbūtnes (pat, ja tā ir senlaicīgu ieroču kolekcija). Tāpat tiek veicināta izpratne par ieroču spēku.

Bērna jautājumi par ieročiem arī var būt saistīti ar konkrētu attīstības posmu, kad viņu interesē, kāpēc sliktie zēni kļūst par sliktajiem zēniem, kā cilvēki kļūst drosmīgi, ko lodes var nodarīt cilvēkam un kā tika izgudroti dažādi ieroči. Ja bērns vēlas, lai viņam uzdāvina vēsturisku spēļu ieroci, un viņš atdarina kādu vēsturisku personāžu, tā ir sava veida izglītošanās un iztēles attīstīšana.

Ar laiku bērns saprot, ka spēļu ierocis nav īsts ierocis, bet gan rotaļlieta. Bērns zina, ka īsts ierocis var nodarīt pāri cilvēkiem, bet, ja nav īsts, tad tas neko ļaunu nevar nodarīt. Protams, robeža ir ļoti trausla un nav viennozīmīga.

Zobens pret zobenu, nevis cilvēku

Ir dažādas spēles, kas patīk pat pieaugušajiem, piemēram, šaušana ar loku vai šautriņu mešana mērķī. Tās neraisa vardarbību, bet gan māca koncentrēšanos un spēju trāpīt mērķī. Lai arī mēs mācām bērniem, ka uz citiem šaut nedrīkst, mūsdienās ļoti populāra spēle ir peintbols – brīvā dabā, kur izvietoti dažādi šķēršļi, cilvēki sadalījušies divās komandās, katram ir šaujamais ar krāsainajām bumbiņām, un uzvar tā komanda, kurai mazāk trāpīts. Šāda spēle neraisa agresiju, bet gan spēju orientēties, būt uzmanīgam, vērīgam, iejusties komandā un citas labas prasmes.

Arī tad, kad bērni kaujas ar spēļu zobeniem, viņi uztur spriedzi, bet iemācās nenodarīt otram pāri un neizpostīt vidi sev apkārt. Bet nekādā gadījumā bērns nedrīkst pacelt ieroci pret «neapbruņotu» bērnu. Ja tā notiek, tas uzreiz ir jāpārtrauc. Ir jānovelk skaidra robeža, par kuras pārkāpšanu spēļu ierocis var tikt atņemts.

Atšķirīgas militārās spēles

Militārās spēles, kas pieejamas bērniem, ir ļoti atšķirīgas, tāpēc vecākiem ļoti rūpīgi jāizvēlas, ko ļaut bērnam spēlēt. Ir spēles, kas veidotas, balstoties uz bērnu fantāzijām un dabiskas zinātkāres par ieročiem un kaujām, bieži vien tādās pat nav jāsit kāds sliktais. Savukārt citas vienkārši atkārto filmu vai video spēļu scenārijus.

Kara spēles var veicināt varas izjūtu un izpratni par nepieciešamās rīcības variantiem. Šādām spēlēm nepieciešama pašpārliecība un impulsu kontrole, tās var palīdzēt iemācīt ievērot robežas. Dramatisko lomu spēles bērniem var iemācīt atšķirīgu skatījumu, piedzīvot dažādas lomas, tikt galā ar sekām, kā arī māca atšķirību starp fantāziju un īstenību. Dažos gadījumos kariņu spēlēšana palīdz tikt galā ar bailēm par reālās pasaules vardarbību. Protams, neatbilstošas spēles par vardarbību ir kaitīgas.

Daudzām spēlēm nav funkcionāla seguma, vienkārši spēles laikā jāiegūst pēc iespējas vairāk bonusu un lietu. Spēlējot tādas spēles, bērns nevis attīstās, bet kļūst par vienveidīgu patērētāju. Tieši tāpēc ir nepieciešama ļoti rūpīga atlase, kas bērnam var būt noderīgs un kas tomēr kaitīgs. Ne visam ir jābūt pieejamam bērnam, bet nevajadzētu būt tā, ka bērns, kurš neinteresējas tikai par spēļu mašīnām vai zirdziņiem, drīkst skatīties tikai tādas filmas un multfilmas, kur rāda ponijus un varavīksnes.

Arī par karu bērnam atbilstošā vecumā ir jāmācās, un svarīgākais, lai tas notiek atbilstošā sociālā, vēsturiskā un politiskā kontekstā. Spēlējot šādas spēles, bērniem var stāstīt, kāpēc tās var šķist aizraujošas un jautras, tajā pašā laikā stāstot, ka karš ir garlaicīgs, sāpīgs, postošs un biedējošs. Kara spēles var būt tādas, kur ir nevis jānogalina, bet jābūt gudram, izveicīgam, jāizprot jaunākās tehnoloģijas, jātiek galā ar savām izjūtām, ar varu un spēku. Bērns saprot, ka nav tādu supervaroņu un ka viņam uz brīdi ļauj par tādu kļūt. Alternatīva šādām kara un militārām spēlēm ir pozitīvas un attīstošas aktivitātes, piemēram, sporta nodarbības, tai skaitā karatē.

Tāpat kā ir diskusijas par ieroču un dažādu spēļu ietekmi uz bērnu, ir diskusijas par to, vai mēs bērnā varam attīstīt agresiju vai tā jau ir bērnā un izpaudīsies arī tad, ja viņš bērnībā ar ieročiem nespēlēsies. Paši vīrieši atzīst, ka tieši tiem, kuriem bērnībā aizliegts spēlēties ar šaujamajiem, par ieročiem saglabājusies interese arī pieaugušo vecumā, tāpēc viņi kļuvuši par policistiem vai apguvuši kādu militārista profesiju.

Daudzas mammas baidās, ka bērns, kurš bērnībā izrādījis interesi par ieročiem, vēlāk tos var izmantot negatīvā veidā. Tomēr, analizējot reālus cilvēkus, kuri nošāvuši citus, galvenā problēma ir tā, ka šie cilvēki dzīvē jūtas pilnīgi nekādi, viņiem liekas, ka dzīve ir norakstīta, un viņi neredz, kā to mainīt. Tāpēc viņi ķeras pie ieroča pielietošanas, saskatot iluzoru risinājumu un tādā veidā izpelnoties uzmanību un apkārtējo bailes.

Šādu skatījumu uz dzīvi ietekmē dažādi faktori: genofonds, bērnībā piedzīvotais vai dzirdētais, dažādi notikumi. Tas, ko vecāki var darīt – mīlēt savu bērnu, lai viņš justos vajadzīgs šajā pasaulē, un mācīt vienmēr saredzēt iespējas un risinājumus. Ir zināms, ka vienā situācijā cilvēki rīkojas atšķirīgi. Vecāki pasaules redzējumu, kā arī spēju saskatīt risinājumus un aktīvi rīkoties pamatu pamatos ieliek bērnībā.

Iveta Rozentāle

Citi noderīgi raksti

Bērns un kosmētika

Bērnu rotaļlietu kopšana

Par savu mazuļu aktivitātēm varat aprunāties Cāļa forumos

Mazulis

Ratiņi, autokrēsli un citas lietas bērniem

Aktīva atpūta