Bronhīts
Rudens un ziemas mēnešos paasinās vīrusu infekciju saslimšanas, kuras skar elpceļus un visbiežāk izpaužas ar iesnām un/vai klepu. Neizārstētas tās var kļūt par iemeslu jau nopietnākām saslimšanām – bronhītam vai pat plaušu audu iekaisumam (pneimonijai). Rakstā par vienu no iespējamajām saslimšanām – bronhītu. Konsultē Rehabilitācijas centra "Līgatne" un Rīgas rajona slimnīcas interniste un rehabilitoloģe Ilze Bērziņa.
Kas ir bronhīts
Bronhīts ir elpceļu - bronhu gļotādas iekaisums, kam raksturīgs gļotādas pietūkums un pastiprināta gļotu izdalīšanās. Bronhīts var būt akūts un hronisks.
Akūts bronhīts
Akūts bronhīts rodas kā sekas kādai vīrusu infekcijai (gripa, adenovīrusu infekcija u.c.) augšējos elpošanas ceļos, ar ko organisms nav ticis galā. Bez tam akūts bronhīts var rasties pēc kodīgu gāzu vai putekļu ieelpošanas vai būt pavadslimība garajam klepum, masalām, difterijai u.c. Slimības attīstību sekmē aktīva vai pasīva smēķēšana, nelabvēlīgs klimats (mitrums, bieža laika apstākļu maiņa).
Akūta bronhīta simptomi
Bronhīta pamatsimptoms ir klepus. Slimība parasti sākas ar vispārīgiem simptomiem: nogurums, svīšana, paaugstināta temperatūra, galvassāpes, iesnas. Var būt dedzinoša vai spiediena sajūta aiz krūšu kaula. Sākumā klepus parasti ir sauss, kairinošs, pēc pāris dienām klepus ir ar krēpām.
Hronisks bronhīts
Bronhītu par hronisku uzskata, ja klepus pieturas vismaz trīs mēnešus un atkārtojas vismaz divus gadus pēc kārtas. Par galveno hroniska bronhīta cēloni uzskata smēķēšanu. Kā veicinoši faktori tiek minēti arī klimatiskie apstākļi, piesārņots gaiss, uzturēšanās aukstās un mitrās telpās un atkārtoti, nepilnīgi izārstēti akūta bronhīta gadījumi.
Pediatrijā, tas ir, bērniem, nav tādas diagnozes kā hronisks bronhīts. Pat, ja bērnudārza vecuma bērnam gada laikā augšējo elpošanas ceļu infekcijas atkārtojas 8-12 reizes, tā nav patoloģija. Tā veidojas bērna imunitāte, lai skolas laikā jau vairs neslimotu, bērnudārzā tas "repertuārs" ir jāizslimo. Ja bronhīts atkārtojas vēl biežāk, jāpārbauda, vai tā nav cita slimība – astma, nevis hroniskais bronhīts.
Hroniska bronhīta simptomi
Arī hroniska bronhīta pamatsimptoms ir klepus, parasti ar krēpām, vairāk izteikts rītos. Krēpas biezas, gļotaini strutainas. Klepojot var parādīties sāpes krūšu, vēdera muskuļos. Paaugstināta temperatūra ir hroniska bronhīta paasinājuma gadījumos. Ilgstošas slimības gadījumā var parādīties elpas trūkums pie fiziskas slodzes, vai pat sausi un svilpjoši trokšņi plaušās.
- Foto: istockphoto.com
Bronhīta ārstēšana
- Akūts bronhīts parasti ilgst līdz 10—14 dienas un beidzas ar pilnīgu izveseļošanos.
- Vairāku gadu laikā atkārtotas akūta bronhīta epizodes veicina hronisku procesu – var attīstīties hronisks bronhīts. Ja ir bieži hroniska bronhīta paasinājumi, novājinās organisms, tiek apgrūtināts sirds darbs, var attīstīties hroniska plaušu – sirds nepietiekamība.
- Uzturam jābūt vitamīniem bagātam, viegli sagremojamam.
- Jāvēdina telpas un jāmitrina gaiss.
- Jālieto palielināts šķidruma daudzums, jo tas palīdz šķidrināt krēpas un tās var vieglāk atklepot. Var lietot sviedrējošas zāļu tējas - liepu ziedu, piparmētru, meža aveņu un citas. Ja zīdainis barojas vēl tikai ar mammas pienu, noteikti jāpiedāvā viņam padzerties papildus, jo slimības dēļ pastiprināti elpojot, gļotādas ātrāk izžūst.
- Temperatūru, ja tā nav augstāka par 38,5 °C, nevajadzētu censties pazemināt, izņēmums – ja tā ir grūti panesama (piemēram, slimniekam tendence uz krampjiem pie paaugstinātas temperatūras) vai kādu blakusslimību dēļ.
- Sildošas procedūras var veikt, ja nav paaugstināta temperatūra. Uz muguras var likt siltas kompreses (kartupeļu, parafīna, linsēklu, ja nav alerģijas – sinepju vai piparu plāksterus). Zīdainim sinepju vai piparu plāksteri var pārāk kairināt ādu, tāpēc tos nevajadzētu lietot.
- Akūta bronhīta sākuma stadijā, ja klepus ir mokošs, var lietot pretklepus līdzekļus, vēlāk – līdzekļus, kas veicina atklepošanu. Zīdainim šos līdzekļus nebūtu ieteicams dot, jo šajā vecumā bērnam vēl nav atklepošanas refleksa. Ja ir strutainas krēpas, jālieto antibakteriāli līdzekļi. Visus šos līdzekļus izvēlas ārstējošais ārsts, ņemot vērā slimnieka stāvokli.
- Var izmantot speciālas masāžas kursu, fizioterapiju vai elektroprocedūras, kas veicina atkrēpošanu un palīdz līdz galam iztīrīt bronhus vai izmantojams kā profilaktiska metode bērniem, kam ir tendence slimot ar bronhītu.
- Daļa mediķu uzskata, ka mājas apstākļos nevajadzētu veikt inhalācijas, jo pārāk karsti tvaiki var radīt tūsku un pastiprināt elpas trūkuma tendenci, tāpat slimniekam var būt alerģija pret inhalācijās izmantotajām kumelītēm. Bērns var applaucēties ar inhalācijas trauka šķidrumu. Daļa iesaka veikt arī mājas apstākļos ar zāļu tējām vai ūdeni, kurā novārīti kartupeļi, bet tikai tad, ja mammām ir ļoti precīzi paskaidrots, kā tas ir jādara, jo citādi bērnu patiešām var applaucēt – bērns sēž mammai klēpī un abi kopā ir pārsegti ar dvieli virs bļodas, kurā ir ielieta tēja vai ūdens. Protams, ja ir zināms, ka pret šiem tējai izmantotiem augiem alerģijas nav.
- Jāapgūst elpošanas vingrinājumi, kas pastiprina dziļu elpošanu un palīdz attīrīties bronhiem. Mājās var trenēties, pūšot burbuļus no salmiņa glāzē vai pūšot pa līdzenu virsmu papīra lapu.
- Tautas metodes iesaka rutkus ar medu vai pienu ar medu, svaiga vai cepeškrāsnī cepta sīpola sulu ar cukuru.
- Cilvēkiem, kam ļoti bieži atkārtojas bronhīti vai citas augšējo elpošanas ceļu saslimšanas, iesaka pneimopoti – septiņu baktēriju vakcīnu pret biežākiem elpceļu infekciju izraisītājiem.
Ārste vēlreiz uzsver
Ja bronhīta simptomi vai temperatūra nemazinās 5-6 dienu laikā, ir noteikti atkal jākonsultējas ar ārstu, jo tie "ielaistie" gadījumi ir pasmagi, nemaz nerunājot par to, ka ilgstoša klepus iemesls reizēm izrādās tuberkuloze vai plaušu vēzis.
Iveta Odiņa