Bērni

Alergēni bērnu kosmētikā

20. gs. beigas un 21 gs. sākums cilvēka dzīvē iezīmējas ar izteiktu „tīrības ēru”, tai skaitā kosmētisko līdzekļu „uzplaukumu”. Turklāt šīs pārmērības ienāk arī mazuļa dzīvē. Neskaitāmās higiēnas un kopšanas līdzekļu reklāmas kampaņas vēsta brīnumus… un, protams, neatstāj vienaldzīgas māmiņas, kuras mazulim pēc piedāvājumu klāsta izvēlas to visvislabāko… Taču dažkārt neapzināti, savam bērnam vēlot to labāko, nodarām pāri viņa veselībai. Šoreiz stāstam par alergēniem bērnu kosmētikā.

Mazuļa āda un tā kopšana

Mazulis, piedzimstot, no vecākiem ir saņēmis atbilstošus mikroorganismus un tikai pamazām (līdz 3 gadu vecumam) bērna āda adoptējas un tai izveidojas sava dabīgā mikroflora un pašaizsardzība no apkārtējās vides.

Mazgājoties, lietojot ādas kopšanas līdzekļus, ādas flora tiek traumēta. Ja epidermas lipīdi tiek noskaloti, aizvietoti ar ādas kopšanas krēmiem, to iedarbība var būt dažāda - gan labvēlīga, gan kaitīga. Tomēr, ja mazulis ir alerģisks un viņam ir vāja imunitātes sistēma, visdrīzāk šī „agresīvā” pieeja ādai kaitēs! Tāpēc alternatīvam risinājumam, kamēr nav sadzijusi nabas saite, mazuli ieteicams nevannot, bet tikai apmazgāt, piemēram, ar tējas novārījumu. Dezinficējošā nolūkā noder  kālija permanganāta šķīdums, tomēr tas sausina ādu. Izsutumu un dažādu iekaisumu likvidēšanai ieteicams lietot, piemēram praksē pārbaudītus līdzekļus, piemēram, Likopodija pulveri, Bepanthen ziedi un autiņu dermatītam paredzētos līdzekļus, kas nesatur alerģiju provocējošas vielas.  Noteikti jāļauj bērnam vairākas reizes dienā saņemt gaisa peldes, lai maigā āda visu laiku nebūtu autiņbiksītēs. Ņemot vērā autiņbiksīšu pārstrādes problēmas, ieteicams izvēlēties dabīgo materiālu autiņbiksītes. Jāskatās arī kā bērna āda reaģē uz smaržvielām autiņbiksītēs, ko tagad piedāvā ražotāji.

Bērnu kosmētika un to izraisītās sekas

Plašā pētījumā par komerciāli pieejamām ķīmiskām vielām kosmētiskos līdzekļos, toksiskas vielas asins paraugos tika atrastas lielākajai daļai no pētītajiem 2400 cilvēkiem, bet bērniem šo vielu daudzums bija lielāks nekā pieaugušajiem. Šie satraucošie rezultāti tikai apstiprina zīdaiņu un bērnu (topošo pieaugušo) īpašo neaizsargātību. Vēloties panākt kādu kosmētiku efektu, nereti nodarām pāri veselībai. Protams, bērnu kosmētika salīdzinoši ar pieaugušo ir saudzējošāka, tomēr liela daļa kosmētisko līdzekļu sastāvdaļu ir neorganiskas izcelsmes (naftas pārstrādes produkti uc) un to iedarbība uz ādu ir pieļaujama tikai īslaicīgi.
Turklāt bērnu kopšanas līdzekļu sastāvā esošās vielas un to iedarbība uz jaundzimušo ādu netiek pietiekoši kontrolēta un izvērtēta. Dermatologi ļoti daudz savā praksē saskaras ar to iedarbības rezultātu, kas izpaužas ar ādas sausumu, izžūšanu; ādas slimību veidošanos. Piemēram, alergēni var ierosināt atopisko dermatītu, ādas alerģiskus izsitumius. Izmainoties ādas mikroflorai, tā kļūst uzņēmīgāka infekcijām – streptodermijai, vīrusu infekcijām – moluskiem, kārpām un herpes izsitumiem.

Jāatzīst, ka ne vienmēr atsauksmes un uzraksti uz iepakojuma (“Mother&Baby Gold” un “Pediatri iesaka”) garantē kvalitāti un kosmētikas drošību, jo katra bērna ādas reakcija ir individuāla, atkarībā no viņa imunitātes. Arī aptiekās nopērkamā kosmētika diemžēl nav droša, jo daļa no šiem līdzekļiem satur arī kaitīgas un dermatītu izraisošas vielas.  Ja parādās kādi izsitumi, noteikti jādodas pie ārsta.
Kopšanas līdzekļu sastāvdaļas ir uzskaitītas iepakojuma aizmugurē sīkiem burtiem. Lūk daži padomi to izvērtēšanai!

Visbiežāk sastopamās vielas bērnu kopšanas līdzekļos, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas:

  • Peru balzams (pieniņš) un tā sastāvdaļas - Dienvidamerikas koka ekstrakts ar benzilcinamātu, benzilbenzoātu, benzilspirtu, farnezolu sastāvā, kas rada spēcīgus alerģiskus un kontaktdermatītus.

  • Konservanti
    • parabēni (metil, etil, butil, propilparabēni), izmanto kopšanas līdzekļos, bērnu mitrajās salvetēs, bērnu losjonos, šampūnos, lieto kā pārtikas konservantus. Var radīt alerģiskas reakcijas, ietekmēt bērna endokrīno sistēmu, ir riska faktors krūts vēža attīstībā.
    • propilēnglikols, polietilēnglikols, izmanto bērnu aizsargkrēmos, losjonos, lūpu krāsās, pretsviedru līdzekļos, iedeguma losjonos. Var radīt ādas un acu kairinājumu, izsitumus, toksiska ietekme imūnsistēmai, elpošanas orgāniem, nierēm, nervu sistēmas attīstībai.
    • hlorbutanols, izmanto bērnu eļļās. Var būt toksisks, ja nonāk mutes gļotādā, ieelpojot, nervu sistēmas nomākums.
    • imidazolidinilurīnviela (dzīvnieku izcelsmes, bet var pārveidoties par formaldehīdu- ļoti toksisku vielu). Izmanto bērnu šampūnos, vannas eļļas.
  • Krāsvielas, kas nonāk bērnam tuvā saskarē ar pieaugušu cilvēku, nereti pašu māmiņu: 
    • niķeļa sulfāts - matu krāsas, acu krāsa, dekoratīvā kosmētika. Nonākot uz bērna ādas, var radīt izsitumus, toksisks nierēm, endokrīnai un imūnsistēmai.
  • Mazgāšanās līdzekļu - šampūnu, dušas želeju, vannas putu, zobupastu biežākās sastāvdaļas ir nitrozamīni, kas var iekļut caur ādu, un radīt toksiskus bojājumus un audzējus, iedarbojoties uz aknām, plaušām, mutes, barības vada, kuņģa gļotādu. Tie ir sastopami zem nosaukuma- SDS (nātrija dodecils), SDES un ALES (amonija lauretsulfāts), nātrija lauretsulfāts, nātrija laurilsulfāts.
  • Dezinficējoši un antibakteriāli līdzekļi
    • triklozāns - ziepes, skalošanas līdzekļi, pretsviedru līdzekļi. Var radīt alorģiskas, toksiskas ādas reakcijas, arī aknu bojājumu.
    • neomicīns - alerģiskas, fotoalerģiskas ( pēc sauļošanās) reakcijas, nieru toksisks bojājums.
    • etanols (etilspirts) - zobupastas, mutes skalošanas līdzekļi, smaržas. Toksisks iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, sirds asinsvadu sistēmai, aknām, nervu sistēmai.
  • Pūderu sastāvā jāpievērš uzmanība: 
    • talksE553b - pūderis bērniem, vitamīnu piedevas, dzīvnieku barībā, kā arī šokolādē, košļenēs, konditorejas izstrādājumos. Var radīt plaušu kairinājumu, pat pneimoniju, klepu, vemšanu, kā arī riska faktors plaušu, kuņģa vēzim.
    • kaolīns - pūderis bērniem, dekoratīvā kosmētika. Var izmainīt ādas dziedzeru funkcijas, ilgstoši ieelpojot, plaušu kairinājums, pat fibroze.

Iegādājoties bērnam domātus kopšanas līdzekļus vajadzētu pārliecināties, ka tie nesatur minētās vielas.

Dr. Linda Kapteine
dermatologs
Veselības centra 4 Estētiskās Dermatoloģijas Klīnika

Rakstā izmantots S.Trotter “Neonatal skincare: why change is vital ” Midwives, 2006.04.
B.Stetems “Zini, ko tu pērc”, 2007.

Citi noderīgi raksti

Ausu caurduršana bērniem - par un pret

Kā sodīt un nenodarīt pāri

Par savu mazuļu veselību un skaistumu varat aprunāties Cāļa forumos

Bērnu veselība

Mazulis