Bērni

Atmiņa: Bērna atmiņa agrīnajā vecumā

Pirmie bērna Ziemassvētki... Eglīte, svecītes, piparkūkas, prieks par dāvanām... Pirmā dzimšanas diena ar radiem, baloniem, varbūt pat aicinātu izklaidētāju Klaunu vai Vinniju Pūku.

Lai kā Jūs censtos, pirmos aptuveni trīs dzīves gadus bērns vēlāk neatcerēsies. Labākajā gadījumā būs kāds ļoti spilgts atmiņas „kadrs”, bet visbiežāk – nebūs nekādu atmiņu. Un arī šie kadri ar laiku izbalēs. Ja vēl četru gadu vecumā bērns ko atcerēsies no sava pirmā dzīves perioda, tad pēc pāris gadiem šo atmiņu visticamāk nebūs. 

Dažkārt šīs atmiņas tiek jauktas ar informāciju, ko bērns regulāri vai mazāk regulāri iegūst no fotogrāfijām un stāstiem. Tomēr šī informācija ir iemācīta, tāpat kā burti vai pasaciņa, bet nav bērna paša atmiņas.

Trīs faktori, kas ietekmē atmiņu par piedzīvoto

Mūsdienās zinātnieki ir nonākuši pie atziņas, ka ir jābūt trim lietām, lai vēlāk varētu atcerēties notikumus:

Valoda
Tikai tad, kad mēs vismaz daļēji pārvaldām savu dzimto valodu, sākas mūs autobiogrāfiskā atmiņa, kad mēs spējam uzkrāt savus personīgos piedzīvojumus. Piedzīvojumi, ko mēs nespējam aprakstīt ar vārdiem, vēlāk mums kā pieaugušajiem nav atpazīstami.

Smadzeņu nobriešana
Maza bērna smadzenes nav salīdzināmas ar pieaugušā. Tikai pusaudžu vecumā tās ir attīstījušās tiktālu, lai optimāli saglabātu informāciju par atmiņām. Maziem bērniem un zīdaiņiem tās strādā vienkāršotā veidā, kompleksa to darbība attīstās tikai ar laiku. 3 gadu vecums ir aptuveni tas laiks, kad smadzenes ir nobriedušas tiktāl, lai varētu sākt saglabāt apzinātā atmiņā personīgos pārdzīvojumu fragmentus.

Es - attīstība
Vecumā no diviem līdz trim gadiem bērniem ir Es periods, kad viņi iegūst priekšstatu, kas viņi ir. Maza bērna apzināta domāšana sākas ar sevis, sava ES, gribu vai negribu apzināšanos. Šajā periodā viņi apgūst likumsakarības un apjauš vakardienu, šodienu un rītdienu. Kamēr viņiem nav šī iedalījuma pagātnē, tagadnē un nākotnē, viņi nespēj noglabāt atmiņu informāciju un atkal to izsaukt.

Tomēr nevarētu teikt, ka bērniem līdz šiem trim gadiem nav atmiņas. Viņiem darbojas atmiņas veidi, kas ļauj bērnam apgūt dažādas lietas. Pirmajā dzīves mēnesī bērns spēj atcerēties dažādas kustības un cenšas tās pielietot. Dažu mēnešu vecumā zīdainis pazīst tuviniekus pēc to balsīm un izskata. Pusgada vecumā bērnam attīstās emocionālā atmiņa. Divu gadu vecumā bērns spēj atcerēties un atveidot dažādas skaņas un vārdus, attīstās bērna verbālā atmiņa. Viņa atmiņas apjoms ir palielinājies, jo staigāšanas mākas apguve dod pieredzi par apkārtējo pasauli.

Pirmsskolas vecumā galvenais atmiņas veids ir tēlainā atmiņa. Tās attīstība ir saistīta ar izmaiņām, kas notiek izziņas procesos – uztverē un domāšanā. Bērns izdala vairāk tās priekšmeta pazīmes, kas ir spilgtākas un uzkrītošākas, nepamanot citas, kas dažkārt ir pat svarīgākas. Tāpēc priekšstati, kas veido atmiņas galveno saturu, nereti ir fragmentāri. Atmiņā bieži paliek otršķirīgais, bet būtiskākais tiek aizmirsts.
Bērna atmiņu nosaka viņa interese. Pārsteigums, brīnīšanās, apmierinājums, ko gūst no izdarīta atklājuma, sajūsma, šaubas veicina un uztur interesi par objekta izzināšanu un pašu darbību, tādējādi nodrošinot iegaumēšanu. 

Tīšās atmiņas attīstīšana ir pakāpeniska. Tieši šo atmiņu vajadzēs izmantot bērnam, mācoties skolā. Tās attīstībai der gan dzejolīšu mācīšanās (sākumā balstoties uz tēlaino atmiņu), gan pasaku pārstāstīšana, gan dažādas spēles, kurās ir nepieciešams atcerēties faktus, izvietojumu vai sakarības.

Spēles atmiņas attīstībai

Memory jeb pāru spēle

Spēlei nepieciešami divu vienādu kartiņu pāri. Pāru skaits būs atkarīgs no bērnu vecuma un pieredzes. 

Kartiņas noliek ar attēliem uz leju, izvietojot tās rindās un kolonnās. Spēlētājs drīkst vienlaikus atvērt 2 kartiņas. Ja uz tām ir vienādi attēli, tad šo kartiņu pāri spēlētājs paņem sev. Ja kartiņu attēli ir dažādi, tās tiek noliktas atpakaļ savā vietās. Pēc tam kartiņu pāri drīkst atvērt nākamais spēlētājs. 

Spēlētāja savākto kartiņu pāru skaits būs atkarīgs no tā, vai viņš atcerēsies, kur atrodas kartiņas, kuras reiz jau ir atvērtas un attēls redzēts.

Uz kartiņām var būt ne tikai reālu lietu attēlojumi, bet arī abstrakti veidojumi no figūrām, izmantojot arī krāsas, piemēram, ir 2 kartiņas ar zaļu četrstūri un sarkanu riņķi, bet uz citām divām kartiņām būs sarkans četrstūris un zaļš riņķis.

Notikumu vai loģisko pāru spēle

Šo spēli var spēlēt gan kā Memory variantu, gan kā domino. Izvēlas vai nu notikumus vai darbojošās personas no lasītām pasākām, redzētām filmām utt. Piemēram – Sarkangalvīte un Vilks, Vinnijs Pūks un medus pods utt. Spēlējot Memory variantu, rīkojas, kā iepriekš aprakstīts. Domino spēles gadījumā uz vienas kartiņas tiek apvienoti divi attēli no dažādiem notikumiem/pasakām un spēlētājam ir jāpievieno sava kartiņa rindiņā pie atbilstošā notikuma/tēla.

Kas ir mainījies?

Veido kompozīciju no dažādām lietām (atkarībā no bērna vecuma, piemēram, saliek vienā rindā 3 ozolzīles un 4 kastaņus, zemāk 4 krāsu zīmuļus un 3 krāsu lego kauliņus). Ļauj minūti skatīties un iegaumēt, kas un cik ir redzams. Pēc tam bērns pagriež muguru vai iziet ārā un lietas tiek samainītas vietām un kāda noņemta. Bērnam jāpasaka, kas ir pazudis. Pēc tam bērns sagatavo savu kompozīciju un ļauj minūti izpētīt, pēc tam noņem priekšmetus.

Es braucu uz Āfriku un līdzi ņemu ...

Vislabāk spēlēt, ja ir vismaz 3 spēlētāji. Pirmais iesāk – Es braucu uz Āfriku un līdzi ņemu... čemodānu. Otrais turpina – Es braucu uz Āfriku un līdzi ņemu ... čemodānu un zobu birsti. Trešais nosauc visu iepriekš minēto un vēl vienu lietu no sevis. Un tā spēle turpinās pa apli, kamēr kļūdās (iepriekš vienojas, kas būs, ja kļūdīsies, varbūt tieši otrādi – kas būs tam, kurš vismazāk kļūdīsies?) vai arī apnīk.

Citi noderīgi raksti

Alerģija - kas tas ir?

Zaļie kokteiļi

Par bērna attīstību un veselību varat aprunāties Cāļa forumos

Veselība

Bērnu veselība