Bērnu drošības ABC. Apkopojums

Jāievēro bērna drošība saistībā ar viņa kustīgumu (velšanās, rāpošana, staigāšana utt.) – rozetēm ir jābūt noslēgtām vai ir jābūt jaunākās paaudzes kontaktligzdām, kam elektrisko ierīci var pievienot tikai pieaugušais; pie kāpnēm jābūt vārtiņiem; atvilktnes, kur atrodas kaut kas mazajam bīstams (asi priekšmeti, medicīnas līdzekļi u. tml.), ir jānodrošina ar speciālajiem aizbīdņiem. Nodrošinot mājokli, var izmantot arī radošu pieeju, piemēram, plauktiņu durvis aizlīmēt ar līmlenti vai tēta kaklasaiti.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš tam, lai bērniņš neizkristu no gultas. Ir labi, ja vecāku gultai ir apmale, ko var ērti piestiprināt pie jebkuras gultas malas, lai mazais no tās neizkristu, kad tur atrodas. Gadījumā, ja bērniņš tomēr ir izkritis no gultiņas, sekas var parādīties arī krietni vēlāk (pēc aptuveni 2–3 gadiem), it īpaši tad, ja izkritis zīdainis līdz sešu mēnešu vecumam. Ja noticis šāds atgadījums, bērnu noteikti vajag aizvest pie ārsta (arī tad, ja nav redzamu punu un bērniņš ātri nomierinās).

Pirmajos mazuļa dzīves mēnešos viņu ne uz brīdi nevar atstāt vienu, jo kaut sīkākajā nelaimes gadījumā viņš nav spējīgs sev palīdzēt.

B. Pirmajā dzīves gadā bērniņš, uzņemot jaunu pārtiku, var būt alerģisks, tāpēc mazulis ar jaunu ēdienu jāiepazīstina pamazām, turklāt pakāpeniski pa vienam produktam. Dodot jauno ēdienu, jānovēro zīdaiņa reakcija un, ja neparādās nelabvēlīgi simptomi, ēdienu var turpināt dot.

Pirmajā dzīves gadā māmiņām jāzina, kā izpaužas dažādas bērnu veselības problēmas, kas var novest pie nopietnām sekām vai pat pie pēkšņās nāves sindroma. Iepriekšējas zināšanas var palīdzēt laicīgi un adekvāti reaģēt. Cilvēkam ir jāizglītojas, nevis jāklausās tantiņu nostāstos. Ieteicams lasīt izglītojošas grāmatas, konsultēties ar profesionāļiem, apmeklēt dažādus kursus, piemēram, pirmās neatliekamās palīdzības kursus u. c. – gudrība no gaisa nekrīt, un māmiņai ir svarīgi būt izglītotai pirms nelaime ir notikusi.

C. Mūsdienās bērnus nedrīkst atstāt nepieskatītus publiskās vietās, piemēram, ratos pie veikala, jo var notikt visdažādākās nelaimes – garāmgājējs var iemest cigaretes izsmēķi, aizstumt ratiņus projām vai mazuli nozagt. Nekādā gadījumā bērnu nedrīkst atstāt vienu mašīnā, jo durvis var nobloķēties vai atslēgas var tikt aizmirstas mašīnā un, kamēr durvis tiek attaisītas, bērniņam no pārkaršanas, elpas trūkuma vai nobīšanās var rasties veselībai bīstamas problēmas.

Vedot bērnu ar ratiņiem, ir svarīgi, lai tie būtu nodrošināti ar atstarotāju un arī māmiņai būtu atstarotājs. Vēlāk, kad bērns sāk staigāt, vislabāk, ja atstarotāji ir iestrādāti virsdrēbēs.

A. Arī šajā vecumposmā bērnam ir svarīga drošība mājās. Ja bērns saprot, ko viņš nedrīkst, tas nenozīmē, ka viņš brīdī, kad vecāki neredz, nepārkāps noteiktos aizliegumus.

B. Veicamos drošības pasākumus apkārtējā vidē, kur bērns atpūšas (rotaļu laukumi, peldbaseins, atklātas ūdenstilpnes, dažādas bērnu iestādes u. c.), vecāki var bērnam iemācīt. Tomēr pilnībā nevar paļauties uz to, ka bērns par visu ir informēts – vecākiem notiekošais ir jācenšas arī kontrolēt. Svarīgi ir arī ievērot drošību saskarsmē ar dzīvniekiem.

C. Gatavojot bērnu skolas gaitām, ir jāiemāca bērnam ievērot ceļu satiksmes noteikumus, būt piesardzīgam saskarsmē ar svešiem cilvēkiem u. tml. Bērns ir arī jāinformē, ka gadījumā, ja nepieciešama pieaugošo palīdzība, visdrošāk ir lūgt policista vai māmiņas ar bērnu ratiņiem palīdzību.