Bērni

Bērnu-kreiļu telpiskās uztveres īpatnības, ar to saistītās problēmas un to risināšanas iespējas

Bērns - kreilis ar daudz ko atšķiras no saviem vienaudžiem un ne tikai ar spītību. Parasti tie ir īpaši mākslinieciski apdāvināti un ļoti emocionāli bērni. Ir doma, ka no 3.g.vecuma kreiļi daudz labāk nekā viņu vienaudži, zīmē un veido. Nereti kreiļiem ir ļoti labas muzikālās dotības un pat absolūtā dzirde.

Kreiļi parasti ir kustīgi, pēc rakstura “vētraini”. Šis trauksmainais raksturs nereti izraisa nevajadzīgas problēmas, stresus, pat psihisku nelīdzsvarotību. Garastāvoklis viņiem mainīgs, tas nereti dienas gaitā pasliktinās, tad atkal uzlabojas. Var rasties pat apātija. Nelīdzsvarotais garastāvoklis izskaidrojams ar to, ka kreilim aktīvāka ir labā galvas smadzeņu puslode. Kā zināms noskaņojumu kontrolē abas galvas smadzeņu puslodes. Pacilātība un prieks ir kreisās smadzeņu puslodes un zemgarozas pārziņā, bet apātija - labās smadzeņu puslodes kontrolē. Nelīdzsvarotība sevišķi raksturīga jaunākajam skolas vecumam. Uzmanība vairākumam kreiļu nav noturīga, zināmas grūtības sagādā tās pārslēgšana, bieži sastopama tāda īpatnība, kā atmiņas vājums. Dominējošā ir redzes atmiņa.

Īpaši jāpiemin kreiļu bagātā iztēle. Viņiem ir nosliece uz radošu darbu, kas saistīts ar daudzveidību. Labi attīstīta telpiskā iztēle. Kreiļi ļoti labi veic darbus, kuros vajadzīga liela precizitāte. Tādēļ kreiļu vidū ir daudz arhitektu, mākslinieku, skulptoru. Slikti padodas monotons darbs, tādēļ ieteicama bieža darbības maiņa.

Visi bērni - kreiļi ir daudz emocionālāki par labročiem. Viņi ir viegli iespaidojami un ievainojami, tādēļ viņi daudz vairāk ir pakļauti dažādām ietekmēm. Bērniem - kreiļiem baiļu sindroms ir sastopams 5-7 reizes biežāk nekā labročiem. Viņi nereti pārdzīvo emocionālu spriedzi, ko bieži vien var uzskatīt par īstu slimību, kas ieguvusi nosaukumu dekstrastress. Kreiļiem raksturīgs augstāks satraukuma līmenis. Kreiļi ir jūtīgāki pret medikamentiem, bērnībā vairāk alerģisku saslimšanu.

Fiziski kreiļi parasti ir smalki veidoti, šauriem pleciem, reti ar masīvu muskulatūru. Kustībās strauji, bet ekonomiski patērē savu enerģiju, tādēļ šķiet nenogurdināmi.

Pēc pārbaudēs (ar testu un izmēģinājumu) iegūtajiem rezultātiem ir secināts, ka izteiktajiem kreiļiem ir vērojamas dažas anatomiskas īpatnības, proti:

  • kreisās rokas plauksta ir nedaudz lielāka par labo;
  • nagi nedaudz platāki ir kreisajai rokai;
  • mīmikas muskulatūra labāk izteikta kreisajā pusē; pieaugušam kreilim vēnas kreisajā rokā ir spēcīgāk attīstītas;
  • šķielēšana sastopama 34% bērnu kreiļu;
  • runas traucējumi - 2,3 bērnu kreiļu.

Ir jāņem vērā arī bērnu - kreiļu telpiskās uztveres īpatnības, kas izpaužas un bieži vien atklājas tikai skolā, mācību procesa laikā. Tās ir:

  • jēdzienu “pa labi”, “pa kreisi” neizpratne vai nepilnīga izpratne;
  • nespēja veikli sevi organizēt darbam
  • lēns darba temps.

Telpiskās uztveres īpatnības līdzīgi atklājas arī dažādu mācību priekšmetu apguvē.

Problēmas rakstītprasmes apguves laikā:

  • jauc lapas labo un kreiso pusi;
  • rakstīt sāk pretējā virzienā t.i. no labās uz kreiso pusi;
  • atsevišķus burtus raksta “apgriezti” t.i. spogulī, smagos gadījumos viss teksts tiek rakstīts spoguļrakstā;
  • daudz burtu izlaidumu, zilbju pārstatījumu;
  • garumzīmju trūkums (ļoti bieži);
  • līdzīgu burtu jaukšana.

Problēmas lasītprasmes apguves laikā:

  • nepareizs lasīšanas virziens t.i. no labās uz kreiso. To varētu nosaukt par spoguļlasīšanu;
  • jauc līdzīgus burtus, nepareizi tos lasa (p,d,b), lasot pēkšņi kādu no zilbēm vārda vidū vai beigās sāk lasīt pretējā virzienā;
  • lasītprasmes apguves sākumposmā vairāk cenšas vārdus uzminēt, ne izlasīt;
  • atpaliek lasīšanas tempā.

Problēmas matemātikas apguves laikā:

  • spoguļraksts ciparu rakstībā (ļoti bieži);
  • virzienu jaukšana;
  • divciparu skaitļi, piemēram, 26 un 62 tiek uztverti viennozīmīgi, vai arī pareizi iegūtu atbildi pieraksta nepareizi, piemēram, 4+19=32.

Taču kā jau visās jomās arī starp kreiļiem ir sastopami izņēmumi. Var būt, ka problēmas būs tikai vienā jomā, bet var būt, ka - nevienā. Viss iepriekš rakstītais ir jāuztver nopietni, kā brīdinājums, ne kā drūms pareģojums.

Ir ļoti svarīgi, lai ģimene un skola ar izpratni atteiktos pret šīm minētajām “īpatnībām”. Jāatzīmē, ka psiholoģiskā attieksme ir pati spēcīgākā, jo nereti neveiksmju iemesls ir pieaugušo noraidošā attieksme pret kreilību.

Mūsu sabiedrībā valda pārliecība - labāk būt labrocim nekā kreilim. Tā kā vecāki un pedagogi nav pietiekami informēti par kreilību, līdz ar to bieži vien rodas nepatika un bailes pat īsti neizprotot kreilību kā tādu. Tāpēc nereti vecāki cenšas savu bērnu - kreili pārmācīt. To pierādīja arī vecāku anketēšanas dati, kur 25 no 30 vecākiem atzīst, ka ir centušies iemācīt bērnu darboties ar labo roku . Taču rodas jautājums, vai to vajag darīt un kādas pēc tam ir sekas?

Pirms bērnu sākt pārmācīt, pieaugušajam ir jāzina, ka bērns nekļūs par labroci. Labākajā gadījumā var izveidoties abrocis. Apmācīt kreili darboties ar labo roku var tikai 7-9 mēnešu vecumā. Šajā laikā galvas smadzeņu funkcijas vēl ir ļoti plastiskas, bet galvas smadzeņu funkcionālās zonas - gandrīz viennozīmīgas.

Ja bērns ir izteikts kreilis un labā roka nav trenēta, nekādā gadījumā nedrīkst viņu “lauzt”, liekot viņam visu darīt ar labo roku! Par to brīdina visi speciālisti. Nav noslēpums, ka agrāk to darīja, turklāt reizēm ar ļoti drastiskiem paņēmieniem (bērniem kreiso roku sēja pie ķermeņa, sita pa pirkstiem…).

Ja kreili ar varu pāraudzina, viņam šķiet, ka viņš visu dara nepareizi. Bērns sāk kaunēties no savas kreilības, viņam rodas mazvērtības komplekss, pazeminās pašvērtējums, pašcieņa. Ja nav pozitīva attieksme pret sevi, ja nav prieka, bērnam ar laiku zūd interese un patika iet skolā.

“Laužot” kreili skolas vecumā vai nedaudz agrāk, pieaugušajiem būtu jāzina, ka viņi riskē ar sava bērna veselību. Pārmācīšanas iespējamās sekas ir pietiekami nopietnas, lai tās ņemtu vērā:

  • bērns kļūst nervozs;
  • ātri uzbudināms;
  • kaprīzs;
  • protestē pret vecākiem un skolotājiem;
  • var pasliktināties ēstgriba un miegs; · bērns kļūst raudulīgs;
  • parādās galvassāpes;
  • nogurums, pazeminās darbaspējas;

Smagākos gadījumos var parādīties:

  • nakts enurēze;
  • nervu tiks;
  • stostīšanās;
  • šķielēšana.

Šīs pazīmes var būt vairāk vai mazāk izteiktas, tas atkarīgs no bērna nervu darbības tipa. Jāatceras, ka “lauztais” kreilis piecas - sešas reizes biežāk saslimst ar neirozēm.

“Laužot” kreili, tiek mainītas augstākās nervu sistēmas darbība.

  • Jebkuram bērnam, sākot mācības nav viegli apgūt jaunas iemaņas, bet, ja kreilim smadzenes jau sākušas apstrādāt informāciju citādāk, tad, liekot mainīt šo modeli, slodze divkāršojas.
  • Vecākiem ir jārunā ar bērnu par viņa kreilību, par to, ka bērns atšķiras no citiem, bet, ka tas nav nekas slikts, jo katrs cilvēks ir unikāls. Bērns jābrīdina, ka skolā varētu rasties zināmas problēmas un būs nepieciešama lielāka piepūle, tomēr jāuzsver, ka kreilība nav trūkums, bet īpatnība un dažkārt pat priekšrocība.
  • Liela nozīme tam, kā bērns vēlāk jutīsies skolā, sabiedrībā, ir ģimene. Tikai ģimene var veidot savam bērnam kreilim pareizu attieksmi pret sevi un dzīvi. Vecākiem jādara viss iespējamais, lai neradītu lieku emocionālo spriedzi, lai saudzētu savu bērnu.

Vēlams ir ievērot šādas lietas:

  • ņemot vērā paaugstināto emocionalitāti un lielo šā bērna ietekmējamību, ir jābūt jūtīgam un labvēlīgi / labdabīgi noskaņotam pret bērnu;
  • radīt ģimenē labvēlīgu klimatu;
  • necīnīties ar bērnu dēļ viņa biežās spītības, labāk censties tās aizstāt ar kādu rotaļu/spēli;
  • necensties bērnu pārveidot par labroci;
  • slavēt arī par pašām mazākajām veiksmēm, atbalstīt viņa mākslinieciskās vai muzikālās spējas, bet necensties “pagatavot” brīnumbērnu;
  • censties bērnam bieži darīt un pasniegt pārsteigumus;
  • neizvirzīt paaugstinātas prasības un nesalīdzināt bērnu ar viņa vienaudžiem, kuri ir labroči;
  • līdz skolai vēlams bērniem nemācīt lasīt, rakstīt vai svešvalodas, t.i. nemācīt to, kur viņu sagaida neveiksmes, līdz ar to pazeminātu pašvērtējumu;
  • mīlēt bērnu tādu, kāds viņš ir;
  • pēc iespējas mazāk pievērst uzmanības faktam, ka bērns ir kreilis;
  • bērns nedrīkst izjust, ka ir “interesants”, jo darbojas ar kreiso roku;
  • nekad neapspriest bērna kreilību(negatīvā nozīmē) bērna klātbūtnē;
  • neizteikt līdzjūtību vai nožēlu, ka bērns ir kreilis. Tas liks bērnam justies nepilnvērtīgam citu vidū;
  • bērns - kreilis smalkjūtīgi jāpārliecina, ka nav jākaunas no savas kreilības, lai gan citi pievērš šim faktam vairāk uzmanības.

Bērns kreilis atšķiras no saviem vienaudžiem. Viņam var rasties arī dažas problēmas skolā, bet tas nav neglābjami, bet ir labojams. Galvenais ir mīlēt un pieņemt viņu tādu, kāds viņš ir, kā arī necensties to pāraudzināt par labroci, jo tam var būt nopietnas sekas.

Evija Leimane - saīsināta raksta versija (speciāli Cālim), II daļa

Citi noderīgi raksti

Joda deficīts - kas tas ir un kā to novērst

Kā sodīt un nenodarīt pāri

Par veselību varat aprunāties Cāļa forumos

Veselība

Citāda veselība

Bērnu veselība