Bērni

Fiziskās aktivitātes skolā

Par nepieciešamo minimālo fizisko aktivitāti un pareizas stājas saglabāšanu bērniem jau rakstījām. Šoreiz par Sporta medicīnas valsts aģentūras (SMVA) sniegto pakalpojumu – EUROFIT metodi. EUROFIT metodes 2010. gada rezultātu izvērtējums parāda, ka vairāk nekā pusei Latvijas skolēnu fiziskā sagatavotība ir zem vidējā līmeņa.

Kas skolās būtu darāms situācijas uzlabošanai – konsultē SMVA direktore Ilga Sarmīte-Priedīte un Sporta medicīnas nodaļas vadītāja Dace Augstkalne.

Skolēnu fiziskā sagatavotība – zem vidējā līmeņa

Kopš 1995. gada valsts finansē programmu, kurā ar EUROFIT metodi SMVA novērtē bērnu (no 6 līdz 18 gadiem) fizisko attīstību, fiziskās un funkcionālās spējas, darbspējas, kā arī balsta un kustību sistēmu. EUROFIT metode tiek veikta audzēkņiem, pamatojoties uz mācību iestāžu pieprasījumu un ņemot vērā bērnu un viņu vecāku vēlmi piedalīties pārbaudē.

Foto: istockphoto.com

EUROFIT metodi SMVA darbinieki veic gan izglītības iestāžu, gan SMVA telpās.

EUROFIT metodes ietvaros SMVA speciālisti pārbauda bērnu kardiorespiratorās spējas, statisko un eksplozīvo spēku, muskuļu spēku, skriešanas ātrumu un veiklību, rokas kustību ātrumu, lokanību, līdzsvaru un izvērtē iegūtos rezultātus. Sporta ārsts individuāli sniedz ieteikumus katram bērnam fizisko un funkcionālo spēju uzlabošanai, fiziskās sagatavotības līmeņa un darbspēju paaugstināšanai, pareizas stājas veidošanai.

Analizējot 2010. gada EUROFIT metodes rezultātus, secināts, ka no apsekotajiem vispārizglītojošo skolu skolēniem fiziskā sagatavotība zem vidējā līmeņa konstatēta 47,5 % zēnu un 55,5 % meiteņu, bet zemā līmenī – 12,8 % zēnu un 15,1 % meiteņu.

Arī sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi šie rādītāji varēja būt labāki. Fiziskā sagatavotība zem vidējā līmeņa noteikta 40 % zēnu un 41,6 % meiteņu. Zems līmenis ir 6,6 % zēnu un 4,4 % meiteņu. Vairākos gadījumos skolēni pārāk agri sāk specializēties kādā sporta veidā, netiek attīstītas visas bērnu fiziskās un funkcionālās spējas.

Skolēnu iedalījums medicīniskajās grupās sporta nodarbībām skolā

Pirms jaunā mācību gada uzsākšanas bērni dosies pie ģimenes ārstiem, kuri izvērtēs, kurā medicīniskajā grupā sporta stundām bērns iedalāms. Ārstam nevajadzētu aprobežoties tikai ar jautājumiem par pašsajūtu, sūdzībām un atpūtas veidiem. Vai vēl nopietnāk – izsniegt izziņu bez bērna izmeklēšanas, ja pēc izziņas ierodas kāds no vecākiem. Ārsts bērnu izmeklē, pārbauda organisma reakciju uz fizisko slodzi, lai pēc tam skolā sporta nodarbībās nebūtu nepatīkami pārsteigumi.

Foto: istockphoto.com

Pamata grupā sporta nodarbībām skolā ir veseli, praktiski veseli un pietiekami fiziski sagatavoti bērni, un viņiem sporta nodarbības paredzamas pilnā apjomā atbilstoši mācību priekšmeta «sports» standartam.

Sagatavošanas grupā ir bērni ar nelielām veselības novirzēm vai praktiski veseli, taču bez pietiekošas fiziskās sagatavotības. Šiem bērniem vajadzētu pakāpeniski un harmoniski attīstīt fiziskās īpašības, pakāpeniski apgūt fiziskos vingrinājumus, bez maksimālās slodzes (gan fiziskas, gan psihiskas) un sporta sacensībām. Taču nereti šādi bērni sporta stundās nepiedalās vispār. Rezultātā bērnam pasliktinās fiziskā sagatavotība un veselības stāvoklis. Pagaidām valsts līmenī noris darbs pie programmas izstrādes sagatavošanas grupā iedalīto bērnu fiziskajām aktivitātēm sporta stundās no pirmās līdz devītajai klasei.

Speciālajā grupā ir bērni ar nopietniem veselības traucējumiem, hroniskām slimībām. Viņu fiziskās nodarbības veicamas pēc speciālas programmas un ar diferenciālu pieeju, piemēram, apmeklējot ārstnieciskās vingrošanas nodarbības fizioterapeita uzraudzībā.

Ja bērns vēlas nodarboties ar kādu sporta veidu profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādē, būtu jāņem vērā ieteikumi, kurā vecumā var sākt nodarboties ar konkrēto sporta veidu. Ieteikumi apstiprināti ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2010. gada 4. augusta rīkojumu Nr. 394 «Par dokumentu apstiprināšanu».

Fiziskās aktivitātes veicināšana ārpusstundu nodarbībās skolā

Lai sasniegtu iepriekšējā rakstā pieminēto bērnam nepieciešamo minimālo fizisko aktivitāti, lielāka vērība jāpievērš fiziskajām aktivitātēm ārpus skolas.

Pasaules Veselības organizācijas izstrādātajā darbības plānā «Veselīga uztura un fiziskās aktivitātes veicināšana – liekā svara, aptaukošanās un hronisko slimību profilakse Eiropas mērogā» uzsvērts, ka skolēniem nepieciešams nodrošināt iespēju izmantot sporta telpas un inventāru ārpusstundu nodarbībās.

Veselības nodrošināšanai papildu sporta stundām nepieciešams:

  • veidot ārpusklases pasākumus un nodarbības, kas veicinātu fiziskās aktivitātes palielināšanos skolēnu vidū;

  • nodrošināt visiem skolēniem iespēju izmantot sporta telpas un inventāru ārpus sporta stundu nodarbībām fiziskās aktivitātes veicināšanai;

  • rīkot pasākumus, kas saistīti ar fizisko aktivitāti, pēc iespējas iesaistot pedagogus, vecākus, draugus u. c.

Iespējamo risinājumu kopsavilkums skolēnu fiziskajām aktivitātēm:

  • sporta stundu apmeklēšana skolā;

  • sporta nodarbības skolā ārpus stundām;

  • aktivitātes starpbrīžos;

  • sporta nodarbības sporta skolā un klubos;

  • individuālas sporta nodarbības (piemēram, peldēšana);

  • ārstnieciskā vingrošana;

  • aktīva brīvā laika pavadīšana;

  • fiziskās aktivitātes kopā ar ģimeni;

  • neformālas aktivitātes ar draugiem (piemēram, dejošana);

  • pastaigas;

  • ikdienā izmantot jebkuru iespēju kustēties (piemēram, kāpt pa kāpnēm, uz skolu iet ar kājām).

    Iveta Odiņa

Citi noderīgi raksti

Vakcinācijas kalendārs

Par ko brīdina noguruma un smaguma sajūta kājās

Par veselību varat aprunāties Cāļa forumos

Veselība

Citāda veselība

Bērnu veselība