Bērni

Katra dzīvība Latvijai ir svarīga

Latvijā pirmo reizi medicīnas speciālisti veikuši pētījumu “Izglābsim 100 bērnus”, meklējot iemeslus, kāpēc katru gadu vēl mammas puncī un līdz sestajai dzimšanas dienai nenodzīvo vairāk nekā 100 bērniņu mūsu valstī. Noskaidrojot un izpētot noteiktās problēmas, izstrādāti arī iespējamie risinājumi situācijas uzlabošanai, lai turpmāk izdotos izglābt arvien vairāk bērniņu.

Bērniņu mirstība pārāk liela

Pētījumā skatīts perinatālais periods, kas ir no grūtniecības 22. nedēļas, kad Latvijā uzskata, ka bērniņam, kurš šajā laikā piedzimst, jau ir iespēja izdzīvot, līdz pēcdzemdību sestajai dienai. Pētījums veikts par 2010. gadu, jo par to pētījuma sākšanas laikā bija pieejami nepieciešamie dati, kādu vēl nebija par 2011. gadu.

Iegūtie rezultāti salīdzināti arī ar pārējām Baltijas valstīm un, lai gan aina ir samērā līdzīga, tomēr Latvijā situācija ir visbēdīgākā – ja Igaunijā uz 1000 jaundzimušajiem bērnu nāves gadījumi ir 5,8%, Lietuvā – 6,5%, tad Latvijā tie ir 9,3%. Lai arī kopš 1992. gada, kad tie bija 19,6%, situācija ir krietni labāka, un pakāpeniski neizdzīvojušo bērniņu skaits samazinās, tomēr šo gadu griezumā vērojami kā kritumi, tā diemžēl kāpumi. Iepriekšējais gads ir viens no tiem, kad atkal vērojams kāpums no iepriekšējiem 8,2%. Tomēr jāņem vērā, ka kopumā Latvijā katru gadu samazinās jaundzimušo bērniņu skaits un tas ietekmē arī pētāmo situāciju nelabvēlīgi. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir tik svarīgi, lai katrs bērniņš, kurš ir pieteicies, izdzīvotu un turpinātu dzīvot.

Pētījuma un akcijas publicitātes foto

Dzīvesvieta un izglītības ietekme

Pētot, kādi ir iemesli bērniņu augstajai mirstībai, atklājušies vairāki cēloņi.

Lai arī Rīgā ir vislielākais skaits perinatālās mirstības gadījumu – 43, salīdzinoši Pierīgā – 30 gadījumi, Kurzemē – 27, Vidzemē – 14, tomēr procentuāli uz dzimušo skaitu bērniņam drošāk ir dzimt tieši Rīgā. Iemesls tam ir gan lielāka pakalpojumu pieejamība grūtniecības laikā, gan pašās dzemdībās. Lauku reģionos sievietes bieži vien krietni vēlāk stājas uzskaitē, kā arī mazāk seko līdzi, vai mazulim puncī viss ir kārtībā, tādējādi laicīgi neievērojot radušās problēmas, kas var beigties ar mazuļa nāvi. Visvairāk mazuļu mirst grūtniecības 22.–27. nedēļā, kā arī sākot ar 37. nedēļu. Pētījumā noskaidrojies, ka 32% no visiem negatīvajiem gadījumiem sievietei ne reizi nebija veikta ultrasonogrāfija.

Antenatālā aprūpe jeb pirmsdzemdību aprūpe ir atkarīga ne tikai no dzīvesvietas, bet kā izrādās arī no sievietes izglītības līmeņa – sievietes ar augstāku izglītību tam pievērš lielāku uzmanību, ātrāk stājas uzskaitē. Tieši tāpat, jo sociāli labāk nodrošināta sieviete, jo vairāk uzmanības un ātrāk pievēršas pirsmdzemdību aprūpei. Pētījumā secināts, ka arī nodarbinātībai ir sava loma, jo visātrāk šo aprūpi sāk māmiņas, kas strādā garīgu darbu, tad ir māmiņas, kas strādā fizisku darbu un visvēlāk tai pievēršas māmiņas, kas nestrādā.

Vērtējot kaitīgos ieradumus un pirsdzemdību aprūpes uzsākšanu, nozīmīga atšķirība parādījusies starp smēķējošām un nesmēķējošām māmiņām, jo smēķējošās māmiņas to uzsākušas krietni vēlāk. Diemžēl smēķējošo māmiņu vidū arī ir daudz vairāk grūtniecības laikā mirušo vai nedzīvi dzimušo bērniņu skaits, neizdzīvo katrs piektais bērniņš, kas piesakās smēķējošai māmiņai.

Pētījuma un akcijas publicitātes foto

Medicīniskie nāves cēloņi

Visbiežākie perinatālās nāves cēloņi ir neiznestība – 21,3%, placentas atslāņošanās – 13,5% un apvijums ar nabassaiti - 11,6%. 7,7 % iemesls ir intrauterīna infekcija, iedzimtas anomālijas, kā arī hipertensīvi sarežgījumi. 6,5% gadījumu iemesls ir hipoksija. Krietni mazāk cēloņi ir tad, ja ir kāda saslimšana mātei, mātes trauma, dzemdības bez palīdzības un citi.

Medicīnas sistēma kopumā

Nenoliedzami, ļoti liela nozīme ir vispārējam medicīnas nozarē esošajam stāvoklim, kas Latvijā ir labs, tomēr ir nianses, ko nepieciešams uzlabot. Kā viena no lietām, nav vienotas sistēmas grūtniecības laikā dokumentācijas aizpildīšanā. Mātes pasē netiek atspoguļoti visi izmeklējumi, līdz ar to, ja māmiņa apmeklē dažādus ārstus, katram no viņiem nav visa iespējamā informācija par izmeklējumiem un sievietes un bērniņa veselības stāvokli. Jo īpaši svarīgi tas ir tad, ja rodas kādi sarežģījumi. Pētījuma laikā tika secināts, ka ne vienmēr pat ir iespējams veikt izsmeļošu perinatālās mirstības analīzi.

Kopumā iespējams secināt, ka svarīga ir sievietes pašas veselība, kaitīgo ieradumu neesamība, laicīga stāšanās uzskaitē, regulāri izmeklējumi, veiktas analīzes, veselības aprūpes iestādes pieejamība, tai skaitā perinatālās aprūpes centra pieejamība.

Priecīgā ziņa ir tā, ka kopumā ir novērtēts, ka jau esošajā sistēmā veicot uzlabojumus, kas pat neprasa milzīgu ieguldījumu, ir iespējams panākt vērā ņemamus uzlabojumus. Tāpēc iepazīstināšana ar pētījuma rezultātiem beidzās uz optimistiskas nots, cerot, ka šī pētījums ir kā atskaites punkts, kad situācijai pakāpeniski un noteikti uzlaboties.

Par ierosinājumiem un priekšlikumiem situācijas uzlabošanai var lasīt raksta turpinājumā Katra dzīvība Latvijai ir svarīga – priekšlikumi.

Iveta Rozentāle

Pētījuma un akcijas publicitātes foto

Citi noderīgi raksti

Suns – bērna terapeits

Bērna seksualitātes veidošanās

Par grūtniecību un dzemdībām varat aprunāties Cāļa forumos

Dzemdības

Grūtniecība