Bērni

Muskulatūras tonuss mazuļiem

Viena no būtiskajām lietām, kam pievērš uzmanību mazuļa pirmajos mēnešos ir bērniņa muskulatūras tonuss – vai tas nav paaugstināts vai pazemināts. Svarīgi, lai tonuss būtu normāls, jo tad mazulim veidojas laba koordinācija un viņš varēs normāli attīstīties – sākt celt galviņu, apvelties, rāpot.

Foto: istockphoto.com

Muskuļu tonusu (gr. tonos – sasprindzinājums) nosaka centrālā nervu sistēma. Skeleta muskuļu tonusu uztur un pielāgo ķermeņa kustībām un stāvokļa maiņām sarežģīti galvas smadzeņu mehānismi. Gan paaugstināts, gan pazemināts tonuss izraisa kustību traucējumus.

Pietiekami augsts tonuss nepieciešams, lai bērniņš varētu pretoties gravitācijas spēkam, bet tam jābūt pietiekami zemām, lai būtu iespējas veikt mērķtiecīgas kustības. Tonuss bērniņam sāk veidoties jau mātes puncī esot, ap 36. nedēļu. Mazulim piedzimstot, tonuss var būt ļoti mainīgs.

No kā var rasties nepareizs muskuļu tonuss?

  • Skābekļa trūkums māmiņas puncī vai grūtniecei bijušas kādas veselības problēmas.
  • Sarežģītas dzemdības, kā arī ļoti agra saslimšana.
  • Tomēr bieži vien nepareizs muskuļu tonuss bērniņam veidojas tāpēc, ka viņš tiek nepareizi celts, nests un ģērbts – nēsāts vertikāli, pārģērbts strauji un nervozi, celts un likts gultiņā bez velšanās, pāragri sēdināts. Un ja tas tiek labots, bērniņa tonuss normalizējas. Ja ir vecāki bērni, jāpavēro, vai tie nepieskrien strauji pie mazulīša, viņu tā nobiedējot, kas arī rada sasprindzinājumu. Tāpat, ja bērni mēģina ar mazuli darboties, tas var notikt nepareizi un radīt mazulim muskuļos tonusu.

Ja vecākiem pašiem rodas aizdomas, ka mazulītim varētu būt tonusa traucējumi, to vēlams norādīt savam ģimenes ārstam, kas citādāk tam var nepievērst pietiekošu uzmanību, jo rēķinās, ka bērniņš svešā vidē var būt sasprindzis.

Kā izpaužas paaugstināts muskuļu tonuss?

Tikko pēc piedzimšanas mazulim ir nedaudz paaugstināts tonuss un tas ir normāli. Uz to norāda bērniņa rociņas, kas savilktas dūrītēs, tāpat arī rociņu vai kājiņu locītavas bieži vien ir nedaudz saliektas, kas izskaidrojams ar ilgstošo pozu mātes ķermenī. Paaugstināta tonusa gadījumā var būt arī ļoti nostieptas kājiņas. Sasprindzinājums jūtams tajā vietā, kur ir tonuss – kaklā, plecos, rokās, kājās.

Ja paaugstināts tonuss saglabājas, mazulis var neveikt kādas kustības vai izdarīt tās nepareizi, kādu kustību sākt pārāk ātri vai vēlu. Šādi mazuli bieži pārāk ātri sāk noturēt galviņu vai atliekt to pārāk atpakaļ, kā arī pārāk ātri grib celties kājās. Par sasprindzinājumu var liecināt arī pārāk bieža un spalga raudāšana.

Kā izpaužas pazemināts tonuss?

Visbiežāk pazemināts tonuss ir bērniņiem, kas dzimuši priekšlaicīgi. Pazeminātu tonusu ir grūtāk ārstēt nekā paaugstinātu. Bērniņi ar pazeminātu tonusu kustības veic vēlāk nekā parasti tas notiek, radot grūtības, piemēram, velties uz sāniem vai noturēt kādu pozu. Gan rociņas, gan kājiņas ar pazeminātu tonusu var būt pārāk ļenganas, nokarāties, ja mazuli paņem uz rokām.

Ko darīt, lai būtu normāls tonuss?

Tā kā bērniņam līdz trīs mēnešiem bieži vien ir nedaudz paaugstināts tonuss, tad īpaši svarīgi jau no dzimšanas vecākiem mazuli aprūpēt tā, lai šo tonusu mazinātu. Bieži tiek ieteikta handlinga apguve – mācība, kas parādā, kā mazuli pareizi celt, turēt, pārģērbt un tamlīdzīgi. Galvenais nosacījums – ar mazuli darboties nesteidzoties un mierīgi, un gan pārģērbt gan celt – maigi veļot uz sāniņiem. Turklāt vēlamas ar mazuli arī darbojoties runāties, jo dzirdot mammas balsi un intonāciju, viņš mierīgāk uztvers to, kas notiek, pat ja nesapratīs. Mazulim var palīdzēt peldināšana, bet tad to labāk veikt lielajā vannā, kas ir plašāka – ja vien bērns nebaidās un jūtas labi. Ar laiku doties uz baseinu.

Ja pēc trīs mēnešu sasniegšanas nepieciešamas korekcijas, var domāt par speciālistu iesaistīšanu, kas var veikt atbilstošas masāžas, kustību terapiju vai peldes mazulim. Ja problēmas ir dziļākas, palīdzēs dažādas terapijas, ko noteiks ārsts – tikai tās prasīs ilgāku laiku, nevis tikai pāris nodarbības.

No Cāļa foruma

  • “Mēs atpakaļ no Hēlas. Gāja mums brīnišķīgi. Ērikam nav nekāds tonuss kā izrādās, tāpēc nekādu bobatu 100% nevajag. Bobats ir nopietna vingrošana un Ērika gadījumā muskuļus stimulētu papildus, kā rezultātā tieši tas tonuss arī rastos. Parādīja mums dažādas pozas, kā pareizi celt/ kā nēsāt/ kā "patusēties"/ kā paspēlēties/ kā labāk barot (pozā kādā). Mums ļoti patika. Tagad jācer, ka tie daži sīkumi Ērikam labosies mēneša laikā. Ja ne - pēc mēneša iesim atkal un parādīs mums atkal jaunus vingrojumus. Ērikam ļoti patika.”

  • Par Hēlu. Dažām kategoriskajām lietām viņa mums tomēr deva zaļo gaismu (tikai ne uz punča likt). Lai arī aktivitātes centri (arī vibrokrēsli) ar augšā uzkarinātām mantām faktiski esot izmetami, jo neveicina velšanos un tiekšanos pašam ko dabūt (mantas tātad jāliek sānos), mums ļāva vēl mēnesi zem tāda patusēt. Tas tāpēc, ka mazajam, guļot uz muguras, nedaudz pa daudz esot izvērstas kājiņas, kas ar dvieli ir jāpastutē augšā, lai nostiprinās muskuļi. Arī tā poza nēsājot, kad viena roka mazajam ir starp kājām, mums īsti neder, tā vietā ieteica nēsāt ar piespiestu celīti. Arī ar velšanos džekiņš esot pasteidzies, nav viņam tas vēl jādara, lai arī to vien dara. Tā nu pleciņos esot neliels tonuss. Bet nekādas vingrošanas un bobotus neieteica. Pazudīšot.”

  • “Man Robins arī pie izdevības veļas tikai uz vienu pusi, otru izmanto daudz daudz mazāk. mums dakterīte un fizioterapeite saka, ka tai pusē viņam vēl bišķi tonusiņš, tādēļ uz to pusi viņam vienkārši grūtāk un neērtāk velties - lūk arī iemesls, kāpēc veļas tikai uz ērto pusi. mums risinājums - vienmēr, kad es veļu, ceļu, darbojos ar puiku, darbojos tikai uz "slinko" pusi - 1) tas noņemot tonusu, jo tiek darbināti tonusētās puses muskulīši; 2) puika ir spiests arī to pusīti palietot - lai neierūsē un "čaklo" pusīti lietos pats, līdz ar ko abu pušu lietošana būs harmoniska, attīstība vienmērīga.”

  • Bijām pie logopēda. Meitiņai ir ļoti vāji muskulīši mutītē un žoklītis, tāpēc nemāk un nespēj norīt! Mazā ēd tikai no pudelītes manu pieniņu, jo 1,5 mēnešos atteicās pati sūkt dēļ pavājinātā tonusa. Pavājināti ir arī pleca muskuļi, jo ap četri mēneši tikai sāka turēt galviņu- tas jau tiek labots, jo ejam uz masāžām un bobatu! Tagad jau smuki veļas uz abām pusēm.”

  • Pēc jaunākajām nostādnēm, bērnam nav jāceļ galva, kad viņš nevar un nav tas arī jātrennē, kā tas bija pirms 10 un vairāk gadiem. Kad manējie bija mazi, tad tas bija viens no rādījumiem, ko pārbaudīja pie ārsta ejot - kā ceļ galvu un ļoti priecājās, ja cēla augstu. Tagad lasīju, ka bērnam dabīgi nostiprinās tie muskulīši un normāli ir, ja mazais tikai drusku paceļ, nevis augstu, jo tas liecinot par tomusu plecu daļā, ja ceļ augsu. Ja bērnu liek uz vēdera speciāli veicinot galviņas celšanu, tad varot tikai iedzīvoties tajā tonusā.”

  • „Ir tā, ka jāskatās, vai bērns, kuram ir tendence sēsties starp celīšiem ar dupsi, nesēž ilgstoši šādā pozā un maina pozīciju, iztaisno pats vienu kāju, rotē (aiziet rāpošanā nevis uz priekšu liecoties, bet uz sānu). Pavērojiet savējos! Problēmas sākas tajā brīdī, ja bērns sēž tikai tā un ne citādāk, ilgstoši un sasprindzinājies. Tādā gadījumā netiek kustinātas gūžas, ir saspringta plecu josla, veidojas nepareizs muguras izliekums. Tiklīdz bērns ceļas kājās ar šādu tonusu, sākas problēmas arī ar iešanu un stāju.”

  • „Ja bērns staigā uz pirkstgaliem, vecāki bieži vien kļūdīgi domā, ka tas ir paaugstināts muskuļu tonuss. Par to būtu jāuztraucas vienīgi tad, ja uz pirkstgaliem staigā visu laiku. Tikpat normāli ir tas, ka bērns, stāvot kājās, velk uz iekšu pirkstus, — tas nozīmē, ka viņš mēģina noturēt līdzsvaru.”

  • „Manai vecākajai meitai bija paaugstināts muskuļu tonuss. Es neteiktu, ka viņa bija slima, bet līdz trīs gadu vecumam gājām uz masāžām ik pa trim mēnešiem. Un pēc katra masāžas kursa viņa sāka darīt kaut ko jaunu - tad velties, tad sēdēt, rāpot, staigāt. Domāju, ka tas bija vajadzīgs.”

Iveta Rozentāle

Citi noderīgi raksti

Redze - saudzēsim bērna acis

Tiki (nervu tiki) bērniem

Par veselību varat aprunāties Cāļa forumos

Veselība

Citāda veselība

Bērnu veselība